Vācijā notiesā pēc 30 gadiem notvertu sievieti, kuras teroristu grupējums iedvesa šausmas visā valstī
Vācijas tiesa trešdien par virkni bruņotu laupīšanu no 1999. līdz 2016. gadam piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajai kreiso ekstrēmistu teroristiskā grupējuma "Sarkanās armijas frakcija" (RAF) loceklei Danielai Kletei.
67 gadus vecā Daniela Klete tika aizturēta kādā dzīvoklī Berlīnē 2024. gadā pēc vairāk nekā 30 gadu ilgas bēguļošanas. Viņas tiesas process sākās pērn, aizstāvība pieprasīja viņas attaisnošanu, taču Ferdenes tiesa Lejassaksijas federālajā zemē atzina viņu par vainīgu laupīšanā vainu pastiprinošos apstākļos, ieroču likumu pārkāpšanā un citos nodarījumos, kas pastrādāti 17 gadu laikā.
Tiesas laikā Klete tieši neatzina, ka būtu bijusi RAF dalībniece. Desmitiem Kletes atbalstītāju tiesas zālē izsvilpa notiesājošo spriedumu, kliedzot: “Brīvību Danielai!”
Berlīnē bāzētā “Counter Extremism Project” vadītājs Hanss-Jakobs Šindlers izteicies, viņa kļuvusi par “savdabīgu vecmāmiņas varoni Berlīnes galēji kreisajiem”. Viņš BBC norādīja, ka Klete nekad netiks tiesāta par terorisma apsūdzībām RAF ziedu laikos, jo iestājies noilgums.
Kleti izdevās notvert pēc 2023. gada novembrī saņemtās norādes. Varas iestādes tā arī nav noskaidrojušas, ka vēl nezina, kā viņai izdevās trīs gadu desmitus palikt uz brīvām kājām. Tā kā Kletei ar saviem līdzdalībniekiem bija izdevies izvairīties no fotografēšanas, policijai toreiz nācās izmantot apstrādātas viņas jaunības dienu fotogrāfijas, lai publikai parādītu, kā Klete varētu izskatīties 65 gadu vecumā.
1970. gadā izveidotā Sarkanās armijas frakcija (vācu valodā Rote Armee Fraktion jeb saīsināti RAF) bija kreisā spārna radikāli noskaņota vācu teroristiskā grupa, kuru uzskata par vienu no vardarbīgākajām un pazīstamākajām Vācijas pēckara paramilitārajām grupām. Tā tika organizēta pēc Dienvidamerikas partizānu grupu principa, viņu taktika balstījās uz pilsētas partizānu kara principiem. Ideoloģiski uzskatīja, ka cīnās pilsētas partizānu karā pret pastāvošo varu un buržuāziju.
Tās agrīno vadītāju skaitā bija Andreass Bāders, Ulrike Meinhofa, Gudruna Enslina un Horsts Mālers. 1976. gada 9. maijā Meinhofa tika atrasta mirusi savā cietuma kamerā, 1977. gada 18. oktobrī šāds liktenis piemeklēja Bāderu un Enslinu.
Organizācija bija atbildīga par 34 slepkavībām, tostarp tā nogalināja rūpnieku Hansu Martinu Šleieru, “Dresdner Bank” vadītāju Jirgenu Ponto, federālo prokuroru Zigfrīdu Bubaku, vairākus policistus un amerikāņu karavīrus. Tā veica arī daudzas spridzināšanas, banku laupīšanas, cilvēku nolaupīšanas, apšaudes ar policiju. Pēdējo akciju organizācija veica 1993. gadā. 1998. gadā Sarkanās armijas frakcija oficiāli paziņoja par pašlikvidāciju un vairāki tās locekļi, tostarp Klete devās pagrīdē.
Kopš tā laika viņa ar diviem citiem bijušajiem RAF locekļiem Burkhardu Garvegu un Ernstu-Folkeru Štaubu sevi uzturēja finansiāli, aplaupot lielveikalus un skaidras naudas pārvadātājus. Uzskata, ka viņu laupījums ir mērāms miljonos eiro. Garvegs un Štaubs joprojām nav notverti.
