“Tas ir garš stāsts, kas sākās pirms vairāk nekā divdesmit gadiem,” sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” iesāk Andris. “90. gados cilvēki sāka mest laukā visādus dzelžus. Tad vēl arvien vairāk un vairāk arī visādas mantas. Man tās krāmējās čupā, un radās ideja, ka jāizveido muzejs. Vēl gan nav nosaukuma, katrs ciemiņš to izdomā pats. Cilvēki ieteica – Cilvēciskuma muzejs, jo, kad atbraucot pie manis, te viss esot vienkārši un prasti.”

Tēva dēls traktorists

Lielāko daļu no šeit savāktā citi met laukā. “Senos darbarīkus pats esmu pa veciem šķūņiem savācis. Ieraugu vienu mantu, bet tad jau man uzreiz ir vesela čupa. Cilvēki savāc un man atdod, lai pašiem nav jālikvidē. Citi paši atved, kas šeit iepriekš viesojušies: mums arī kaut kas ir, lai kolekcija turpinās!”

Katrai mantai te ir savs stāsts. “Kāpēc “Liepājas metalurgs” bankrotēja? Visi dzelži atrodas pie manis! Daudzi nezina, ka pirmās Latvijas laikā Liepājā, Tosmarē, ražoja arī izkaptis. Man ir viens grābeklis, kurš pie manis nācis no “Liepājas metalurga” lūžņu laukuma,” lepojas saimnieks.

“Parasti saka – tēvam bija trīs dēli, divi gudri, viens muļķītis. Es savam tēvam viens pats un tas pats traktorists,” Andrim humors nav svešs. “Visu, ko šeit redzat, esmu paveicis viens pats. Ir tikai daži sīkumi, ko kāds piepalīdz. Esmu jau pieradis strādāt ar vienu roku. Sākums gan nebija viegls – saimniecība, mājlopi. Esmu piedzimis blakus mājās, bet kad man bija divi gadi, tēvs nopirka šo māju, es šeit esmu uzaudzis. Tāpēc esmu apsūnojis ar visu kaut ko.”

Darbs garajiem ziemas vakariem

Andris ir namdaris galdnieks, kokgriezējs un savu profesiju jokodams sauc par ķirmeni – tā dēvē ķirmjus, kas grauž koku. “Visas koka figūras ir mani darbi. Ziemas garajos vakaros, kad īsti nav ko darīt, pa televīziju nav ko redzēt, tur muļķības vien rāda, un internetā es nedzīvoju, tad es prātīgi vien sāku kokus grauzt. Cilvēkiem arī patika, vienmēr ar interesi vaicāja: ko esi atkal jaunu uztaisījis? Tā tas aizgāja plašumā,” stāsta meistars.

Kā rodas ierosme koka figūrām? “Lai es īstenotu visas savas idejas, man vajag vēl vienu mūžu. Tās pašas atnāk pie manis. Vienu darot, es jau garāmejot redzu vairākus tēlus, ko vēl varētu izveidot. Tie koki, pievērsiet uzmanību, visi tie līkie, kā es saku, nepareizi izaugušie, man šeit izmantoti. Es visus gadus pa mežiem, cirsmām esmu malku gādājis, un tad koki visu laiku ir nolikti nost, un tagad tiek lieti izmantoti. Pēc būtības koks ir dzīvs, cīnās par savu dzīvību, un tāpēc tam ir visi līkumi, jo tiecas pēc saules un aug,” spriež Andris.

Bet kur pašam radies šis mākslinieciskums? “Laikam, pa to mežu peroties, dikti daudz esmu galvu sasitis,” smej Andris. “Manam pašam pirmajam darbam ir jau ap trīsdesmit gadiem. Pats sākums man bija ar fuksīti un cirvīti. Viena ziema – viena figūra. Ar modernākiem instrumentiem varu jau divas trīs izveidot. Dabūju mazo “Husqvarna” – to es ar vienu roku varu vadīt. Lielākais palīgs man ir fleksis uz ātrumiem, tam var uzlikt gan zāģa ripiņu, gan visu ko. Ar kaltu īsti nedarbojos, bet ar cirvīti.”

Mīkstākais koks ir liepa, no tās var darināt abras, karotes, Andra meistardarbu vidū ir savdabīgs bārs, jo liepai augot izveidojas tukšs vidus. “Priede, egle dikti sprēgā. Ozols jau tā kā būtu kruts koks, bet tas ir ļoti ciets. Taču es, kādu kluci dabūju, no tā veidoju skulptūru. Tapis olimpiskais lācītis, pīlēns, balodis – visu nemaz nenosaukt.” Līdz ziemai iecerēts pabeigt koka vardi.

No riepām tapis labirints

Andris parāda vēl līdz galam nepabeigto, paša rokām celto lauka virtuvi ar malkas plīti. Kā pats novērtē, ar noskaņu, te izvietotas kolekcijas – seni šķīvji, lustras, karotes un daudz kas cits. Piemēram, vecās, romantiskās lustras cilvēki vienkārši metuši laukā, bet, zinot, ka “Purviču” saimnieks tādas lietas krāj, labāk atveda šurp. Saviesīgi pasākumi notikuši lapenē, bet rudenī, ziemā, agrā pavasarī, kad vējš staigā cauri, lauka virtuvē var iekurināt plīti, ir silti un omulīgi.

Palielā laukumā izveidots riepu labirints. “Domāju, kā ātri labirintu izveidot, bet tas vilkās triju gadu garumā. Riepas ir savestas, viena daļa jau bija man pašam, citas mežā savācu, kuras bija izmestas. Vēl joprojām man piedāvā auto riepas – paldies, vairāk nevajag! Bet patiesībā – paskatāmies, ko tikai neizmetam ārā, ko visu var izmantot.”

Dāliju lauks tapa aiz spīta

Kā sākās aizraušanās ar dālijām? “Saspītēju gan sev, gan citiem. Tāpēc, ka citiem patīk un man darbs. Nav man dālijas selekcionētas, ne priekš tirgus. Tas ir spīta darbs, jo savā laikā, kad braukāju pa lauksaimniecības kursiem, man centās iestāstīt, ka liela problēma ir saglabāt saknes. Tad sāku domāt – kad vēl biju mazs puišelis, manai mammai arī bija dālijas, bet mani tolaik tas viss vēl neinteresēja. Bija tā – izroc, noliec, iestādi, un kas tālāk notiek, pat nezini. Man vajadzēja pamēģināt, vai ir tik sarežģīti. Un šeit ir rezultāts,” atklāj Andris.

Dāliju lauks ir apmēram 150 metru garumā un 80 metru platumā. Pagājušajā rudenī mēģinājis skaitīt un bijušas apmēram 130 šķirnes. Andris gan atzīst: “Es savām dālijām nezinu nevienu šķirnes nosaukumu. Man ir visās varavīksnes krāsās, patīk tas raibums. Galvenais, lai man tā šķirne nepazūd. Bet, kad aizej no viena gala līdz otram, tev jau galvā ir putra. Nezini vairs, kas šai galā bija.” Un katru gadu esot arī kāds pārsteigums.

Sākumā, kad ieraudzījis jaunu šķirni, uzreiz pircis, “Depo” daudzreiz arī iegrābies, jo lielveikalos jau galvenais esot, ka tu atdod naudu. Pēdējos gados izveidojies savs loks, kas mainās ar dāliju gumiem. “Cilvēki šurp atbrauc un paskatās – viņiem kaut kas iznīcis, man arī, viņiem kaut kas jauns, un mēs samaināmies ar gumiem.”

Tiec nu gudrs

Ir arī novērojums, ko Andris vēl nav sapratis: “Cilvēkiem ir ļoti labi, pat ideāli pagrabi, bet vienalga visi gumi aiziet bojā. Šopavasar viens cilvēks stāstīja, ka divdesmit gadus pagrabā visas dālijas labi saglabājās, bet šopavasar visas bija beigtas. Es patiešām nesaprotu to lietu.”

Dālijām īsti nepatīk smagā zeme, māls, bet labāk tīk smilts. Viņš dara vienkārši – kad dālijas rok nost, cik var, smiltis nobirst, un pa taisno plastmasas kastēs pagrabos. Dālijas nevar kā kartupeļus sabērt, jāsaliek tā, lai būtu arī gaisa telpa. Pavasarī kā no pagraba ārā, tā laukā iekšā. Lielākais darbs ir ravēšana.

Dālijas visus gadus Andrim vairāk bijušas savam priekam un dāvināšanai, tikai šogad pirmo reizi par mazām naudiņām arī pārdevis, bija gribētāji 1. septembrim. Šogad arī saorganizējis strādātājus stādīšanai un ravēšanai, vienam pašam tomēr grūti ar visu tikt galā. Ciemos brauc ekskursanti, kuriem ir interese par dālijām, un tie, kuri vēlas sakneņus, paši arī rok laukā.

Garāmbraucēji patīkami pārsteidz

“Pirmo gadu ar dālijām izgāju uz risku. Teicu, ja cilvēki plēsīs nost, šeit vairs nestādīšu, bet otrajā pusē,” saka Andris. Viņam iepriekš bija lielāka platība ar saulespuķēm, taču lauks atradās ceļa malā, garām bieži gāja jauniešu bariņi un lauza nost.

Tomēr ar dālijām ir cita pieredze: “Varu teikt, ka cilvēki ir ļoti solīdi, garāmbraucēji nāk prasīt atļauju, vai drīkst nogriezt ziedus. Dāliju lauks nav izbradāts un tāpēc arī krāšņi zied.”

Dāliju lauka malā ierīkota Baskāju taka, kura gan lēnām aug ciet. “Reāli viens pats vairs visu nevaru pavilkt. Ļoti minimāli arī šo taku izmanto. Kā būs, tā būs. Pa mazumiņam visu laiku top kas jauns, nekas uz vietas nestāv,” pabeidzot ekskursiju pa “Purvičiem”, atzīst aizrautīgais saimnieks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Kolekcionārs, kokgriezējs, puķkopis. “Purviču” saimnieks Andris Leimanis arī pēc smagā negadījuma spēj gaumīgi pajokot” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.

Jaunākās ziņas par tēmu Tobāgo

Tobāgo

Tobāgo

Zīmīgs Mārča Manjakova sapnis aizved aktierus pie Valda Liepiņa kapa

Tobāgo no ģerboņa izmetīs Kolumba kuģus

FOTO: Liepājā ar ovācijām uzņem Māras Zālītes un Ulda Marhileviča mūziklu "Tobāgo"

Svin Edgars Jaunups, svin Agnese Jēkabsone - 15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Andai Čakšai šodien 50, svin arī Lauris Reiniks - 11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Vai Andris Bērziņš sievas greizsirdības dēļ zaudējis iespēju spēlēt izrādē?

Ar atjaunotu aktieru sastāvu atgriežas Marhileviča un Zālītes dziesmuspēle "Tobāgo!". FOTOGALERIJA

Salaspilī sākušies novada svētki - lielais koncerts jau piektdien

Uldis Marhilevičs vilināts iet politikā: "Šajā ziņā mana sirdsapziņa, paldies Dievam, ir tīra"

Svin aktieri Agnese Jēkabsone un Braiens Ostins Grīns - sveicam viņus un pārējos gaviļniekus!

Svin "Bon Jovi" ģitārists Ričijs Sambora, svin Lauris Reiniks - sveicam visus gaviļniekus!

Uz basketbolistu Ričardu Danielu Vanagu tiesības ieguvis Hjūstonas "Rockets" fārmklubs

"Teātri un kino vairs negribas," - Katrīne Pasternaka aiziet pensijā un ada zeķes ukraiņu karavīriem

Tā tam nebija jānotiek! Lielākie skandāli futbola Pasaules kausu vēsturē

Ko sagaidīt no jaunā Lielbritānijas karaļa Čārlza III?

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Barbadosa atsakās no karalienes Elizabetes II un kļūst par jaunāko republiku pasaulē

Nikijas Mināžas tvīts par "gadījumu ar vakcinēto brālēna draugu" sadusmo veselības ekspertus

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

PVO: nabadzīgajām valstīm trūkst Covid-19 devu vakcinācijas programmu turpināšanai

Šķēpmetējs Čakšs Dimanta līgas posmā ar jaunu sezonas labāko rezultātu izcīna piekto vietu

Pasaule piedzīvo latvieti. Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis par Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs

Starp Venecuēlu un Trinidādu avarējot migrantu kuģim, 14 bojāgājušie

Latvijas nesakārtotā tiesu sistēma liek cilvēkiem maksāt milzīgas procentu likmes aizdevumiem

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Andris Bērziņš kāzu jubilejā izliek pārdošanā dzīvokli, lai pārceltos uz laukiem

Ļauj nodilt ego kā novalkātai kurpei. Saruna ar Olgu Dreģi

Valsts, kur esot vēl trakāk nekā Ziemeļkorejā jeb - kā dzīvo ļaudis stingrajā Turkmenistānā

FOTO: izskanējusi dziesmuspēles „Tobāgo!” pēdējā izrāde

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Apprecējusies dziedošā aktrise Zane Dombrovska

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Ledus festivāls Jelgavā, Ziema svētki Liepājā un ķekatas visā Latvijā: ko darīt 9. un 10. februārī?

Cilvēki bēg no Venecuēlas - maize maksā miljonu, bet par algu var nopirkt tikai puskilo gaļas

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Olga Dreģe: "Mīlestība bijusi arī pazemīga, pielūdzoša, sāpīga. Turklāt - vairākas"

Zelta zārkā ar zelta ķēdēm un plūstot šampanietim: trinidādiešu miljonāra bēres ar neredzētu vērienu

Sveica visi! Pēc izrādes kolēģi sumina Olgu Dreģi 80. jubilejā

"Jūtos mīlēta, bet esmu vientuļniece" - Olga Dreģe jau 40 gadu dzīvo viena

Mīlestība un citas sarežģītas lietas. Saruna ar Krodera aktrisi Indru Briķi

Varis Vētra stājas mirušo kolēģu vietā

No režisora Valda Liepiņa baznīcā atvadās vairāki simti ļaužu

Atvadīšanās no pāragri mirušā Valda Liepiņa notiks nākamnedēļ. Kolēģi ir satriekti, viņam bija lieli plāni

51 gada vecumā pēkšņi miris aktieris un režisors Valdis Liepiņš

Aktiera Jāņa Paukštello veselības stāvoklis uzlabojies

Kamēr Paukštello ārstējas, Rīgā nospēlē divas "Tobāgo!" izrādes

Paukštello reanimācijā; kolēģi tur īkšķus par Jāņa dzīvību

Viena nelaimīga futbola spēle telekompānijai "FOX" nozīmē vējā izmestus 400 miljonus ASV dolāru

Mesi ar "hat-trick" ieved Argentīnu Pasaules kausa finālturnīrā

Aijai Dzērvei sāp sirds par atlaistajiem JRT kolēģiem: "Labi, ka nebija nevienas ziņas par pašnāvību"

Aija Dzērve atklāj, par ko domā, ja uz skatuves jāskūpstās

Dailes teātris atvadās no publikas iemīļotā Jāņa Paukštello

Valdis Liepiņš izrāpies no elles - laiks klīnikā, ārstējot alkoholismu, bijusi skola

Andris Bērziņš jubilejā saņem torti; apsveikuma dziesmu izpilda pat skatītāji

"Manai mutei ir vismaz XXXL izmērs" - iespējams, pati atklātākā intervija ar Andri Bērziņu

Andris Bērziņš par demokrātiju, teātri un Tobāgo: "Viss notiek, bet nekam nav nekādas jēgas"

Dienas foto: Madara Botmane nu tiešām izrādei atdod sevi visu!

„Tobāgo!” atjaunotā versija beidzot sagaida pirmizrādi Valmierā