Zīmīgs Mārča Manjakova sapnis aizved aktierus pie Valda Liepiņa kapa
Naktī uz 17. augustu Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs sapnī redzēja pirms vairākiem gadiem mirušo kolēģi, režisoru un aktieri Valdi Liepiņu. “Tā bija nereāla mistika,” atzīst Mārcis, konstatējot: “Valdis zināja, ka uzstāsimies Siguldā, un aicināja mūs sevi apraudzīt!”
Valdis Liepiņš no dzīves 51 gada vecumā aizgāja pats, nespēdams uzveikt mokošo depresiju, taču viņa pēdējais režijas darbs – Ulda Marhileviča un Māras Zālītes atjaunotā muzikālā izrāde "Tobāgo!" – turpina dzīvot aizvien, arī septītajā gadā pēc režisora nāves, un arī šovasar priecē jūsmīgu publiku daudzās Latvijas koncertvietās. 17. augustā "Tobāgo!" iestudējuma radošais kolektīvs tikās Siguldā, lai spēlētu kārtējo izrādi...
Pie skatītājiem atkal dodas dziesmuspēle "Tobāgo!"
Pie skatītājiem ar atjaunotu aktieru sastāvu atkal dodas Ulža Marhileviča un Māras Zālītes dziesmuspēle "Tobāgo!".
“Godīgi sakot, tas tiešām bija sirreāli! Pēc divām izrādēm, ko bijām jau nospēlējuši, naktī sapnī Valdis tādām apgarotām acīm, pieliecis galvu, uz mani skatās. Ar tādu “stopkadru” atmodos! No rīta piecēlos, staigāju pa istabu, un tas šķita tā dikti jocīgi. Iepriekš viņš man sapņos nekad nebija rādījies. Tad atcerējos, ka Valda draudzene Evija pēc bērēm man uzdāvināja no koka veidotu, nolakotu, Valdim dāvinātu talismaniņu. Viņa teica, ka šis talismans no pirmās izrādes līdz pat pēdējai viņam bija kabatā."
"Kad sastājāmies aplī un pārējiem pastāstīju par šo sapni, teicu visiem, lai paņem rokās šo talismanu, lai palaižam to pa apli un padomājam vai nu par Valdi, vai par izrādi – kā kurš vēlas. Tikai tad uzzināju – jo Aija Dzērve pateica –, ka Valdis ir gan dzimis, gan arī apglabāts Siguldā, kur tieši tovakar bijām sabraukuši uzstāties. Turklāt iepriekšējā dienā, kā izrādās, bija Valda dzimšanas diena! Pēc izrādes kolēģus rosināju – zinu, ka visi esam noguruši, bet varbūt aizbraucam uz kapiem pie Valda! Tā ir mistika! Tiešām ir iespaids, ka caur mani viņš kaut ko organizēja – vai nu gribēja Siguldā būt kopā ar mums uz skatuves, vai aicināja, lai atnākam viņu apraudzīt,” pārsteigumu neslēpj Mārcis Maņjakovs.
“Ļoti priecājos, ka viss tā forši sanāca, ka aizgājām uz kapiem. Aija Dzērve mums parādīja kapavietu, tur pasēdējām, nolikām ziedus, ko viņa paša iestudētajā "Tobāgo!" izrādē bijām saņēmuši no skatītājiem. Viss sanāca tik jauki, sirsnīgi un salikās kopā perfekti,” saviļņojumu pauž aktieris un piebilst, ka ir gandarīts, ka dziesmuspēle "Tobāgo!" turpina dzīvot – cilvēku pilns, publika ceļas kājās un kolektīvs saņem neizsakāmi daudz pozitīvu atsauksmju un labu vārdu gan mutiski, gan rakstiski.
“Īstenībā aizvien ir žēl, ka Valda Liepiņa vairs nav šeit, ar mums. Pie šā brīža režisoru bada, kāds ir Latvijā, tādu lielu, muzikālu izrāžu iestudēšanā viņš mums būtu ļoti vajadzīgs! Un ne tikai viņš pats, bet arī mēs, aktieri, “būtu zirgā” – ja mums aizvien būtu tāds režisors!” uzskata Mārcis.
