Kur bija desas un kautķermeņi, būs kultūra un māksla; ieskats Rīgas Centrāltirgus nākotnē

Koncepcija, ko pēc SIA "Rīgas namu" pasūtījuma izstrādāja SIA "Wealth.Investments" sadarbībā ar arhitektu biroju SIA "Teeja arhitekti", iezīmē ceļa karti nākamajiem gadiem, lai nepieciešamās investīcijas tirgus attīstībā varētu veikt mērķtiecīgi. Gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam - Rīgas pašvaldībai.

Izstrādātā koncepcija paredz desmit hektārus plašo tirgus teritoriju sadalīt funkcionālajos zonējumos, proti, pārtikas tirgus atrastos esošajos četros paviljonos, esošo gaļas paviļjonu nodotu mākslas un kultūras jomai, spīķeru pirmajā stāvā atrastos tirdzniecības uzņēmumi savukārt otro stāvu atvēlētu biroja telpām.

Bijušo rūpniecības preču tirgus teritoriju līdz 2030.gadam plānots atvēlēt autostāvvietai un zemnieku nakts tirgum, bet pēc 2030.gada tur varētu ierīkot mobilitātes punktu starppilsētu mikroautobusiem.

Uz pirmo paviljonu plānots pārvietot gaļas produktus, otro jeb gastronomijas paviljonu atvēlēs ēdināšanas pakalpojumiem, trešajā paviljonā plānota piena produktu, maizes un delikatešu tirdzniecība. Zivju paviljonā plānots turpināt zivju un dārzeņu tirdzniecību.

Arī tirgus ārtelpa sadalīta vairākos laukumos, proti, centrālais, tirgus, nēģu, Benjamiņas laukums, kur patlaban izvietota "Rail Baltica" trases būvniecības tehnika. Šajos laukumos nākotnē tiks saglabātas tirdzniecības vietas, kā arī apstādījumi.

Sarkans uzskata, ka koncepcijas īstenošanu vajadzētu sākt ar bijušo rūpniecības preču tirgus vietu, kura jau patlaban ir atbrīvota, izveidojot auto stāvvietas.

Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju plānots īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā, un šim mērķim būtu nepieciešami 44 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldības kapitālieguldījumi paredzēti ap 14 miljoniem eiro, galvenokārt 2.-5.paviljonu konstrukciju pastiprināšanai, jumta un ēku remontiem, lai līdz 2027.-2028.gadam novērstu Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētos trūkumus, kā arī teritoriju labiekārtošanai.

Aptuveni 16 miljonu eiro ieguldījumi paredzēti gaļas paviljona pielāgošanai valsts nozīmes mākslas un kultūras funkcijām. Noteiktu satura programmu izveidošanai paredzēts piesaistīt citu, tostarp valsts, finansējumu.

Kopējie SIA "Rīgas nami" kapitālieguldījumi aptuveni 14 miljoni eiro paredzēti paviljonu telpu pielāgošanai un modernizēšanai, kā arī "Rīgas namu" īpašumā esošo ēku Spīķeru, Pūpolu un Lastādijas ielā fasāžu un iekštelpu renovācijai. Papildus paredzēti ieguldījumi esošo slēgtās teritorijas tirdzniecības vietu renovācijai un jaunu tirdzniecības kiosku uzstādīšanai, kā arī teritoriju labiekārtošanai.

"Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans atzinīgi novērtēja Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju, aicinot atrast vietu "Getho Games" pasākumiem, lai piesaistītu tā dēvētos ""Origo" bērnus".

"Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže atgādināja, ka Rīgas Centrāltirgus ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kurā jau pašlaik tiek integrēta "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūra. Tādēļ šis ir ļoti nozīmīgs laiks, kad īpašniekam jāizšķiras par to, kādu viņi vēlas redzēt iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem nozīmīgo objektu. Arī modernizēts un pielāgots mūsdienu prasībām, tas saglabās savu vēsturisko šarmu un būs dzīva un dinamiska pilsētas daļa, kur pircēji satiekas ar pārdevējiem, notiek dažādi pasākumi un kultūras notikumi, uzsver Sleže.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus koncepcija tiek izstrādāta nākamajiem desmit gadiem, un tā ietver gan esošās situācijas izvērtējumu, gan ilgtermiņa attīstības plānu, mērķus un sasniedzamos rezultātus.

Rīgas Centrāltirgus kopā ar Vecrīgu 1997.gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.