Tobāgo no ģerboņa izmetīs Kolumba kuģus

Kolumbs ieradās Trinidādā Karību jūrā 1498. gadā un nosauca salu par godu Svētajai Trīsvienībai. Premjerministra Kīta Roulija paziņojums par ģerboņa maiņu izpelnījās klausītāju stāvovācijas. “Tam vajadzētu būt signālam par to, ka mēs esam ceļā uz atbrīvošanos no koloniālisma paliekām, kuras ir mūsu konstitūcijā,” paudis premjers.

Ģerbonī godinās mūzikas instrumentu

Kuģus Pinta, Niña un Santa Maria ģerboņa vairogā aizstās steelpan – populārs sitamais instruments, kas radies Trinidādā. Valsts ģerbonī attēloti arī divi kolibri, palma, kuģa stūres rats un abi nacionālie putni – sarkanais ibiss un čačalaka. Nebūtu arī pārsteigums, ja sāktos diskusija par Trinidādas nosaukuma maiņu. Pirms Kolumba to jau apdzīvoja Dienvidamerikas indiāņi, un aravaku tautas valodā sauca par Kairi, kas nozīmē sala. Līdz 18. gadsimta beigām pamatiedzīvotājus iznīcināja iekarotāji un slimības, un tagadējo valsti apdzīvo kādreizējo afrikāņu vergu pēcteči.

Trinidādā un Tobāgo arī sākusies publiska apspriešana par ieceri aizvākt noteiktas statujas, pieminekļus un izkārtnes. Galvenais jautājums būs par Kolumba statuju, ko par privātiem līdzekļiem uzstādīja 2012. gadā Trinidādā. Šīs pārmaiņas ir daļa no pasaules mēroga kustības ar mērķi izskaust koloniālisma laikmeta simbolus. Pēdējos gados ASV aizvāktas vai nogāztas vairākas Kolumba statujas.

Kurzemes laika mantojums

Vietā jautājums, kas notiks ar Kurzemes hercogistes laika mantojumu – Tobāgo ir Lielā Kurzemes upe un Lielais Kurzemes līcis, saukti Courland vārdā. Viens no valsts krasta apsardzes kuģiem bijis nosaukts par Courland Bay – Kurzemes līcis. 1654. gadā hercoga Jēkaba sūtītā ekspedīcija holandieša Villema Mollensa vadībā izveidoja Tobāgo pastāvīgu koloniju. Ar pirmo kuģi ieradās 25 virsnieki, 124 kareivji un 80 kolonistu ģimenes, 1657. gadā vēl 120 kolonisti. Viņi uzbūvēja fortus, luterāņu baznīcu, Jaunjelgavas apmetni (Neumitau, tagad salas galvaspilsēta Skarboro), ierīkoja tabakas, cukurniedru un kafijas plantācijas. Tajās bija spiesti strādāt no hercogistes otras kolonijas Gambijā Rietumāfrikā ievestie vergi, sagūstīti turienes cilšu karos. Kolonija ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 17. gadsimta 90. gadiem, līdz 1690. gadā Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs to pārdeva angļiem.

Kolonistu vidū latviešu nav bijis

Pēc latviešu  trimdas vēsturnieka Edgara Andersona ierosmes 1974. gadā Tobāgo aizsākās kurzemnieku salidojumi. 1978. gadā trimdas latvieši Tobāgo krastā pie Kurzemes līča uzstādīja senajiem kurzemniekiem veltītu pieminekli, klātesot arī valdības pārstāvjiem. Kaut arī Kurzemes koloniju laiks daudzu latviešu apziņā ir romantizēts, ar realitāti tam nav daudz sakara. Tobāgo kolonijas vēsturi ir pētījusi vēsturniece Mārīte Jakovļeva, un viņa Kas Jauns Avīzei saka: “No tiem dokumentiem, kurus es esmu skatījusies, izriet, ka latviešu tur nav bijis. Varbūt kāds, kurš kuģī iesprucis, varēja tur nonākt, bet speciāli viņus nesūtīja.”

Tobāgo kolonisti bijuši Kurzemes vācieši, no Lielbritānijas, vācu zemēm, Dānijas. Pēc Jakovļevas vārdiem, iespaids par latviešu līdzdalību Kurzemes kolonijās radies jau sen, 20. gadsimta 30. gados no vēsturnieka Jāņa Juškēviča (1886–1961) grāmatām. Viņš sarakstījis pētījumus Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē (1931) un Kurzemes hercogi un viņu laikmets (1935), pieņemot fantāzijas par esošo. Šī tradīcija turpināta arī Māras Zālītes un Ulda Marhileviča dziesmu spēlē Tobāgo!, ko nekādā ziņā nevajag uztvert par vēstures faktos balstītu darbu.

Mazliet ar humoru. Lemberga ekspedīciju izgāza skeptiķi

Pēc neoficiālas informācijas, ap 2006. gadu toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam bijusi spoža ideja – sūtīt uz Tobāgo ekspedīciju veikt bijušajā Jēkaba fortā arheoloģiskos izrakumus. Ventspils muzeja vēsturnieki bijuši entuziasma pilni, sevišķi, ja šo izpēti varētu veikt laikā, kad Latvijā ir ziema. Pašvaldība pat esot atvēlējusi līdzekļus, taču ieceri saknē apcirtuši arheologi, paziņojot, ka neko taču tur neatradīs. Tā arī kārotais atvaļinājums par Lemberga naudu pie Karību jūras izpalicis.