foto: Mediapunch/Shutterstock/ Vida Press
15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Sveicam jubilāru - aktieri Brainu Ostinu Grīnu!
Slavenības
2020. gada 15. jūlijs, 03:49

15. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Pirms 19 gadiem liela jezga bija pašmāju politiskajās aprindās - Rīgā, Kronvalda parkā, notiika atjaunojamās Muļķu partijas jeb partijas "Tie paši vēži citā kulītē" dibināšanas sapulce. Kvoruma trūkuma dēļ gan partiju nodibināt neizdevās.

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Agnese Jēkabsone - Liepājas Teātra aktrise.

1979. gadā Edgars Jaunups - basketbola kluba "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs.

Edgara Jaunupa un Katrīnas Leiškalnes kāzas

10. jūnijā, Rīgas Lutera Torņakalna baznīcā jāvārdu viens otram teica politiķis, basketbola kluba „VEF Rīga” padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups un ...

gallery icon
84

1976. gadā Sandris Bērziņš - kamaniņu braucējs.

1963. gadā Egons Liepiņš - SIA "Jūrmalas slimnīca" padomes loceklis, zvērināts revidents.

1957. gadā Inese Paklone - autortiesību aģentūras AKKA/LAA izpilddirektore.

1955. gadā Nansija Tamane - Daugavpils rajona padomes būvvaldes galvenā arhitekte.

1700. gadā Johans Heinrihs Denfers - vācbaltiešu mācītājs, dabas pētnieks. Tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem agroķīmijas speciālistiem Latvijā.

1620. gadā Dītrihs fon Altenbokums - vācbaltiešu valsts un militārais darbinieks. 1667.-1674.gadā Kurzemes hercoga Jēkaba padomnieks. No 1682. līdz 1686.gadam Kurzemes hercogistes landmaršals, kā arī pārzinājis ārlietas un akcīzes nodevas. No 1686. līdz 1687.gadam Kurzemes hercogistes kolonijas Tobāgo gubernators. Gājis bojā kuģa avārijā.

Jubilāri pasaulē

1980. gadā Džonatans Čīčo - kanādiešu hokejists.

1979. gadā Aleksandrs Frejs - austriešu futbolists.

1976. gadā Diāna Krīgera - vācu aktrise un modele.

1973. gadā Braiens Ostins Grīns - amerikāņu aktieris.

Megana Foksa un Braiens Ostins Grīns ar dēliem

Megana Foksa un Braiens Ostins Grīns ir vecāki trīs kopīgiem dēliem – Noa Šenonam (4), Bodhi Rensomama (3) un Džornijam ...

gallery icon
19

1961. gadā Forests Vitekers - amerikāņu aktieris.

1956. gadā Ians Kērtiss - britu mūziķis ("Joy Division", miris 1980.gadā).

1956. gadā Mārkijs Ramone - amerikāņu mūziķis ("The Ramones").

1956. gadā Džo Satriani - amerikāņu ģitārists.

1954. gadā Mario Kempess - Argentīnas futbolists.

1953. gadā Žans Bertrāns Aristids - bijušais Haiti prezidents.

1952. gadā Džonijs Senderss - amerikāņu ģitārists un dziedātājs ("The New York Dolls", "Johnny Thunders & The Heartbreakers", miris 1991.gadā).

1951. gadā Džesijs Ventura - reslinga zvaigzne un bijušais ASV Minesotas štata gubernators.

1948. gadā Artimuss Pails - amerikāņu mūziķis ("Lynyrd Skynyrd").

1947. gadā Karls Bilts - zviedru politiķis.

1947. gadā Pīters Benkss - britu roka ģitārists ("Yes").

1946. gadā Linda Ronstata - amerikāņu dziedātāja.

1939. gadā Anibals Kavaku Silva - Portugāles prezidents.

1933. gadā Gvido Krepakss - itāļu komiksu mākslinieks (miris 2003.gadā).

1931. gadā Klaivs Kaslers - amerikāņu rakstnieks.

1930. gadā Žaks Deridā - franču filozofs (miris 2004.gadā).

1926. gadā Leopoldo Fortunato Galtjēri - Argentīnas diktators (miris 2003.gadā).

1922. gadā Leons Ledermans - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1921. gadā Roberts Brūss Merrifīlds - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2006.gadā).

1919. gadā Airisa Mērdoka - īru rakstniece (mirusi 1999.gadā).

1918. gadā Bertrams Brokhauss - kanādiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2003.gadā).

1894. gadā Tadeušs Sendzimirs - poļu izcelsmes ASV inženieris un izgudrotājs (miris 1989.gadā).

1870. gadā Vladimirs Nabokovs - krievu publicists un politiķis, ievērojamā krievu rakstnieka Vladimira Nabokova tēvs (miris 1922.gadā).

1850. gadā Māte Kabrīni - itāļu izcelsmes katoļu svētā (mirusi 1917.gadā).

1606. gadā Rembrants - holandiešu mākslinieks (miris 1669.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā tiek atklāts pirmais Lietuvas komercbankas "Snoras" birojs Rīgā, Merķeļa ielā.

2005. gadā iznāk Baltijā pirmais žurnāls par golfu "Golfs.lv", ko izdod SIA "Event PRO Media".

2003. gadā pēc valdības lēmuma nākamā gada budžeta prioritātēs neiekļaut kultūru atlūgumu iesniedz Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, rakstniece Nora Ikstena. Valdībā skatot jautājumu par budžeta prioritātēm, ministri kā vienīgās prioritātes nolēma izvirzīt integrāciju Eiropas Savienībā un NATO un atteicās no sākotnējā priekšlikuma par prioritāti nodēvēt arī kultūru.

2003. gadā Ministru kabinets pieņem Valsts civilās aizsardzības plānu, kurā noteikti civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi valsts apdraudējuma gadījumos.

2002. gadā Rīgā, Kronvalda parkā, notiek atjaunojamās Muļķu partijas jeb partijas "Tie paši vēži citā kulītē" dibināšanas sapulce. Kvoruma trūkuma dēļ partiju nodibināt neizdodas.

2001. gadā Alūksnē īpašā svētajā misē iesvēta jaunuzcelto Svētā Bonifācija katoļu baznīcu.

1999. gadā Mežaparka Lielajā estrādē pasaules koncertturnejas "On A Day Like Today" ietvaros koncertē Braiens Adamss.

1999. gadā uz Kultūras ministrijas pārziņā esošās iestādes - Rīgas Krievu drāmas teātra - bāzes tiek nodibināta bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Krievu drāmas teātris".

1999. gadā Latvijā darba vizītē ierodas ANO ģenerālsekretāra vietnieks Vladimirs Petrovskis.

1998. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Senāta Ārlietu komiteja apspriež jautājumu par ASV politiku pret Baltijas valstīm. Jautājuma apspriešanas gaitā lielākā uzmanība tiek pievērsta ASV-Baltijas Partnerības hartas īstenošanai, aspektiem, kas saistīti ar Baltijas valstu centieniem integrēties NATO un iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kā arī jautājumam par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiecībām ar Krieviju.

1998. gadā Lietuvas pilsētā Nidā tiekas triju Baltijas valstu ārlietu ministri un Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels, lai pārrunātu jautājumus, kas skar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, Vācijas un Baltijas valstu sadarbības nostiprināšanu un Vācijas lomu tajā, kā arī iespējamā bezvīzu režīma ieviešanu starp trijām Baltijas valstīm un Vāciju.

1985. gadā sākas Padomju Latvijas 10.dziesmu un deju svētki. Dzejnieks Imants Ziedonis laikrakstā "Literatūra un Māksla" iebilst pret svētku programmas pārspīlēšanu ar "neizsvarotu brālīgo tautu repertuāra klāstu."

1944. gadā Stokholmā nodibina Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi.

1920. gadā no rīta Rīgā ierodas Krievijas delegācija miera sarunām.

1920. gadā Berlīnē noslēdz līgumu par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

1710. gadā Zviedru ģenerālgubernators Strombergs paraksta Rīgas kapitulācijas noteikumus, saskaņā ar kuriem zviedru garnizons un visi Zviedrijas pavalstnieki var atstāt Rīgu, bet pašai pilsētai tiek garantētas visas agrākās tiesības un priekšrocības. Rīgā ierodas feldmaršals Šerementjevs un pieņem rātes uzticības zvērestu Krievijas caram.

1244. gadā pāvests Inocents IV atkārtoti ieceļ Modenas Vilhelmu par legātu Baltijas zemēs.

Notikumi pasaulē

2016. gadā Turcijā notiek neveiksmīgs militāra apvērsuma mēģinājums pret prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana valdību.

2014. gadā Maskavas metro no sliedēm noskrienot pārpildītam vilciena sastāvam, dzīvību zaudē 22 cilvēki.

2014. gadā Eiropas Parlaments par jauno Eiropas Komisijas (EK) prezidentu ievēl bijušo Luksemburgas premjerministru un Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzīto kandidātu Žanu Klodu Junkeru.

2005. gadā 105 gadus vecais amerikānis Herberts Brauns, kurš pārdzīvoja ieslodzījumu nacistu koncentrācijas nometnē, un viņa simts gadus vecā sieva pārspēj Ginesa rekordu kā pasaules vecākais laulātais pāris.

2004. gadā bijušajam Ruandas finanšu ministram Emanuelam Ndindabahizi tiek piespriests mūža cietumsods par viņa lomu 1994.gada genocīdā.

2003. gadā "AOL Time Warner" likvidē kompāniju "Netscape Communications Corporations". Tajā pašā dienā tiek dibināta "Mozilla Foundation", kas izstrādā bezmaksas alternatīvas "Microsoft" produktiem.

2000. gadā Zimbabve visās savās astoņās provincēs sāk izmitināt melnādainos zemniekus baltajiem fermeriem atņemtajās fermās.

1997. gadā pie villas Maiamibīčā, ASV, sērijveida slepkava Endrū Filips Kanenens nošauj Itālijas modes dizaineri Džanni Versači.

1995. gadā "Amazon.com" tiek pārdots pirmais priekšmets.

1983. gadā armēņu teroristi uzspridzina "Turkish Airlines" biroju Orlī lidostā Parīzē, nogalinot sešus cilvēkus un 48 ievainojot.

1974. gadā grieķu nacionālistu valsts apvērsumā tiek gāzts Kipras prezidents Makarijs. Par prezidentu tiek iecelts Niks Sampsons.

1968. gadā aviokompānijas "Aeroflot" un "Pan American" uzsāk pirmo tiešo gaisa satiksmi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību - starp Maskavu un Ņujorku.

1958. gadā 5000 amerikāņu jūras kājnieku ierodas Libānas galvaspilsētā Beirūtā, lai sniegtu militāru atbalstu rietumnieciskajai Libānas valdībai.

1955. gadā 18 Nobela prēmijas ieguvēji paraksta Mainavas deklarāciju pret kodolieročiem. Vēlāk to paraksta vēl 34 citi prestižās balvas ieguvēji.

1927. gadā apspiežot masu protestus, Austrijas policija Vīnē nogalina 89 protestētājus.

1916. gadā ASV pilsētā Sietlā Viljams Boings un Džordžs Konrāds Vestervelts dibina kompāniju "Pacific Aero Products", kas vēlāk tiek pārdēvēta par "Boeing".

1904. gadā mirst Krievijas dramaturgs Antons Čehovs.

1870. gadā sākas Otrais franču-prūšu karš.

1870. gadā Džordžija kļūst par pēdējo bijušo konfederātu štatu, kas tiek uzņemts ASV.

1823. gadā ugunsgrēks Romā iznīcina seno Svētā Pāvila baziliku.

1815. gadā britiem padodas Napoleons Bonaparts.

1799. gadā Ēģiptes ciematā Rozetā Francijas armijas kapteinis Pjērs Fransuā Bušārs atrod slaveno Rozetas akmeni, kuru rotā uzraksti sengrieķu un ēģiptiešu valodās, kas palīdz atšifrēt ēģiptiešu hieroglifu rakstību.

1410. gadā Grīnvaldes jeb Tanenbergas kaujā apvienotie Polijas karalistes un Lietuvas lielkņazistes spēki sakauj Teitoņu ordeni, kas faktiski padara Livonijas ordeni neatkarīgu.

1381. gadā zemnieku sacelšanās līderim Džonam Bolam Anglijas karaļa Ričarda II klātbūtnē tiek izpildīts nežēlīgs nāvessods.

1240. gadā Aleksandra Ņevska vadītā novgorodiešu armija Ņevas kaujā pieveic Zviedrijas karaspēku.

1099. gadā Pirmajā krusta karā kristiešu bruņinieki pēc septiņu nedēļu aplenkuma ieņem Jeruzalemi un sāk gan musulmaņu, gan ebreju iedzīvotāju slaktiņu.