Čornobiļas slēgtajā zonā tiek dzēsts milzīgs meža ugunsgrēks, darbus kavē vējš un okupantu mīnas

Čornobiļas slēgtajā zonā Kijivas apgabala ziemeļos ir izcēlies plašs meža ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji ar liesmām cīnās pastiprinātā  režīmā. Valsts ārkārtas situāciju dienests ziņo, ka ugunsgrēks sausā laika un spēcīgā vēja dēļ ir izplatījies vairāk nekā 1100 hektāru platībā un strauji izplatās uz jaunām meža platībām.

Dažās teritorijās ugunsdzēsība ir uz laiku apturēta Krievijas armijas atstāto sprādzienbīstamo priekšmetu draudu dēļ. Ugunsgrēka dzēšanai tiek izvietotas Valsts ārkārtas situāciju dienesta vienības, specializētais aprīkojums un citi dienesti. Ugunsdzēsēji intensīvi strādā, lai ierobežotu ugunsgrēka perēkļus un novērstu tā tālāku izplatīšanos.

Darbs pie ugunsgrēka dzēšanas turpinās.

1986. gada 26. aprīlī Čornobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

2016. gadā Ukrainā tika uzbūvēts milzīgs tērauda vairogs pāri Čornobiļas atomelektrostacijas atliekām, lai uz turpmākajiem gadu desmitiem nodrošinātos pret tālākām radioaktīvo vielu noplūdēm.

Vēstures mācības tika brutāli ignorētas 2022. gadā, kad Krievijas okupācijas spēki no 24. februāra līdz 31. martam pārņēma Čornobiļas zonu. Agresora rīcība robežojās ar pašnāvniecisku neprātu – smagā tehnika bez aizsardzības pārvietojās pa radioaktīvo augsni, paceļot gaisā toksiskus putekļu mākoņus.

Visbīstamākā situācija izveidojās "Sarkanajā mežā", kur karavīri sāka veidot ierakumus, burtiski uzrokot gadu desmitiem dusošo nāvi. Šajā zonā, kas ir viena no piesārņotākajām vietām pasaulē, pat stunda bez ekipējuma ir bīstama. Šie Krievijas karavīri saņēma kritiskas starojuma devas. Parādoties pirmajām staru slimības pazīmēm, okupācijas spēku vidū izcēlās panika, kas paātrināja viņu atkāpšanos un kontroles atgriešanu Ukrainai.