“Par laimi, tas nebeidzās ar traģēdiju.” Saskata vairākas nepilnības nesenajā koncertā
Skaļiem un biežiem masu pasākumiem nav jānotiek parkā! Bet, ja pasākumi ir retāki un iesaista lielu daļu apkaimes iedzīvotāju, tad tiem ir jādod zaļā gaisma. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekle Marta Kotello, runājot par biežajiem un skaļajiem “Ghetto Games” pasākumiem. Viņa arī norādīja uz iespējamām nepilnībām nesenajā Maksa Korža koncertā, par kura apmeklētāju radīto skaļumu un uzvedību pirms un pēc koncerta iedzīvotāji sūdzējās. Par laimi, šis plaši apmeklētais, bet nepilnīgi kontrolētais pasākums nebeidzās ar traģēdiju.
Runājot par septembra sākumā Daugavas stadionā notikušā baltkrievu dziedātāja Korža koncertu, Kotello sacīja: “Troksni saistībā ar koncertu droši vien nevar nosaukt par problēmu, kas būtu kaut kā īpaši jārisina, jo tas bija saskaņots koncerts līdz pulksten 23. Tad tas beidzās, viss kārtībā!
Iespējams, nebija novērtēts, cik plaša publika būs
Tajā dienā problēma bija tajā, ka, ļoti iespējams (protams, nevaru to apgalvot, ka tas tā bija), tie, kas saskaņoja pasākumu, nebija papētījuši, kas būs tā publika un ka skatītāju būs ļoti, ļoti daudz.
Ir aplēses, ka [uz koncertu] ieradās 30-35 tūkstoši cilvēku. Grīziņkalnā dzīvo 10 tūkstoši iedzīvotāju.”
Pietrūka kontroles sajūtas
Iespējams, nebija aprēķināts, ka būs ļoti lielas ļaužu masas. “Es pieļauju, ka kaut kas netika līdz galam nokomunicēts un vienkārši nebija policijas. Policija bija pie stadiona. Man stāstīts, ka bija četras pašvaldības policijas patruļas. Bet tas bija tieši pie ieejas un stadiona.
Taču lielā cilvēku masa plūda pa visu Grīziņkalnu, bet pēc tam devās pa Avotu ielu centra virzienā.
Par laimi, tas nebeidzās ar traģēdiju
Nekas traks nenotika! Par laimi, tas nebeidzās ar traģēdiju.
Bet nepatīkamākais ir tas, ka nebija sajūtas, ka kāds kontrolē šīs masas un kopējo situāciju, ka kāds vienkārši stāv klāt un vēro. Tas bija tiešām ļoti, ļoti dīvaini.
Citos pasākumos nav bijusi tāda situācija
Dziesmu svētkos tā nebija. Tad viss bija pārdomāts. Stāvēja brīvprātīgie, tika koordinēts pūlis.” Arī citos iepriekšējos koncertos viss bijis kārtībā.
“Nekas tāds nebija novērots – ka vienkārši trūkst kontroles. Es pieļauju, ka, visticamāk, tā ir cilvēcīga kļūda. Kāds nav novērtējis mākslinieka publiku un to, cik daudz cilvēku būs un cik daudzi atbraukuši no citām valstīm, lai apmeklētu šo koncertu.
Bet koncertiem ir jābūt! Tur šaubu vispār nav! Tas viss ir forši un vajadzīgi!”
Parkā jābūt arī klusuma iespējām
Savukārt, runājot par Grīziņkalna parkā notiekošajiem “Ghetto Games” pasākumiem, Kotello sacīja, ka situācija ir mazliet citādāka.
“Ja mēs uzskatām, ka Grīziņkalna parks ir parks, tad jāatceras, ka parks ir vieta, kur, pirmkārt, var pabūt klusumā. Nosacītā, bet tomēr klusumā. Parks noteikti ir klusāka vieta nekā uz ielas.
Parks ir zaļa zona, kas domāta rekreācijai, atpūtai. Tur var darīt to, ko nevar darīt mājās, piemēram, pasauļoties, pasēdēt uz soliņa, lasīt grāmatu, klausīties podkāstus austiņās, skriet, vingrot, iet ar bērniem uz spēļu laukumiņiem vai ziemā braukāt ar ragaviņām.
Katru otro dienu notiek pasākumi ar apskaņošanu
Bet vasaras specifika ilgus gadus “Ghetto Games” ir tāda, ka ir ļoti īss sezonas laika – tikai trīs mēneši, kuru laikā viņiem ir jāizspēlē visi turnīri. Tas ir pilnīgi saprotami. Ir ļoti strikts un plašs grafiks. Tas ir fantastiski, ar to viss ir kārtībā.
Bet publiskie pasākumi, kas tur notiek, ir pārāk daudz. Tie ir tik intensīvi, ka vidēji katru otro dienu notiek pasākums ar apskaņošanu un skaļu montāžu un demontāžu naktīs.
Nav pretenziju pret “Ghetto Games”, bet jāsaprot arī grīziņkalnieši
Es uzreiz saku, ka mums nav nekas ne pret “Ghetto Games”, ne pret jauniešu sportu vai kaut ko tādu, ne pret kustību, bet tas vairāk ir par to, ka mums ir fantastisks, atjaunots parks (To var saukt par Grīziņkalna lepnumu, arī apkaimes nosaukums ir tāds pats.), bet arī pēc sevis spriežu – kad meitas bija pavisam maziņas, es vasarās negāju staigāties ar ratiņiem uz turieni.”
Skaļie pasākumi maina parka atmosfēru
“Ja kādam ir grūti iztēloties sajūtu, kas rodas skaļo pasākumu dēļ, var iztēloties skaisto Viesturdārzu vai Ziedoņdārzu. Iztēlojamies, ka šajos parkos ir, piemēram, “Ghetto Games” ar publiskajiem pasākumiem un apskaņošanu katru otro dienu! Parks mainītos. Mainītos atmosfēra tajā utt.”
“Manuprāt, parkā tomēr ir jābūt mieram.”
Tagad situācija apkaimē ir uzlabojusies
Viņa atgādināja, ka pirms “Ghetto Games” ienākšanas pirms aptuveni 15 gadiem Grīziņkalna parkā atradās brīvpieejas skeitparks. Tajā laikā parks nebija atjaunots un apkaime arī bija ļoti atšķirīga.
“Uz ielām bija prostitūcija, vairāk varēja just narkomānu klātbūtni. Bija citādāk.”
Apkaimē daudz jauno ģimeņu
Bet laika gaitā pašvaldība ar Eiropas naudas palīdzību ir atjaunojusi gan Grīziņkalna parku, gan Ziedoņdārzu. “Tagad sajūta ir atšķirīga. Manuprāt, ir arī ļoti daudz ģimeņu, kas šeit palikušas dzīvot un kas pirms tam šeit ievākušās kā studenti. Protams, šeit, salīdzinot ar centru, ir lētāki īres dzīvokļi.”
Daļa kādreizējo studentu palikuši dzīvot Grīziņkalna apkaimē, jo sapratuši tās milzīgos bonusus – divus parkus, Marta sprieda.
Skaļiem, biežiem masu pasākumiem nav jānotiek parkā!
“Es teiktu, ka skaļiem, biežiem masu pasākumiem nav jānotiek parkā! Runa ir par biežiem pasākumiem.
Kolīdz tie ir retāki (piemēram, tikai brīvdienās) un tajos iesaista visus apkaimes iedzīvotājus (tie nav tikai nišas pasākumi), tiem sakām jā. Iedzīvotāji jau gadiem ir sūdzējušies par troksni,” biedrības valdes locekle teica.
