Čornobiļas savvaļas suņi piedzīvo strauju attīstību un dīvainas mutācijas?

Jaunā pētījumā tika analizēts DNS 302 savvaļas suņiem, kas dzīvo netālu no AES. Tie tika salīdzināti ar citiem dzīvniekiem, kas dzīvo 16 kilometru attālumā, un atklāja ievērojamas atšķirības.

Lai gan pētījums nepierāda, ka šo atšķirību cēlonis ir radiācija, iegūtie dati ir svarīgs pirmais solis, lai analizētu šīs apstarotās populācijas un izprastu to salīdzinājumā ar suņiem, kas dzīvo citur.

1986. gada 26. aprīlī Čornobiļas kodolreaktors Ukrainas ziemeļos — toreiz Padomju Savienības sastāvā — eksplodēja, raidot debesīs milzīgu radiācijas strūklu. Gandrīz četras desmitgades vēlāk Čornobiļas spēkstacija un tās apkārtne kļuvusi ļoti reti apdzīvota.

Cilvēces prombūtnē ir savairojušies visāda veida dzīvnieki. Radiācijas izturīgas faunas vidū dzīvo tūkstošiem savvaļas suņu, no kuriem daudzi ir mājdzīvnieku pēcteči, kas pirms daudziem gadiem tika pamesti zibenīgās evakuācijas laikā. Tuvojoties pasaulē lielākās kodolkatastrofas 40. gadadienai, biologi tagad rūpīgāk aplūko dzīvniekus, kas atrodas Čornobiļas aizliegtajā zonā, kas ir aptuveni Josemitu nacionālā parka lielumā ( tā platība ir 302 687 ha), un pēta, kā gadu desmitiem ilgā radiācijas iedarbība varētu būt izmainījusi dzīvnieku genomus un pat, iespējams, paātrinājusi evolūciju.

Zinātnieki no Dienvidkarolīnas Universitātes un Nacionālā cilvēka genoma pētniecības institūta ir sākuši pētīt 302 savvaļas suņu DNS, kas atrasti Čornobiļas aizliegtajā zonā vai ap to, lai labāk izprastu, kā radiācija varētu būt mainījusi viņu genomus. Pētījumu rezultāti tika publicēti žurnālā "Science Advances".

"Vai viņiem ir mutācijas, kas ļauj veiksmīgi dzīvot un vairoties šajā reģionā?" laikrakstam "The New York Times" teica pētījuma līdzautore, Nacionālā cilvēka genoma pētniecības institūta suņu genomikas eksperte Elaine Ostrandere. "Ar kādām problēmām viņi saskaras un kā viņi ģenētiski ir tikuši galā?"

Ideja par radiāciju, kas paātrina dabisko evolūciju, nav jauna. Piemēram, mērķtiecīga sēklu apstarošana kosmosā, lai izraisītu labvēlīgas mutācijas, tagad ir plaši izmantota metode tādu labības kultūru audzēšanai, kas ir labi piemērotas sasilstošajai pasaulei.

Zinātnieki gadiem ilgi ir analizējuši noteiktus dzīvniekus, kas dzīvo Čornobiļas aizliegtajā zonā, tostarp baktērijas, grauzējus un pat putnus. Kādā 2016. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka austrumu koku vardes (Hyla orientalis), kas parasti ir zaļā krāsā, aizliegtās zonas teritorijā biežāk bija melnas. Biologi apgalvo, ka vardes piedzīvoja labvēlīgu melanīna mutāciju (pigments, kas ir atbildīgi par ādas krāsu), kas palīdzēja jonizēt apkārtējo starojumu.

Tas lika zinātniekiem aizdomāties: vai kaut kas līdzīgs varētu notikt ar Čornobiļas savvaļas suņiem?

Šis jaunais pētījums atklāja, ka savvaļas suņiem, kas dzīvo netālu no Čornobiļas spēkstacijas, bija izteiktas ģenētiskas atšķirības no suņiem, kas dzīvoja tikai aptuveni 16 kilometru attālumā tuvējā Čornobiļas pilsētā. Lai gan šķiet, ka tas lielā mērā nozīmē, ka šiem suņiem radiācijas iedarbības dēļ ir notikušas straujas mutācijas vai evolūcija, šis pētījums ir tikai pirmais solis šīs hipotēzes pierādīšanā. Kāds vides zinātnieks norāda, ka šie pētījumi var būt sarežģīts process, galvenokārt tāpēc, ka radiācijas izraisītu mutāciju atdalīšana no citiem efektiem, piemēram, radniecības, ir neticami grūta.

Tomēr šis pētījums sniedz ieskatu turpmākai izpētei par starojuma ietekmi uz lielākiem zīdītājiem, jo Čornobiļas spēkstacijā un tuvējā Čornobiļas pilsētā klejojošo suņu DNS var salīdzināt ar suņiem, kas dzīvo neapstarotās vietās. Neraugoties uz to, ka pašlaik trūkst stingru secinājumu, pētījums vēlreiz parādījis, ka teritorija, kurai pēc visām aplēsēm vajadzētu būt tuksnesim, ir kļuvusi par nepārspējamu zinātnisku iespēju izprast radiāciju un tā ietekmi uz dabisko evolūciju.