Aiz propagandas priekškara: gada svarīgākais notikums un Trampa milzīgā cieņa
Vēsturisks divu superlielvaru līderu rokasspiediens un diplomātisks izrāviens, gada svarīgākais notikums - tieši tik pacilātā un sajūsminātā toņkārtā krievu propagandisti vēstīja par asiņainā kara Ukrainā uzsācēja Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos Aļaskā.
Kremļa ideologi pauda, ka vēl nekad nevienu pasaules līderi ASV prezidents nav sagaidījis ar tik lielu cieņu kā Tramps uzņēma Putinu - sarkanais paklājs, Tramps pie lidmašīnas trapa un pēc tam kopējs brauciens automašīnā.
Valdošais krievu naratīvs: nekādas sankcijas, nekādi ultimāti, nekādas prasības par uguns pārtraukšanu, nevis pamiers, bet ilgstošs miers.
Rietumu prese Aļaskā notikušo tikšanos jau paguvusi nodēvēt par Putina uzvaru, ekspertiem norādot, ka Tramps kara uzsācējam ir pasniedzis lielāko iespējamo dāvanu - laiku, kurā agresors var turpināt iznīcināt Ukrainu.
Ukrainai jāatsakās no Donbasa
Aļaskas tikšanās sausais atlikums ir šāds: līdz šim politiskajā izolācijā esošais Krievijas līderis Putins, kura aresta orderi ir izdevusi Starptautiskā krimināltiesa, ir diezgan triumfējoši atgriezies starptautiskajā apritē, soļojot pa varenākās lielvalsts pasaulē - ASV - viņam izritinātu sarkano paklāju, pret Krieviju nav noteiktas nekādas sankcijas un nekāda vienošanās nav panākta.
Krievu propagandisti apsprieda abu valstu līderu mīmiku, žestus, pārraidīja Putina un Trampa teikto runu fragmentus, kur abi līderi runāja par nepieciešamību panākt mieru. Tajā pašā laikā ne ar vārdu netika minēts, kādas iespējamās vienošanās tika apspriestas, kas ir aktuālajā dienaskārtībā.
Tā vietā publiski Putins tikai paziņoja, ka Krievija vēlas panākt ilgstošu mieru, nevis pamieru, tādēļ esot jānovērš konflikta cēloņi un jānodrošina Krievijas nacionālo drošības interešu aizstāvība. Diktators pieglaimojās Trampam, sakot, ka viņa prezidentūras laikā karš noteikti nebūtu sācies, un pie visa vainojams bijušais ASV prezidents Džo Baidens, kurš atteicies ievērot Krievijas intereses.
Savukārt Kremļa ideologi uzsvēra, ka vizītes laikā neesot bijušas nekādas pazīmes, kas runātu par labu Ukrainas vai Eiropas pozīcijai.
Līdz ar to opozīcijas medijā "Meduza" Maskavas Kārnegi centra eksperts Aleksandrs Baunovs pauda viedokli, ka "Aļaskas samita kopējo rezultātu var apkopot vienā teikumā. Ja Tramps būtu pārliecinājis Putinu pārtraukt uguni, tikšanās būtu bijusi viņa panākums, jebkurš cits iznākums ir Putina panākums. Tieši šādu rezultātu mēs arī esam ieguvuši."
Samits Trampam bija zaudējums ne tikai tāpēc, ka viņa uzaicinājums vēl nav devis nekādus redzamus rezultātus, bet arī tāpēc, ka viņš pats atteicās no savas nostājas, kas bija formulēta šādai sanāksmei: vai nu pamiers vai sankcijas. Samita beigās nav ne viena, ne otra, bet gan pāreja uz nostāju, kas ir tuva Krievijas nostājai: pamiers visaptveroša miera līguma ietvaros, uzskata Baunovs.
Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta ka Tramps pēc tikšanās ar Kremļa saimnieku telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas valstu līderiem paziņojis, ka Putins vēlas, lai Ukraina atdotu visus Doneckas un Luhanskas apgabalus, taču atzīmējis, ka Ukrainai pašai jāizlemj, ko darīt ar savu teritoriju.
Vienlaikus Putins ierosinājis faktiski iesaldēt frontes līniju Zaporižjes un Hersonas apgabalos. Pēc starptautiskās domnīcas "Kara pētījumu institūts" (ISW) rīcībā esošās informācijas Tramps paudis ASV gatavību sniegt ieguldījumu Ukrainas drošības garantijās, ja vien šīs garantijas nav saistītas ar dalību NATO. Tramps uzskata, ka Putins to pieņems.
ASV ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz avotu, kas tieši pārzina Trampa telefonsarunas, ziņoja, ka Tramps informējis Zelenski un Eiropas līderus par Putina apgalvojumiem, ka Krievijas spēki gūst ievērojamus panākumus kaujas laukā un krievi varētu ieņemt visu Doneckas apgabalu.
Saskaņā ar šā avota "Axios" teikto ASV īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs informēja, ka apmaiņā pret Donbasu Putins ir gatavs izbeigt karu un apņemties atturēties no lielākas Ukrainas teritorijas ieņemšanas, kā arī neuzbrukt Ukrainai vai citām valstīm jaunā karā.
Arī laikraksts "The Financial Times", atsaucoties uz četriem avotiem, kuriem ir tiešas zināšanas par sarunām, ziņo, ka Putins pieprasījis Ukrainas spēku atkāpšanos no visiem Doneckas un Luhanskas apgabaliem kā priekšnoteikumu Krievijas kara izbeigšanai Ukrainā.
Trīs no avotiem laikrakstam pauda, ka Putins piedāvājis iesaldēt frontes līniju Hersonas un Zaporižjes apgabalos un nesākt jaunus uzbrukumus, lai ieņemtu papildu teritoriju apmaiņā pret Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
Vairums avotu, kas runāja ar Rietumu medijiem, nenorādīja, ka Putins sarunās pieminētu Sumu vai Harkivas apgabalus, kuros Krievijas spēki arī veic ofensīvas operācijas.
ISW atsaucas uz Baltā nama korespondenta Maika Kārtera ziņoto, ka Putins esot atteicās no iebildumiem pret ukraiņu valodas mācīšanu Ukrainā un NATO valstu drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, kas ļautu NATO valstīm aizstāvēt Ukrainu, ja Krievija pārkāptu kādu vienošanos. Tajā pašā laikā šīs drošības garantijas nedrīkstot nozīmēt Ukrainas dalību NATO.
Eksperti secina, ka Putina prasība Ukrainai atteikties no visa Doneckas apgabala ir skaidrākā un konsekventākā prasība, kas izrietēja no Aļaskas samita.
Pasaules "ukrainizācija" esot beigusies
Krievi par vienu no galvenajiem Aļaskas tikšanās rezultātiem uzskata to, ka runāts esot ne tikai par Ukrainu un Eiropas uzspiestā "ukrainizācija" esot beigusies. Esot skaidrs, ka pasaulei ir citas problēmas, kuras risināt un pasaule pastāvēs gan ar, gan bez Ukrainas.
Tā ir sena Krievijas vēlme marginalizēt Ukrainas konfliktu, padarot to par lokālu, bez maz vai iekšējo Krievijas lietu. Lai to panāktu, Kremlis cenšas iebarot Trampam stāstus par savstarpēji izdevīgu ekonomisko sadarbību, par kopēju terorisma apkarošanu un iesaisti citās globālajās problēmās.
Kremļa polittehnologs Sergejs Mihejevs jau norādījis, ka Putina vizīte ASV nozīmē pilnīgu visas Krievijas izolācijas koncepcijas sabrukumu.
"Svarīgākais ir tas, ka vienas nakts laikā izzuda prasība pēc pamiera. Šī prasība bija Eiropas un Ukrainas domāšanas pamats pagājušajā nedēļā un pat iezagās Trampa sarunu punktos pirms Aļaskas. Taču Putins to nekad nav vēlējies, jo tas apturētu viņa militāro progresu," uzskata CNN.
"Ne jau aplausi, sarkanais paklājs, kopīgais brauciens ar automašīnu vai pirmā uzstāšanās no tribīnes bija lielākās dāvanas, kas tika pasniegtas Vladimiram Putinam Aļaskas samitā. Prezidenta Donalda Trampa lielākais pakalpojums savam Krievijas kolēģim bija iedotais laiks. Krievijas panākumi vai neveiksmes frontes līnijā tiks mērītas dažu nedēļu laikā. Putinam ir laiks līdz oktobra vidum, līdz atdzisīs laiks, zeme kļūs mīkstāka un uzbrukumi būs grūtāki. Tie ir veseli divi mēneši. Krievu spēki ir tuvu tam, lai pārvērstu sāpīgi pakāpeniskus un dārgus mikrouzbrukumus "nekurienes" ciematos Ukrainas austrumos par stratēģiskāku ieguvumu," uzskata medijs.
Putina prasības
Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja norāda, ka Putins pieprasa, lai Ukraina atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Kara uzsācējs piekrīt iesaldēt spēkus gar pašreizējo frontes līniju Zaporižjes un Hersonas apgabalos un ir gatavs atkāpties no citām strīdīgajām teritorijām.
Vienlaikus Putins uzstāj, lai Rietumi atzītu Krimu un pārējās okupētās teritorijas par Krievijas likumīgā kontrolē esošām teritorijām, jebkādu lēmumu par to galīgo statusu atliekot uz gadu desmitiem.
Tāpat Kremļa prasība ir, lai Ukrainas konstitūcijā tiktu fiksēts, ka tā nekad nepievienosies NATO, ko pastiprinātu atbilstošas Rietumu saistības. Piemēram, oficiāla NATO 2008.gada Bukarestes samita deklarācijas atcelšana. Tajā pašā laikā Putins piekrīt Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
Stanovajas ieskatā Putina piekrišana idejai par Ukrainas drošības garantijām ir viltīga shēma. Proti, Krievija un Ukraina vienojas par izlīgumu, un ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis kopā ar citām valstīm (tostarp Baltkrieviju) pievienojas kā garanti, pārvēršot to par daudzpusēju vienošanos. Ukraina saņemtu drošības garantijas, bet tikai tad, ja tā izpildītu savu vienošanās daļu.
Šis pēc ekspertes domām ir galvenais triks. Ja Ukraina, krievijasprāt, vienošanos neīstenotu, Krievija saglabātu iespēju uzbrukt vēlreiz. Saskaņā ar šo loģiku Putins varētu pat vēlēties, lai drošības garantijām pievienotos pēc iespējas vairāk valstu, un aizsardzības lēmumi tiktu balstīti uz vienprātību, dodot Krievijai veto tiesības.
Tāpat nekur nav pazudusi Maskavas prasība par Ukrainas demilitarizāciju un "denacifikāciju", kas nozīmē Kremlim lojālu marionešu valdību.
Pēc Stanovajas domām galvenais jautājums ir, kuras no šīm prasībām Tramps ir atbalstījis un kādā formā viņš tās šīs nedēļas tikšanās laikā iesniegs Zelenskim un ar kādiem nosacījumiem.
