Ghetto aizsākās globālās ekonomiskās krīzes zemākajā punktā, vienā no Rīgas sociāli nelabvēlīgākajiem rajoniem – Grīziņkalnā. Grīziņkalns jau vēsturiski ir darbaļaužu un ielu bērnu rajons, kurā iedzīvotāji pulcējušies vairākos revolucionāros notikumos. Krīzes laikā apstājās daudzas jomas un ienākumu avoti, kas bija labs iemesls sākt darīt lietas, kuras mīlam. Tas bija laiks, kad nomāktos prātus varēja glābt sports – demokrātisks sports, kas neprasa lielus līdzekļus: ielu basketbols, ielu vingrošana, ielu dejas, futbols un citi. Šajā laikā cēli mērķi un sponsori parasti nesatikās. Grīziņkalnā puišeļi skraidīja ar melnām mutēm, pāri ielai stāvēja ielas meitas, un rajons pilns ar dzērājiem. Reāls geto. No tā arī nācis mūsu nosaukums, vienīgi mūsu Ghetto nedegradē – mūsu Ghetto ceļ!