Čornobiļas AES katastrofa cilvēku atmiņās pat pēc 37 gadiem. Kāds ir kodolkatastrofu risks mūsdienās?

Pasaule ar bažām vēro arī Ukrainas Zaporižjes atomelektrostaciju, kas tikai par mata tiesu izvairījās no smagām Krievijas spēku apšaudēm.

Neskatoties uz notikumiem Ukrainā, dažādās valstīs ir atšķirīgi viedokļi par kodolenerģijas nākotni. Vācija pēc 2011. gada Fukušimas katastrofas apņēmās pilnībā slēgt savu kodolenerģijas tīklu un šopavasar to pabeidza, taču miljoniem eiropiešu šodien dzīvo vismaz vienas atomelektrostacijas tuvumā.

Ikreiz, kad Čornobiļas spoku atdzīvina karš vai kritiķu atzinīgi novērtēts televīzijas seriāls, cilvēki nenovēršami sāk uzdot sev jautājumu, kas notiks, ja kaut kas saies greizi mūsdienās.

Aizver logus, durvis, izslēdz ventilatorus!

Anglijas pilsētā Portsmutā netālu no Karaliskās jūras kara flotes bāzes esošie iedzīvotāji no vietējās pašvaldības ir saņēmuši detalizētus padomus par to, kā rīkoties kodolnegadījuma gadījumā.

Viņiem ir teikts, ka, lai gan jebkurš kodolnegadījums, visticamāk, būs neliels un ierobežots bāzes iekšienē, un nekādā ziņā nebūs līdzīgs kodolbumbas sprādzienam, cilvēki tomēr varētu tikt pakļauti radioaktīvo daļiņu iedarbībai vai saskarties ar piesārņotām virsmām, pārtiku vai dzeramo ūdeni.

"Galvenais veids, kā palikt drošībā, ir palikt iekštelpās ar aizvērtiem logiem un aizvērtām durvīm, jo tad radioaktīvās daļiņas jūs nesasniegs," iesaka vietējā pašvaldība. "Aizveriet visas durvis un logus, lai samazinātu piesārņojuma iekļūšanas risku ēkā. Izslēdziet ventilatorus, ventilācijas iekārtas vai ierīces, piemēram, centrālās apkures katlus un gāzes kamīnus, kas iesūc gaisu no ārpuses," norāda padome.

Cilvēki tiek aicināti arī klausīties radio vai pārbaudīt tiešsaistē jaunākās ziņas, bet mēģināt neizmantot mobilos tālruņus, ja visi zvani pārslogo tīklu.

Sagatavo “avārijas komplektu”!

Francijā valdības instrukcijās par gatavību kodolkatastrofai norādīts, ka tās tiek vērtētas skalā no 1 līdz 7, un septiņi ir līdzvērtīgi Čornobiļas avārijai. Francijā ir 56 atomelektrostacijas, un avārijas gadījumā valdība iesaka cilvēkiem sagatavot avārijas komplektu, kurā būtu svarīgu dokumentu kopijas un medikamenti, kā arī apģērbs, pārtika un ūdens.

Iedzīvotājiem ir ieteikts patverties telpās ar aizvērtiem logiem un lietot joda tabletes, lai novērstu saindēšanos ar radiāciju.

Turies pa gabalu no radiācijas avota!

Zviedrijā, kur trijās atomelektrostacijās ir seši reaktori, iestādes ir sagatavojušas ieteikumus, kuros iedzīvotājiem teikts, ka "gatavība nozīmē būt gataviem neparedzētiem gadījumiem un spēt mazināt avārijas sekas".

Norādījumos teikts, ka ir jāievēro pietiekams attālums no starojuma avota, pēc iespējas īsāku laiku jāatrodas piesārņotajā zonā un jātur aizsegs starp sevi un starojuma avotu, piemēram, jāatrodas telpās.

1986. gada sprādziens Čornobiļā bija tik katastrofāls, jo to izraisīja slikta konstrukcija, neatbilstoša drošības prakse, nepareizi veikts tests un informācijas neskaidrība pēc notikuma, un lielākā daļa no šiem faktoriem nav sastopami mūsdienu kodolenerģētikas nozarē Eiropā.

Tomēr tas nav atturējis eiropiešus no mēģinājumiem noskaidrot, kas ar viņiem varētu notikt, ja kaut kur kontinentā notiktu katastrofa.

Ženēvas Biosfēras institūta zinātnieki detalizēti izpētīja kaitējumu, kas varētu rasties, ja notiktu avārija vienā no piecām Šveices atomelektrostacijām, tostarp vecākajā joprojām strādājošajā reaktorā pasaulē - Benzau I.

Atbilstoši viņu secinājumiem Šveices kodolspēkstacijas sabrukums atkarībā no laikapstākļiem potenciāli varētu skart 16-24 miljonus eiropiešu, un tūkstošiem ar radiāciju saistītu nāves gadījumu varētu notikt arī ārpus Šveices robežām.

Čornobiļas reaktora konstrukcija un drošības protokolu neievērošana bija iemesls milzīgajai radiācijas noplūdei; mūsdienīgāki reaktori, kas ir būvēti ar hermetizācijas tvertnēm, parasti nerada tik lielu risku.