"Dzīvoja reaktora ēnā," zinātnieki atklājuši neparasto ietekmi uz dzīvniekiem Černobiļā
Parasti cilvēki uzskata, ka evolūcija ir pietiekami lēns process, tomēr suņi, kas dzīvo Černobiļas atomelektrostacijā, ir bijuši pakļauti straujai evolūcijai 40 gadu laikā, kas pagājuši kopš katastrofas, raksta "IFLScience".
Pētījumā zinātnieki analizēja suņu asins paraugus, kas klejoja spēkstacijas teritorijā, kā arī suņus no tuvējiem rajoniem, un noskaidroja, ka tiem, kas dzīvoja tuvāk katastrofas vietai, bija DNS atšķirības, kas parāda to ģenētisko atšķirību no suņiem citos pasaules reģionos.
"Es domāju, ka iespaidīgākais šajā pētījumā ir tas, ka mēs identificējām suņu populācijas, kas dzīvoja reaktora ēnā, un mēs varam pateikt, kas ir šie suņi, vienkārši paskatoties uz viņu DNS profilu" norāda pētījuma autore un ģenētiķe no ASV Nacionālā veselības institūta Nacionālā cilvēka genoma pētījumu institūta Eleina Ostrandere.
Izdevumā uzsvēra, ka pagaidām nav skaidrs, kā tieši šīs ģenētiskās atšķirības ietekmē šo suņu veselību, tomēr tās nav vienīgās sugas, kas evolucionējušas pēc katastrofas.
Černobiļas spoku pilsēta - Pripjata
"Pēdējie pētījumi par šajā apvidū mītošo vilku ģenētiku liecina, ka viņiem attīstījusies aizsardzība pret vēzi. Cits pētījums liecina, ka koksnes vardes, kas dzīvo reaktora zonā, ir daudz tumšākas nekā tās, kas dzīvo ārpus tās. Šī īpašā adaptācija, iespējams, mazinājusi radiācijas apstarojuma negatīvo ietekmi, nodrošinot tumšādainām vardēm augstāku melanīna līmeni," uzskata materiālā.
Lai gan pētījums neizskaidro, kāpēc Černobiļas suņi ģenētiski atšķiras no saviem brāļiem un māsām, kas dzīvo citos pasaules reģionos, pastāv vairākas metodes, kā radiācija var ietekmēt dzīvnieku populācijas.
"Viens no iespējamiem iemesliem, kas skaidrots 2020. gada pētījumā, ir tas, ka radiācija var izraisīt mutācijas, kas veicina ģenētiskas pārmaiņas, kas tiek nodotas no vecākiem uz bērniem. Vēl viens izskaidrojums ir tāds, ka indivīdi, kas nespēj tikt galā ar radioaktivitātes ietekmi, izmirst, atstājot populāciju, kas ir labāk pielāgota jaunajai videi. Tam ir pretējs efekts - ģenētiskās mainības mazināšana," skaidroja izdevumā.
Britu fotogrāfs iemūžina Černobiļas bīstamākās vietas
Kopš 1986. gada Černobiļas AES katastrofas, kuras sekas joprojām izjūt daudzi arī ārpus smagi piesārņotās teritorijas, slēgtā zona Ukrainas ziemeļos ...
Jo īpaši 2022. gadā zinātnieki izmērīja Černobiļas zonas ezeros dzīvojošo ūdens blusu sugas ģenētisko daudzveidību un atklāja, ka ģenētiskās daudzveidības līmenis bijis augstāks tajās ūdenstilpēs, kas ieguvušas lielāku radiācijas līmeni.
Tādējādi zinātnieki var pieņemt, ka mutācija bija galvenais evolucionārais spēks, kas ietekmēja ūdens blakšu gēnus. Vienlaikus zinātnieki norāda, ka pētījums bijis korelatīvs, tāpēc nesniedz pierādījumus, ka tieši mutācija visu mainījusi.
"Ir skaidrs, ka ģenētiskās izmaiņas, kas novērojamas Černobiļas kucēniem, demonstrē pārsteidzoši straujus evolūcijas procesus, kas var notikt vides izmaiņu ietekmētajās populācijās, un ir vēl daudz kas, kas jāatklāj," rezumē "IFLScience".
