“Amorāli meklēt vidusceļu starp slepkavu un upuri” - eksperts skeptisks par Eiropas ieceri runāt ar Putinu

Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, raksta, ka Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.

Andžāns uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas nostāja ir skaidri zināma, turklāt valstu starpā ir aktivizējušās diskusijas, vai nav jāmeklē citādāka pieeja un jāsāk iesaistīties sarunās ar Krieviju. Viņaprāt, šāds plāns neietekmēs kara gaitu, jo pamatā daudz ir atkarīgs no tā, kad Krievija būs gatava apstāties un būs sasniegts tās sāpju slieksnis, lai Putins dotu pavēli uz kādu brīdi pārtraukt karu.

Taujāts, kāda paliks ASV loma, kuras centās panākt vienošanos ar Krieviju un Ukrainu par kara izbeigšanu, bet bija nesekmīgas, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka ASV un ES atrodas uz atšķirīgiem ceļiem miera panākšanā Ukrainā. Patlaban ASV prioritāte ir izbeigt karu Irānā, tāpēc tas, kas notiek Ukrainā, šai valstij ir otrajā plānā.

Andžāns pieminēja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pirmais gads amatā bija aktīvs, veicot sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu, taču līdz ar kara sākšanu Irānā kļūva skaidrs, ka tas pagarinās karu Ukrainā vismaz par vairākiem mēnešiem.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīmēja, ka ASV centās būt gan vidutājs, gan spiediena izdarītājs. Viņš atgādināja par Putina un Trampa tikšanos pagājušā gada augustā Aļaskā, kā arī par to, ka ASV par 99% samazināja atbalstu Ukrainai, kādā brīdī pārtrauca izlūkošanas informācijas nodošanu un nepārdeva ieroču sistēmas.

Taujāts, vai Putins varētu būt ieinteresēts runāt ar Eiropas pārstāvjiem, ja viņš šķietami jūtas komfortablāk sarunās ar ASV un Ķīnu, eksperts norādīja, ka tā gluži nav. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora ieskatā jautājums ir par to, kādas kārtis ir ES. Viņš piebilda, ka Krievijas ekonomika ir aptuveni desmitā lielākā pasaulē, turklāt nevar ignorēt arī to, ka tā ir lielākā kodolvara un viena no militāri spēcīgākajām valstīm pasaulē, pat neskatoties uz to, ka tā nevar uzvarēt Ukrainu.

Pēc viņa domām, ES var pilnībā saraut tirdzniecības saites ar Krieviju, nopietni pastiprināt sankcijas, jo līdz šim pieņemtās "nav radījušas Krievijai pietiekamas" sāpes. Runājot par pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu, Andžāns uzsvēra, ka tas nenotiks, piemēram, pat Latvija nespēj izbeigt tirdzniecību ar agresorvalsti, atrodot tam attaisnojumus.

"Tas liek secināt, ka ES nespēj nodarīt Krievijai ievērojamas ekonomiskās un politiskās sāpes, līdz ar to ir mazāk jautājumu, par ko runāt," sacīja eksperts.

Viņaprāt, Krievija joprojām cer uz uzvaru, un to arī nevar pilnībā izslēgt. Andžāns pieļāva, ka sāksies eskalācijas spirāle, jo Ukraina ar droniem veiksmīgi veic uzbrukumus Krievijas iekšienē, un Krievija nespēj no tiem pilnībā aizsargāties, vienlaikus arī Ukraina nespēj pilnībā aizsargāties no Krievijas raidītajām ballistiskajām raķetēm.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Tramps nav bijušais ASV prezidents Džo Baidens, kurš bija gatavs stāvēt ar Ukrainu, cik ilgi vien var. Viņš minēja, ka uz Sanktpēterburgas starptautisko ekonomikas forumu ir nosūtīta zema līmeņa delegācija. "Tas parāda, ka ASV ir gatavas atrast vidusceļu, kas, manuprāt, ir amorāli - atrast vidusceļu starp slepkavu un upuri, nevis taisnību," sacīja eksperts.

Viņš akcentēja, ka kaujas laukā ir vērojami uzlabojumi - Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu un arī atgūst daļu okupēto teritoriju. Andžāns vērtēja, ka Putins ir "aizspēlējies", bet droši vien uzskata, ka vēl karā var uzvarēt.

Pēc eksperta paustā, šķiet, ka Krievija ir gatava spēlēt ilgu spēli, ir gatava iesaldēt karu, un, kad karš beigsies, Krievija tāpat centīsies spēlēt uz iekšpolitiskiem faktoriem, meklējot cilvēkus, kas nav pret Krieviju, mēģinot īstenot Gruzijas scenāriju, jo Tbilisi ir novērsusies no eiropeiskās attīstības ceļa un izrāda vēlmi tuvināties Maskavai.