Uzrunājot balvu saņēmējus un pasākuma viesus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša sacīja: “Stājoties ministra amatā, viena no manām pirmajām iecerēm bija vienkārša un reizē ļoti komplicēta: mums visai sabiedrībai jāatrod veids, kā pateikties un godināt mūsu lieliskos skolotājus par viņu ikdienas darbu. Tāpēc esmu ļoti gandarīta piedzīvot šīs idejas realizāciju! Paldies Latvijas universitātei – mūsu skolotāju kalvei – par to! Paldies visiem, kas pieteica skolotājus balvām visās nominācijās. Šajos pieteikumos ir mūsu bagātība – daudzi izcili pedagogi, lieliski cilvēki un mūsu brīnišķīgie laikabiedri. Esmu pārliecināta, ka katrs pieteikums slēpj sevī arī stāstus. Sava priekšmeta, savu skolēnu un sava darba mīlestības stāstus. Jo citādi skolā nevar! No sirds apsveicu visus, kas ieguva balvas, un arī tos, kas tai tika izvirzīti!”

“Mēs ļoti ceram, ka jauna un vienota balva ne tikai kalpos kā publiska pateicība talantīgiem skolotājiem, bet arī būs papildu motivācija jauniešiem izvēlēties skolotāja profesiju, stiprinās jūsu kā skolotāju kopienas profesionālo pašapziņu un savstarpējo sadarbību. Bet pats galvenais, ka tā rosinās pārskatīt mūsu katra ikdienas komunikācijas paradumus – neatliekot labus vārdus skolotājiem uz vēlāku. Balvas ir svarīgas, bet šodien un vienmēr paturēsim prātā, ka pēc tam, kad apsūbēs visi ordeņi un tiks aizmirsti skaļākie vārdi, paliks tikai viens mērs visiem – labie darbi, svērti ar sirsnīgu paldies un godīgu rokas spiedienu!” balvu saņēmējus un ceremonijas viesus sveica LU rektors profesors Gundars Bērziņš.

“Balvas mērķis ir ne vien godināt skolotājus, bet arī veidot ap to skolotāju kopienas centru. Lai, pulcējoties Latvijas Universitātē, Latvijas pieredzējušākie skolotāji varētu dalīties pieredzē, iedvesmot jaunos un taptu uzklausīti izglītības politikas veidošanas procesos,” tā balvu raksturo LU Studiju inovāciju nodaļas vadītāja un balvas idejas autore Mārīte Seile.

Balvas tika pasniegtas 11 individuālajās un divās komandu nominācijās. Visi laureāti saņēma īpašo, mākslinieces Andas Munkevicas veidoto stikla balvu “Zinību spārni” un mecenāta SIA “Mikrotīkls” sarūpētās izcilības stipendijas – individuālo nomināciju uzvarētāji – 1000 euro apmērā katrs. Savukārt komandas saņēma naudas balvu 2000 euro apmērā katra.

Balvu nominācijā “Pirmsskolas skolotājs” saņēma Salaspils 1. pirmskolas skolotāja Mārīte Petrovska, kuru kolēģi raksturo ar vārdiem “iedvesma, jauka attieksme, draudzība, atsaucība, prieks, radošums, drosme un sirds gaišā puse!”. Nominācijā “Sākumskolas skolotājs” balvu saņēma Rīgas Juglas vidusskolas skolotāja Ginta Pleša, kura īsteno izcilu mācīšanas procesu, ievērojot katra bērna individualitāti un spējas, kā arī pielietojot loģiskas, secīgas un vienlaikus modernas mācību metodes. “Ginta ir ne tikai izcils pedagogs, bet arī bērnu draugs!” saka viņas kolēģi.

Inese Ločmele no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ir balvas saņēmēja nominācijā “Dabaszinātņu skolotājs (dabaszinības, ķīmija, fizika, bioloģija, ģeogrāfija)”. Viņa mudina jauniešus neapstāties pie teorijas, bet gan būt radošiem un iedziļināties procesos ne tikai ķīmijas klasē un laboratorijā, bet arī vietējā un plašākā kopienā, aizstāvot savu viedokli. Viņa uzticas zinātnei un allaž vielu pamato ar piemēriem. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, dažādu uzskatu piesātinātajā sabiedrībā.

“Atdeve, ar kādu Agrita vada katru stundu ir apbrīnojama. Skolotāja ļoti piedomā par to, lai klase būtu kā komanda. Līdztekus viņa aicina ievērot citos labo un būt empātiskiem. Skolotāja uzsver, ka svarīgs ir 3 ”R” princips – robežas, režīms un rutīna – īpaši matemātikā,” – tā kolēģi raksturo nominācijas “Matemātikas skolotājs” balvas saņēmēju Agritu Bartuševicu no Cēsu Valsts ģimnāzijas.

Gada “Tehnoloģiju skolotājs” (dizains un tehnoloģijas, datorika, inženierzinības, programmēšana, robotika) ir Jānis Rudzītis no Liepājas Rietumkrasta vidusskolas. Piesakot skolotāju balvai, skola viņu raksturo kā “izcila personība, kura ietekme sniedzas daudz tālāk par klasi. Viņš ir skolotājs, kurš ne vien māca, bet arī kalpo kā paraugs skolēniem un iedvesmo vecākus ar savu attieksmi, zināšanām un sirds siltumu”.

Nominācijā “Sporta un veselības skolotājs” balvu saņēma Līva Kraukle, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotāja. Skolotāja savā darbā nemanāmi seko līdzi un interesējas par katra skolēna labbūtību, situāciju ģimenē un attiecībām ar vienaudžiem. L. Kraukle atrisinājusi vairākas smagas situācijas ar skolēnu mentālo veselību un problēmām ģimenē, novērsusi mācīšanās pārtraukšanas riskus.
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotāja Baiba Atmane ir uzvarētāja nominācijā “Vēstures skolotājs”. Viņa spēj uzrunāt par visnogurušākos un īgnākos skolēnus, jo viņai piemīt neizsīkstošs gara spēks un unikāla humora izjūta.

“Latviešu valodas un literatūras skolotājs” balva nonāks Druvas vidusskolā – to saņēma skolotāja Sandra Burve, kura vienmēr spēj motivēt, iedrošināt un pārliecināt. Skolotājai mācību darbs neaprobežojas tikai ar klasi, jo viņa nesavtīgi ziedo savu laiku, lai sagatavotu skolēnus eksāmeniem, olimpiādēm un zinātniski pētnieciskajiem darbiem.

Gada “Svešvalodas skolotāja” balvu saņēma Fransisko Nunjess Romero Olmo (Francisco Nuñez Romero Olmo) no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas. Viņš māca spāņu valodu, ir digitālo rīku konsultants, spāņu valodas apakšjomas vadītājs un klases audzinātājs. Skolotāja aktīvā un inovatīvā darbošanās ar digitālajiem rīkiem padarījusi spāņu valodu par vienu no skolēnu iemīļotākajiem mācību priekšmetiem – to apliecina fakts, ka katru gadu skolēnu skaits, kuri izvēlas apgūt spāņu valodu, ir nemainīgi augsts.

“Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā skolotājs (vizuālā māksla, mūzika, teātra māksla)” balvu saņēma Ikšķiles vidusskolas skolotāja Zane Bēķe. Viņas darba stāžs ietver vairākas paaudzes, šobrīd darbojas ar jauniešiem, bet savulaik viņa bijusi piemērs šo jauniešu vecākiem. Skolotāja var lepoties daudzām oriģinālām idejām, viņas devums ir neatsverams gan pasākumu organizēšanā, gan dalībā teātra festivālos un konkursos.

Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas skolotāja Anita Jozus, kura saņēma balvu “Sociālo zinību skolotājs, aktīvi saista mācību procesu ar reālām dzīves situācijām, organizējot skolēnu mācību uzņēmumu darbību, veic aktīvu sadarbību ar vietējo kopienu, sniedz ievērojamu atbalstu skolēniem iesaistoties starptautiskos projektos.

Nominācijā “Skolas vadības gada komanda” balva piešķirta Daugavpils zinātņu vidusskolai, ceremonijā to saņēma skolas direktors Vitālijs Azarevičs. Daugavpils zinātņu vidusskolas vadība izmanto katru iespēju, lai uzlabotu materiāli tehnisko bāzi, ieviestu jaunākās tehnoloģijas. Vecāki augstu novērtē vadības komandas mērķtiecīgo darbu, veidojot skolotāju sadarbības grupas izglītības pēctecības nodrošināšanai visos posmos.

Savukārt nominācijā nominācijā “Skolas atbalsta komanda” balva piešķirta Baldones vidusskolai, to saņēma direktore Indra Šmite. Baldones vidusskolas atbalsta komandā darbojas 10 pedagogi – sociālais pedagogs, logopēdi, psihologs, medmāsa, pedagoga palīgi un karjeras konsultants. Kā raksta skolas audzēkņu vecāki – komunikācija ar atbalsta personālu vienmēr ir bijusi patīkama un cieņpilna, allaž tiek piedāvāti situāciju risinājuma plāni un panākts efektīvs rezultāts!

Konkursā tika saņemti kopumā 152 pieteikumi, visvairāk no Rīgas – 26, Jelgavas novada un Ventspils – 11 no katras pašvaldības. Pa desmit pieteikumiem saņemts no Rēzeknes pilsētas un Valmieras novada, astoņi pieteikumi saņemti no Jelgavas pilsētas. Balva tika pieteikti skolotāji un skolu komandas no 32 novadiem un valstspilsētām.

Visvairāk pieteikumu saņemts nominācijā “Sākumskolas skolotājs” – 25, vairāk nekā 20 pieteikumu ar nominācijā “Pirmsskolas skolotājs”, tieši 20 – “Dabaszinātņu skolotājs”. Komandu nominācijās tika pieteiktas septiņas skolas vadības un sešas skolas atbalsta komandas.

Balvas skolotājiem un skolu komandām pasniedza īpaši izvēlēti cilvēki – autoritātes nozarē, izcilas personības, zinātnieki un mecenātu pārstāvji – vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāna profesore Linda Daniela, LU Padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, “INDEXO banka” līdzekļu pārvaldnieks Artūrs Roze, "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, LU studente un Parīzes paraolimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja Diāna Krūmiņa, LU rektors profesors Gundars Bērziņš, LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš, LU Doktorantūras skolas vadītāja profesore Zanda Rubene, diriģents Jānis Erenštreits, LU Studiju prorektore profesore Kristīne Strada-Rozenberga un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju bagātināja Shipsea un Unas Danielas, pianista Riharda Plešanova, Jēkaba Nīmaņa poētiskā kvarteta, LU senās mūzikas ansambļa “Canto” un kora “De Coro”, un dziedātāja Daumanta Kalniņa muzikālie veltījumi. Ceremonijas norisi vadīja aktieris Arturs Krūzkops.

Svinīgā balvu pasniegšanas ceremoniju varēs vērot ReTV televīzijā 23. novembrī plkst. 22.00, ar atkārtojumiem 24. novembrī plkst. 12.30 un 30. novembrī plkst. 11.00.

Jaunākās ziņas par tēmu Černobiļas AES

Černobiļas AES

Lavrova runassieva Zaharova aicina pasauli nosodīt Ukrainas "teroristisko iebrukumu" Krievijā; propagandisti žēlojas par "nesportisko" Ukrainas rīcību

Daugavpils dome apstiprina 2024. gada budžetu

Radioaktīvs bubulis vai racionāls solis? Cik reālistiski ir Latvijā izbūvēt atomelektrostaciju

Pēkšņi miris profesors, kurš glāba no vecuma Putinu

Zinātnieki sapratuši, kāpēc Vācijas mežacūkas ir radioaktīvas

Svin VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, svin Renārs Kaupers - sveicam visus jubilārus!

Aizsargtērpi un apstaroto mazgāšana – Ukrainā nopietni gatavojas Krievijas teroraktam Zaporižjas AES

Putins piestrādā arī par infektologu un noraida tuberkulozes saslimšanas izcelsmi Kahovkas rajonā — taču jautājumus izraisa cita, daudz nepatīkamāka nianse

Ukraiņu režisors Dmitro Malkovs, kurš strādājis kopā ar Volodimiru Zelenski, Latvijā uzņēmis seriālu par karu

Čornobiļas AES katastrofa cilvēku atmiņās pat pēc 37 gadiem. Kāds ir kodolkatastrofu risks mūsdienās?

Aktieris Juris Lisners nestrādā, ja nav naudas vai baudas

Čornobiļas savvaļas suņi piedzīvo strauju attīstību un dīvainas mutācijas?

Zīmīgi notikumi, ko der atcerēties par aprīli un maiju

No sestdienas, 1. aprīļa, iebraukšanai Jūrmalā nepieciešama caurlaide

Andrejs Ēķis atrāda savu jaunāko kino darbu - seriālu "Čornobiļa 2022. Iebrukums"

Ukrainas Otrais neatkarības karš: hronoloģija

Cik tuvu bija kodolkatastrofa? Andrejs Ēķis ar ukraiņiem uzfilmējis seriālu par Černobiļas AES

"Kad es to uzzināju, viņš jau bija miris" - Anna Sedokova atklāj to, par ko baidījusies atzīties pat sev

Aizgāja uz bērēm Krievijā un neatgriezās – kāda Igaunijā dzīvojoša Krievijas pilsoņa pamācošais stāsts

1. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Fukušimas AES bijušajiem vadītājiem jāmaksā 13 triljoni jenu par nodarīto kaitējumu

20 000 eiro par vizbulīti - dārzkopji gatavi maksāt galvu reibinošas summas par neparastu stādu

Krievijas spēki atkal pārrāvuši elektroenerģijas piegādi Černobiļas AES

Černobiļas AES atjaunota elektroapgāde, radiācijas līmenis Latvijā atbilst normai

Černobiļas AES atjaunota elektroapgāde

Baltkrievija paziņo par plānu nodrošināt Černobiļas AES ar elektrību

Ukrainas prokuratūra Černobiļas un Zaporižjas AES sagrābšanu klasificē kā ekocīdu

Černobiļas atomelektrostacijā atslēgta elektrība

Makrons pārmet Putinam liekulību un cinismu

Vai pēc bīstamā uzbrukuma Zaporižjas AES mainīsies NATO iesaiste?

Cik liela ir kodolbīstamība? Skaidro kodolfizikas doktors Agris Auce

Nākamnedēļ Latvijā gaidāms sauss un auksts laiks

Piektdien daudzviet Latvijā spīdēs saule, vietām mazliet snigs

Krievijas oligarhs Deripaska atkārtoti aicina apturēt karu Ukrainā

Zaporožjē iedzīvotāji no krievu okupantiem sargā Eiropas otru lielāko atomelektrostaciju

Černobiļas AES sagrābušie Krievijas karaspēki izjūt spēcīgu radiācijas ietekmi, paziņo zinātnieki

Ukraina pauž bažas par provokācijām Krievijas ieņemtajā Černobiļas AES teritorijā

Krievijas karaspēks ieņēmis Černobiļas AES

Mūžībā aizsaukts dizainers un mākslinieks Māris Steķis

1. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Ne tikai "Tesla" ir elektroauto: iepazīstam elektromobiļu šedevrus

Stradiņa slimnīcā, kas aizvien rūpējas par Černobiļā cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem, piemin katastrofas gadadienu

Toreiz un tagad. FOTO: 10 gadi, kopš Fukušimu izpostīja cunami

Černobiļas atomelektrostaciju vēlas iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

Astravjecas AES piemeklējušas tehniskas problēmas. Pārtraukta elektroenerģijas ražošana

Lukašenko atklāj Astravjecas AES: "Šis ir vēsturisks brīdis. Valsts kļūst par kodollielvalsti"

Brits citādāk paraugās uz Černobiļu, un ir pārsteigts, cik daudz dzīvības tur ir šodien

Par 9 eiro plānots palielināt Černobiļas AES traģēdijas pabalstu

1. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Parādās arvien jaunas versijas par radioaktīvā mākoņa virs Ziemeļeiropas izcelsmi. Izskan runas par militāriem cēloņiem

Vai Černobiļas avārijas seku likvidatora atraitnei pēc vīra nāves pienākas pabalsts?

Atslepeno dokumentus: atklājas, ka "mazas avārijas" Černobiļā notika arī iepriekš, bet tika slēptas

Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi dzēš ugunsgrēkus pie Černobiļas

Laiks iet, bet rētas paliek. Aprit 34 gadi kopš pasaules postošākās kodolkatastrofas Černobiļā

Dūmi no divas nedēļas degošajiem mežiem pie Černobiļas ietinuši Kijevu smogā

Černobiļas meža ugunsgrēks pietuvojies bīstamu radioaktīvo atkritumu krātuvēm

Pie Černobiļas jau sesto dienu plosās meža ugunsgrēki

Ukrainā izcēlies ugunsgrēks aizliegtajā zonā ap Černobiļu

Par iebraukšanu Jūrmalā jāsāk maksāt divus eiro

Izvadīs kino režisoru un operatoru Aleksandru Demčenko

Baltkrievu rakstniece par Astravjecas AES: "Tas ir militāri stratēģisks Putina projekts"

Mūžībā aizgājis kino režisors un operators Aleksandrs Demčenko