Apgabaltiesa atceļ pagaidu liegumu par "Ghetto Games" rīkošanu Grīziņkalna parkā

Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) izplatītajā ziņojumā žurnālistiem norāda, ka tiesa savā argumentācijā uzsvērusi nepieciešamību kā prioritāti izvirzīt "Ghetto Games" kustībā iesaistīto bērnu un jauniešu intereses. Tāpat kā viens no argumentiem esot norādīts, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits.

Tiesa norādījusi, ka publiskajos reģistros ir norādīts, ka Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet pieteicēja biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībnieku "Ghetto Games" pasākumos, pauž Ratnieks.

Iepriekš tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu noregulējumu, kurā tiesa ir saskatījusi juridiskus šķēršļus par teritorijas Grīziņkalnā nodošanu "Streetbasket". Šis lēmums tika pārsūdzēts un apgabaltiesa nolēma pagaidu noregulējumu atcelt.

Pirmajā instances tiesā pašlaik atrodas pamata lieta. Līdz šim lietu nav izdevies sākt skatīt, jo tiesai bija jāsagaida apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu.

Jau vēstīts, ka Grīziņkalna apkaimes biedrība Administratīvā rajona tiesā iepriekš apstrīdējusi Rīgas domes lēmumu par Grīziņkalna parka daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā "Ghetto Games" pasākumu rīkošanai.

Iepriekš tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu noregulējumu, kurā tiesa ir saskatījusi juridiskus šķēršļus par teritorijas Grīziņkalnā nodošanu "Streetbasket", bet šo lēmumu apgabaltiesa 31.jūlijā atcēla.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja biedrībā, tās ieskatā Rīgas domes lēmums nav bijis sabiedrības interesēs un pārkāpjot labas pārvaldības principus.

Pašvaldība neesot vērtējusi "Streetbasket" līdzšinējo teritorijas izmantošanas praksi, kas liedza iedzīvotājiem piekļuvi daļai parka, tai kļūstot par privātu stāvlaukumu un noliktavu "Streetbasket"

vajadzībām.

Tāpat lēmuma pieņemšanā Rīgas dome neesot vērtējusi Grīziņkalna parka kultūras pieminekļa statusu un no tā izrietošos Nekustamā īpašuma izmantošanas ierobežojumus.

Apkaimes iedzīvotāji esot sūdzējušies pašvaldībā par pasākumu un to organizēšanas laikā radīto pārmērīgo troksni. Rīgas domes lēmumā iestrādāts trokšņa kontroles mehānisms, kas esot bez reālas kontroles iespējām.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome iepriekš lēma, ka "Ghetto Games" Grīziņkalnā varēs saimniekot vēl piecus gadus, to paredz Rīgas domes lēmums par daļu Grīziņkalna nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Streetbasket".

Sākotnēji bija plānots šo 6678 kvadrātmetrus lielo īpašumu nodot bezatlīdzības lietošanā uz diviem gadiem, bet pēc saziņas ar "Getho Games" līderi Raimondu Elbakjanu, tika iesniegts priekšlikums šo termiņu pagarināt uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar pašvaldības izvirzītajiem noteikumiem "Ghetto Games" pasākumiem būs jākļūst klusākiem.

Papildus tam līgumā paredzēts iekļaut nosacījumu, ka minētajā teritorijā nakts stundās no plkst.23 līdz 7 jāievēro klusums, neorganizējot sporta pasākumus vai ar sportu saistītas aktivitātes šajā laikā.

Iespējamie trokšņa avoti, piemēram, skaļruņi, mūzikas atskaņotāji un citas ierīces pasākumu rīkotājiem būs jānovieto tā, lai tie nebūtu vērsti pret dzīvojamām teritorijām, kā arī jānodrošina, lai radītā skaņas jauda nepārsniedz 80 decibelus, tādējādi nepakļaujot iedzīvotājus paaugstināta trokšņa ietekmei.

Biedrība neiebilda pret to, ka Grīziņkalna sporta kompleksam piegulošie celiņi netiek izmantoti kā autostāvvieta. Taču iebilda pret nosacījumu, ka Grīziņkalna sporta kompleksā nevar iebraukt mašīnas, kurām nav "Rīgas mežu" caurlaides. To esot sarežģīti un finansiāli dārgi nodrošināt, jo pasākumu vajadzībām tiek nodrošināta tualešu ievešana/izvešana un tīrīšana, miskastu izvešana/ievešana, katru nedēļu biedrības sadarbības partneri piegādā balvas, kopējais automašīnu apjoms visas aktīvās pasākumu sezonas ietvaros, ir ap 50 vienībām.

Šīs automašīnas teritorijā neuzturas ilgāk par pusstundu, bet katra šāda caurlaide izmaksātu 60 eiro, kopā veidojot tēriņus ap 3000 eiro.