Latvijas nesakārtotā tiesu sistēma liek cilvēkiem maksāt milzīgas procentu likmes aizdevumiem

Apakškomisijas sēdē tika uzaicināti pārstāvji no Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas un Ministru prezidenta biroja.

Jauns.lv rīcībā nonācis Finanšu nozares asociācijas sagatavotais un Saeimas apakškomisijai iesniegtais materiāls, kas atklāj pamatojumu augstajām aizdevuma procentu likmēm Latvijā.

Finanšu nozares asociācija norādījusi, ka viens no būtiskākajiem argumentiem augstajām procentu likmēm kreditēšanai ir Latvijas īpaši vājais novērtējums konkurētspējas rādītājos, kas raksturo juridisko vidi. Šādi vēsta Pasaules ekonomikas foruma 2019. gada Globālās konkurētspējas ziņojums.

Latvijas tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā novērtēta  93. vietā  no 141 pasaules valsts. No visām eirozonas valstīm, Latvija ieņem 14. vietu, kamēr Lietuva  pasaules vērtējumā ir  61. vietā, bet eirozonā 10. Savukārt Igaunija pasaulē novērtēta 40. vietā, bet eirozonā pat 7. pozīcijā. No Eirozonas valstīm visaugstāk novērtēta Somija, kas globālajā mērījumā ieņem otro vietu, atpaliekot vienīgi no Singapūras.  Jāatzīmē, ka Latvija globālajā līmenī šajā rādījumā ir novērtēta zemāk pat par tādām valstīm kā Krievija, Zimbabve, Zambija, Burundija, Seišelu salas, Gana un Ruanda.

Otrs no rādītājiem, ko Saeimas priekšstāvjiem norādījusi Finanšu nozares asociācija ir Latvijas efektivitāte, apstrīdot publiskās varas aktus un rīcību. Latvija šajā mērījumā ir ieņēmusi 86. vietu globālajā mērogā, bet starp Eirozonas valstīm 14. vietu. Te gan jāatzīst, ka mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir novērtēta  zemāk par Latviju, ieņemot  91. vietu pasaules rangā, bet Eirozonā 15. vietu. Bez pārsteigumiem, Igaunija, protams, ir Baltijas valstu līdere, ieņemot 35. vietu pasaulē un astoto eirozonā. Visvieglāk pasaulē privātajiem uzņēmumiem apstrīdēt valdības rīcību un/vai noteikumus, izmantojot tiesisko sistēmu, ir Somijā. Salīdzinot Latviju ar pasaules valstīm,  mūsu vērtējums šajā mērījumā ir zemāks par Gambiju, Ugandu, Kazahstānu, Burundiju, Urugvaju, Ganu, Tadžikistānu, Seišelu salām, Ruandu un Namībiju.

Kā trešo rādītāju Finanšu nozares asociācija izcēlusi tiesu sistēmas neatkarību. Diemžēl arī šajā rādītājā Latvija ieņem zemāko vērtējumu starp Baltijas valstīm. Pasaulē esam ierindoti 74. vietā, bet starp eirozonas valstīm -  ceturtie sliktākie -, ieņemot 16. vietu. Lietuva pasaules salīdzinājumā ir  53. vietā, eirozonā - 12. pozīcijā, un bez pārsteigumiem Igaunija pasaulē ir  22. vietā, kamēr eirozonā - septītie. Pasaules līdere tiesu sistēmas neatkarībā ir Somija. Savukārt, Latviju tiesu sistēmas neatkarības novērtējumā ir apsteigušas tādas valstis kā Urugvaja, Namībija, Ruanda, Gambija, Seišelu salas, Tadžikistāna, Azerbaidžāna, Gana, kā arī Trinidada un Tobāgo.

Kā savā prezentācija Saeimas deputātiem norādījusi Finanšu nozares asociācija, apstāklis, ka Latvija pēc starptautiskajām kredītreitinga aģentūrām ir novērtēta augstu, tomēr tas vienlaikus nenozīmē, ka šis kritērijs ir attiecināms uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi, ko raksturo vēl daudz dažādu aspektu. Latvijas augstais novērtējums attiecināms tikai uz valsti kā aizņēmēju, nevis uz Latvijas uzņēmējdarbību. Līdz ar to Finanšu nozares asociācija visai tieši ir norādījusi, ka Latvijas uzņēmējiem, neatkarīgi no tā, ka valstī nu jau vairākus gadus aktīvi tiek apkaroti “sliktie” uzņēmēji, banku sektorā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, ko izjūt teju ikviens uzņēmējs. Latvija ir izsprukusi no tā dēvētā “pelēkā saraksta”, tomēr nekādas priekšrocības no līdz šim veiktajām izmaiņām un pastiprinātājam uzraudzības aktivitātēm labumu uzņēmējdarbībai kreditēšanās jomā nenesīs. Uzņēmējiem jārēķinās, ka kredīti nekļūs ne lētāki, ne pieejamāki, jo Latvija kā valsts nav bijusi spējīga sakārtot tik būtisko tiesiskuma jomu, ko ar dažādiem lozungiem ir solījuši politiķi brīžos, kad centušies iekļūt Saeimā.