Pēc pakomāta apmeklējuma sieviete saņem neizprotamu e-pastu: “Omniva” skaidro, kas patiesībā noticis
Pavisam neilgi pēc sūtījuma nodošanas “Omniva” pakomātā kāda Jauns.lv lasītāja saņēma ziņu, kas sākotnēji varēja šķist saistīta ar tikko izmantoto pakalpojumu. Tomēr vēlāk atklājās detaļas, kas lika uz situāciju paraudzīties pavisam citādi.
Īsi pēc tam, kad ar pakomāta palīdzību aizsūtīts sūtījums, sievietei atnācis e-pasts no "Omiva.lv", pieprasot maksājumu. Tikai pēcāk atnācis e-pasts, apliecinot sniegto pakalpojumu, no, šķiet, īstā pakalpojuma sniedzēja. Sieviete norāda, ka, izmantojot šo pakalpojumu vispār ievadījusi vien tikai savu telefona nr.
Kā Jauns.lv skaidro “Omniva Grupa” komunikācijas vadītājs Jānis Andžāns, šis ir krāpnieku e-pasts. “Omniva nepiedāvā pakalpojumu, kurā pēc sūtījuma nosūtīšanas klientam tiek prasīts papildu maksājums, lai pabeigtu piegādi.”
“Šāds krāpniecības veids mums ir zināms un tas ir viens no vairākiem, kā krāpnieki mēģina izkrāpt naudu vai bankas datus, uzdodoties par piegādes uzņēmumiem. Līdzīgās shēmās krāpnieki nereti uzdodas arī par bankām vai valsts iestādēm, cenšoties panākt, lai cilvēki atver saites vai veic maksājumus,” stāsta Andžāns.
Tiek norādīts, ka krāpnieki šādus e-pastus parasti izsūta masveidā, cerot, ka daļa saņēmēju tieši tajā brīdī gaida vai ir nesen nosūtījuši sūtījumu.
“Tā kā “Omniva” pakalpojumus Baltijā ik dienu izmanto desmitiem tūkstošu cilvēku, šāda sakritība dažkārt var radīt iespaidu, ka ziņa ir saistīta ar konkrētu sūtījumu. Mēs regulāri informējam savus klientus par krāpniecības riskiem un atgādinām, būt uzmanīgiem ar aizdomīgām ziņām, saitēm vai maksājumu pieprasījumiem. Ja rodas kaut mazākās šaubas par saņemtā ziņojuma autentiskumu, aicinām klientus pārbaudīt informāciju mūsu oficiālajos kanālos vai sazināties ar mūsu klientu atbalsta dienestu. Par iespējamiem krāpniecības mēģinājumiem aicinām informēt arī Valsts policiju," skaidro “Omniva” pārstāvis.
Tāpat Andžāns norāda, ka “nosūtītāja e-pasta adrese tikai līdzinās mūsu oficiālam e-pastam - tajā iztrūkst viens burts. Tā arī ir viena no krāpnieku metodēm: veidot dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un valsts iestādēm līdzīgas e-pasta adreses. Tādēļ atkārtoti aicinām ikvienu būt īpaši uzmanīgiem rīkojoties ar saviem personiskajiem datiem un neievadīt tos aizdomīgās vietnēs.”
