Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Mīļi sveicam Lauri Reiniku - viņam šodien apaļi 40! (Foto: Mārtiņš Ziders)

11. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē 3

Slavenības
11. jūlijā 04:29 2019. gada 11. jūlijā 04:29
Jauns.lv / LETA
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1383. gadā pirmoreiz kādā dokumentā pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi, bet 1987. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus miljardus, Un akurāt pirms 40 gadiem Dobelē pasaulē nāca dziedātājs un aktieris Lauris Reiniks!

Jubilāri Latvijā

1982. gadā Māra Miķelsone - vijolniece.

1979. gadā Lauris Reiniks - dziedātājs, komponists, TV šovu vadītājs un aktieris.

1976. gadā Kristaps Zaļupe - smaiļotājs.

1973. gadā Guntars Kokorevičs - SIA "Dalkia City Heat" pārstāvis Latvijā, Rīgas Fondu biržas padomes loceklis.

1967. gadā Vilorijs Belokoņs - AS "Belokon Holdings" akcionārs.

1959. gadā Juris Cebulis - "Hipotēku bankas" Atbalsta programmu pārvaldes "Altum" vadītājs, ekonomists.

1949. gadā Imants Kaupe - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes loceklis.

1936. gadā Edgars Račevskis - kordiriģents.

1919. gadā Elvīra Baldiņa - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Karolīna Vozņacka - dāņu tenisiste, bijusī pasaules ranga līdere, 2018. gada Austrālijas "open" uzvarētāja.

1975. gadā "Lil' Kim" - amerikāņu repere.

1975. gadā Samers el Nahals - somu mūziķis ("Lordi").

1973. gadā Konstantīns Kenteris - grieķu vieglatlēts, olimpiskais, pasaules un Eiropas čempions 200 metru skrējienā.

1966. gadā Gregs Grunbergs - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Skots Šriners - amerikāņu basģitārists ("Weezer").

1963. gadā Als Makiniss - kanādiešu hokejists, Stenlija kausa ieguvējs, 12 reizes piedalījies NHL "Visu zvaigžņu spēlē".

1959. gadā Suzanna Vega - amerikāņu dziedātāja.

1959. gadā Ričijs Sambora - amerikāņu ģitārists ("Bon Jovi").

1958. gadā Ugo Sančess - Meksikas futbolists un treneris.

1957. gadā Maikls Rouzs - jamaikiešu mūziķis ("Black Uhuru").

1957. gadā Pīters Mērfijs - britu mūziķis ("Bauhaus").

1943. gadā Toms Holands - amerikāņu režisors, scenāriju autors un aktieris.

1934. gadā Džordžo Armāni - Itālijas modes dizaineris.

1920. gadā Juls Briners - krievu/amerikāņu aktieris, "Oskara" un divu "Tony" balvu ieguvējs.

1916. gadā Aleksandrs Prohorovs - krievu fiziķis. Nobela prēmijas laureāts.

1903. gadā Rūdolfs Ābels jeb Viljams Fišers - padomju spiegs (miris 1971.gadā).

1826. gadā Aleksandrs Afanasjevs - krievu folkloras pētnieks (miris 1871.gadā).

1767. gadā Džons Kvinsijs Adamss - ASV prezidents (miris 1848.gadā).

1657. gadā Frederiks I - Prūsijas karalis (miris 1713.gadā).

1274. gadā Roberts I - Skotijas karalis (miris 1329.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Lielbritānijas vēstniecībā atvērta īpaša līdzjūtību grāmata, kurā jebkurš var izteikt savus līdzjūtības apliecinājumus Londonā terora aktos bojā gājušo piemiņai.

2002. gadā Rīgā gaisa temperatūra sasniedz plus 31,5 grādus pēc Celsija skalas, pārsniedzot šajā datumā līdz šim novēroto maksimumu. Iepriekš gaisa temperatūras maksimums 11.jūlijā bija reģistrēts 1914.gadā, kad gaisa temperatūra Rīgā bija plus 31 grāds.

2000. gadā Ministru kabinets (MK) izskata un akceptē vienošanās protokolu ar zemniekiem, kas parakstīts zemnieku protesta akciju uz robežpunktiem laikā. MK tādējādi groza noteikumus par intervenci labības tirgū. Valdība arī nolemj izslēgt no privatizējamo objektu saraksta Bulduru dārzkopības vidusskolu.

1997. gadā uz Latvijas-Igaunijas robežas tiek aizturēts Oļegs Safjankovs jeb "datorterorists Viktors", kas apsūdzēts naudas izspiešanā, draudēšanā pielietot vardarbību ar mērķi iegūt svešu īpašumu, izmantojot līdzekļus, kas traucē noteikt personību, kā arī sprāgstvielu iegūšanā, glabāšanā un pārvietošanā, viltotu dokumentu izmantošanā. Safjankovs darbojies arī Latvijā, bet saskaņā ar Igaunijas likumdošanu šīs valsts pilsoņi nevar tikt izdoti tiesāšanai citā valstī.

1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība, lai turpinātu Brīvības cīņas Latvijas teritorijā, izveidoja Latvijas armiju, kurā tika apvienotas Ziemeļlatvijas un atsevišķās Latvijas brigādes, tādējādi pārveidojot tās par pirmajām Latvijas armijas divīzijām - Vidzemes un Kurzemes. Nedaudz vēlāk uzsāka formēt Latgales divīziju, kas bija trešā Latvijas armijā. Par Latvijas armijas pimro komandieri iecēla ģenerāli Dāvi Sīmansonu.

1905. gadā Adamovas muižā Rēzeknes rajonā, Verēmu pagastā tiek atklāts Sv. Helēnas minerālūdens avots. Šis minerālūdens ar nosaukumu "Kristāls" ieguva vairākas zelta godalgas starptautiskajos konkursos līdz pat 1913.gadam.

1726. gadā miris Evalds Heinrihs fon Brinkens, Kuzemes un Zemgales hercogistes diplomāts. Viņš ir pēdējais Kurzemes hercogistes kolonijas Tobāgo gubernators.

1678. gadā dibināta viena no vecākajām aptiekām - Brieža aptieka. To dibinājis Šteierholds, sākumā Brieža aptieka atradusies pilsētas centrā, bet 1690.gadā pārcelta uz priekšpilsētu Smilšu ielā. No 1723. - 1902.gadam aptieka atradusies Grēcenieku ielā 18. Tā ir Rīgā vecākā zināmā aptiekas ēka, kas pati celta 1605.gadā un saglabājusies līdz mūsdienām.

1545. gadā pirmo reizi pieminēts Rīgas pilsētas būvmeistars Kuncs, kurš bija atbildīgs par sabiedrisko ēku, nocietinājumu, tiltu, sliežu un citu pilsētas būvju celtniecību un vadīja visus celtniecības darbus Rīgā. 19.gadsimta beigās būvmeistara amatu likvidēja.

1383. gadā pirmoreiz kādā dokumentā pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi. Šajā dokumentā Cēsis aprakstītas kā pilsēta, kas ieslēgta stipros aizsargmūros. Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs īpaši centās Cēsis izveidot par ordeņa galvaspilsētu, tādēļ viņa laikā notika ievērojami nocietinājuma izbūves darbi.

Notikumi pasaulē

2006. gadā cilvēku pilnos pasažieru vilcienos un stacijās Indijas finanšu pilsētā Mumbajā eksplodē spridzekļi, nogalinot 209 cilvēkus.

2003. gadā Indija un Pakistāna atjauno autobusu satiksmi starp abām valstīm, atjaunojot cerību izbeigt desmitiem gadu ilgo naidīgumu starp abām kodolvalstīm.

2002. gadā Itālijas parlaments nobalso par karaliskās ģimenes vīriešu dzimtas troņmantnieku atgriešanos valstī, izbeidzot viņu 56 gadus ilgo izsūtījumu par sadarbošanos ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā.

2001. gadā Kambodžas parlaments pieņem likumu, kas ļauj tiesāt bijušos Sarkano khmeru režīma līderus, kuri tiek vainoti apmēram 1,7 miljonu cilvēku nāvē.

2000. gadā Japānas kompānija "Nachi-Fujikoshi" paziņo, ka maksās 40 miljonus jenu korejiešiem, kas Otrā pasaules kara laikā tika nosūtīti piespiedu darbā. Šī vienošanās tika panākta ar Japānas Augstākās tiesas starpniecību.

1996. gadā ANO kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai izdod starptautiskus aresta orderus Bosnijas serbu kara laika līderiem Radovanam Karadžičam un Ratko Mladičam, kurus apsūdz genocīdā un kara noziegumos.

1995. gadā Bosnijas serbu spēki iebrūk musulmaņu apdzīvotajā Srebrenicas pilsētā, kas tobrīd skaitījās ANO apsargāta drošības zona, un nogalina apmēram 8000 musulmaņu vīriešus un zēnus un liek tūkstošiem musulmaņu doties bēgļu gaitās.

1991. gadā aviokatastrofā, veicot ārkārtas nolaišanos Džedā Saūda Arābijā, cieš Kanādas lidmašīna ar musulmaņu svētceļniekiem un iet bojā 261 cilvēks.

1987. gadā pēc ANO datiem, pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus miljardus.

1978. gadā kravas automašīna ar sašķidrināto gāzi apgāžas un uzsprāgst kempingā Spānijas piekrastē pie Taragonas, nogalinot 216 tūristus.

1973. gadā Brazīlijas lidmašīna "Boeing 707" nogāžas netālu no Parīzes Orlī lidostas, nogalinot 123 cilvēkus.

1960. gadā Benina, Burkina Faso un Nigēra iegūst neatkarību.

1960. gadā iznāk Hārperas Lī grāmata "Kas nogalina lakstīgalu".

1955. gadā visām ASV banknotēm un monētām tiek pievienota frāze "In God We Trust" ("Dievam mēs ticam").

1940. gadā pēc Francijas sakāves pret nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā par Francijas kolaboracionistu Višī režīma valsts galvu tiek pasludināts maršals Anrī Petēns.

1937. gadā 38 gadu vecumā mirst amerikāņu komponists Džordžs Geršvins.

1935. gadā mirst ebreju izcelsmes Francijas armijas virsnieks Alfreds Dreifūss, kurš pēc nepatiesām apsūdzībām 1894. gadā tika notiesāts par nodevību. Šī skandalozā lieta uz gadu desmitiem sašķēla Francijas sabiedrību.

1921. gadā Padomju Savienības atbalstītā Mongolija pasludina neatkarību no Ķīnas.

1919. gadā Nīderlandē stājas spēkā likums, kas nosaka astoņu stundu darba dienu un svētdienu par brīvdienu.

1889. gadā tiek dibināta Meksikas pilsēta Tihuana.

1882. gadā angļu-ēģiptiešu kara laikā britu flote sāk bombardēt Aleksandriju.

1859. gadā iznāk Čārlza Dikensa "Divu pilsētu stāsts".

1848. gadā Londonā tiek atklāta Voterlū dzelzceļa stacija.

1804. gadā ASV viceprezidents Ārons Bērs duelī nogalina ilggadējo politisko sāncensi, finanšu ministru Aleksandru Hamiltonu.

1796. gadā ASV pārņem no Lielbritānijas savā kontrolē Detroitu.

1789. gadā Žaks Nekē tiek atlaists no Francijas finanšu ministra amata, kas dažas dienas vēlāk izraisa Bastīlijas cietokšņa ieņemšanu.

1776. gadā angļu jūras pētnieks Džeimss Kuks sāk savu trešo ekspedīciju.

1346. gadā Luksemburgas karalis Šarls IV tiek ievēlēts par Svētās Romas impērijas imperatoru.

1302. gadā Zelta piešu kaujā flāmu pilsētu koalīcija sakauj Francijas karaļa iespaidīgi lielo bruņinieku armiju.

Citi šobrīd lasa

FOTO: kinoļaudis līksmo "Lielā Kristapa" balvu pasniegšanā
Izmeklētāji publicē VIDEO, kurā redzams krievu profesora-slepkavas dzīvoklis
VIDEO: cilvēkus šokē šoferis, kurš no skolēnu autobusa izmet mazu zēnu 2
Skatīt visus komentārus

Соседка доцента-расчленителя слышала последние слова жертвы

Герцогиня Меган и принц Гарри отказались встречать Рождество с Елизаветой II