foto: REUTERS/SCANPIX
Aizgāja uz bērēm Krievijā un neatgriezās – kāda Igaunijā dzīvojoša Krievijas pilsoņa pamācošais stāsts
Nemirovs bija pārliecināts, ka nebūs problēmu atgriezties mājās, taču atpakaļceļā robežkontroles punktā viņam izsniedza papīru par deportāciju ar paziņojumu par piecus gadus spēkā esošu aizliegumu iebraukt Igaunijas teritorijā un Šengena zonā.
Pasaulē
2022. gada 25. novembris, 05:21

Aizgāja uz bērēm Krievijā un neatgriezās – kāda Igaunijā dzīvojoša Krievijas pilsoņa pamācošais stāsts

Jauns.lv

Igaunijā mītošais Krievijas pilsonis Sergejs Nemirovs vienā stundā zaudēja iekārtoto dzīvi Eiropas Savienības valstī. Viņš izgāja no savas mājas Narvā un devās pāri Krievijas robežai, zaudējot iespēju atgriezties.

Igaunijas varas iestādes pensionārā saskatījušas draudus konstitucionālajai drošībai, jo viņa aktivitātes saistītas ar PSRS un Krievijas, tostarp Vladimira Putina, slavināšanu.

Nonācis atpakaļ dzimtenē, Nemirovs apmeties pagalam drūmā dzīvoklī, cerot, ka “savējos nepametam!” politika Krievijā ir realitāte, ne vien sauklis, ziņo medijs “Fontanka”.

“Paliku uz tilta ar telefonu un lietussargu”

Sergejam Nemirovam ir 66 gadi, viņš ir uzaudzis Igaunijā, kur viņam ir uzturēšanās atļauja, taču pasē norādīts, ka viņš ir Krievijas pilsonis. Pierobežas pilsētā Narvā, kā zināms, šis nebūt nav unikāls gadījums.

Iepriekšējos laikos pensionārs vismaz reizi mēnesī šķērsoja abu valstu robežu.

Tieši pieturoties pie šī ritma 30. septembrī Nemirovs devās no Narvas uz Ivangorodu Krievijā – uz paziņas bērēm.

Viņš bija pārliecināts, ka nebūs problēmu atgriezties mājās, taču atpakaļceļā robežkontroles punktā viņam izsniedza papīru par deportāciju ar paziņojumu par piecus gadus spēkā esošu aizliegumu iebraukt Igaunijas teritorijā un Šengena zonā.

“Mani uz robežas aizturēja, pusotras stundas laikā atnāca cilvēks no migrācijas departamenta. Man teica, ka man ir anulēta uzturēšanās atļauja, sakarā ar to, ka es radu apdraudējumu Eiropas Savienībai. Es jautāju: “Kādu apdraudējumu?” Uz ko man tika atbildēts: “Jūsu aktīvā līdzdalība ar tā saucamo “Lielo Tēvijas karu” [Krievijā tā dēvē viņiem vēsturiski izdevīgāko Otrā pasaules kara posmu] saistītu pasākumu organizēšanā.” Mani iesēdināja mašīnā, aizveda uz robežpunktu, izveda uz tilta, atdeva pasi, atņēma ID karti, un viss – es paliku stāvam uz tilta. Līdzi man bija telefons un lietussargs,” kunga pieredzi apraksta “Fontanka”.

Par šī Krievijas pilsoņa deportāciju, kurš “neciena Igaunijas Republikas konstitucionālo iekārtu”, Igaunijas drošībnieki atskaitījās savā mājaslapā.

Sergeja vecāki ir no Tambovas. Ģimene ieradās PSRS okupētajā Igaunijā, kad viņam bija astoņi gadi.

Tēvs strādāja vietējā HES. Uzturēšanās atļauju Nemirovs saņēma 1999. gadā, pilsonībai nepieteicās, lai gan viņa dzīvesbiedre Igaunijas pasi noformēja.

“Bija jābūt igauņu valodas prasmēm, bet 90. gados knapinājāmies – divi mazi bērni bija. Lai mācītos valodu, bija jāmaksā nauda. Man nebija finansiālas iespējas mācīties valodu, man bija jābaro ģimene,“ medijam “Fontanka” taisnojas Nemirovs.

Pēdējos 25 gadus viņš strādājis par šoferi. Sasniedzot 66 gadu vecumu, sāka saņemt pensiju – aptuveni 600 eiro.

Slavē Putinu un jūsmo par PSRS

Narvā Nemirovs ir pazīstams cilvēks, ziņo krievu medijs. Katru gadu viņš rīkojis pasākumus, kas veltīti dažādiem ar tā saucamo “Lielo Tēvijas karu” saistītiem notikumiem.

Krievijas pilsonis atklāti atbalsta Vladimiru Putinu, tostarp arī sociālajos tīklos.

Putins ierodas Austrijas eksministres Kneislas kāzās un uzdejo ar līgavu

Bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla, kura savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pametusi valsti, ziņo "The Washington ...

gallery icon

“Fontanka” norāda, ka Igaunijas varas iestādes uz desmit lapām izklāstījušas viņa uzturēšanās atļaujas anulēšanas iemeslu. Dokumentā teikts, ka Nemirovs esot autoritāte vietējā Krievijas kopienā un viņš piedalās politiskajās akcijās.

Nemirovs organizēja pasākumus 9. maijā, 26. jūlijā — tā saucamajā “Narvas atbrīvošanas dienā”, piedalījās Krievijas propagandas akcijā “nemirstīgais pulks”, nēsāja Krievijas karogu, sarkanarmiešu militāro formu un citu simboliku.

“Ilgstoši izplatījis naidīgu Krievijas Federācijas propagandu, kuras mērķis ir par Baltijas un Ukrainas valstīm radīt nepatiesu priekšstatu kā par nacistiskām, militarizētām valstīm,” norādīts dokumentā.

Nemirovs cenšas apstrīdēt deportāciju Igaunijas tiesā. Bet pagaidām mitinās vecā paziņu dzīvoklī Ivangorodā.

Konkrētais mājoklis gan ir izlikts pārdošanā, kas nozīmē, ka šī apmešanās vieta viņam faktiski ir pagaidu risinājums.

“Fontanka” raksta, ka attāli radinieki piekrituši noformēt dokumentus, lai viņš varētu saņemt medicīniskos pakalpojumus Krievijā kā Černobiļas AES avārijas seku likvidators.

“Kur iet, es nezinu. Man te nav ne draugu, ne paziņu, man visi draugi tur palikuši,” atklāj Nemirovs.

Atpakaļceļa viņam neesot pat pēc 5 gadiem, ja “nemainīsies vara Igaunijā”, spriež pensionārs.

Kingisepas rajona administrācijas vadītājs Jurijs Zapalatskis sarunā ar “Fontanku” precizējis, ka gadījums ar Nemirovu jau ir otrais. No Igaunijas ir deportēts vēl viens vietējais iedzīvotājs ar Krievijas pasi.

Runa ir par Tallinas “nemirstīgā pulka” vadītāju Alekseju Jesakovu, kurš “izvests bez naudas un telefona”, norāda krievu medijs.