"Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans par Grīziņkalna apkārtnē notiekošo: "Tas viss šķiet mazliet nepieklājīgi"

Pēc satiksmes "mierināšanas" pasākumiem, maksas stāvvietu ierīkošanas un Vārnu ielas bloķēšanas ar betona kluci jeb modālo filtru šā gada aprīlī iedzīvotāji sāka protestēt. Satiksmes jauninājumus atbalstīja Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība, kura iepriekš mēģināja panākt, lai tiktu aizliegti "Ghetto Games" jauniešu sporta pasākumi.

Viena biedrība nav visi

Administratīvā apgabaltiesa pavisam nesen noraidījusi Grīziņkalna apkaimes biedrības pieteikumu atzīt par prettiesisku Rīgas domes lēmumu nodot daļu Grīziņkalna parka bezatlīdzības lietošanā "Ghetto Games" rīkotājiem. Biedrībā ir apmēram pusotrs simts iedzīvotāju un tās dibinātāju vidū Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello (P).

Grīziņkalna apkaimes biedrība administratīvajā tiesā apstrīdēja Rīgas domes lēmumu par Grīziņkalna parka daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Streetbasket", kas parkā rīko "Ghetto Games" pasākumus. Biedrība uzskata, ka pasākumi esot pārāk trokšņaini, attiecīgi parka nodošana šādu pasākumu rīkošanai neesot sabiedrības interesēs.

Tiesa secināja, ka biedrības prasītie trokšņa ierobežojumi ir pārāk stingri un ne vienmēr balstās objektīvos apstākļos, kamēr esošais risinājums nodrošina samērīgu līdzsvaru starp iedzīvotāju interesēm un sabiedrisko aktivitāšu norisi. Tiesa uzsvēra, ka pilnīgs klusuma standarts pilsētvidē nav reāls, jo jāņem vērā esošais fona troksnis.

Apgabaltiesa norādīja, ka apkaimes biedrības pieeja, pretnostatot pasākumu apmeklētājus Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājiem, ir kļūdaina. Tiesa uzsvēra: biedrība nav tiesīga runāt visu apkaimes iedzīvotāju vārdā. Tiesa arī apšaubīja apgalvojumu, ka visi Grīziņkalna iedzīvotāji iebilst pret teritorijas nodošanu trešajai personai, norādot, ka daļa iedzīvotāju paši izmanto sporta infrastruktūru un apmeklē pasākumus, ziņo LETA.

Iepriekš administratīvā rajona tiesa Rīgā Rīgas domes lēmumu par Grīziņkalna parka daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā "Ghetto Games" rīkotājiem bija atzinusi par prettiesisku. Pirmās instances tiesa spriedumā bija vairāk pieslējusies apkaimes biedrības argumentiem, bet otrajā instancē lemts par labu domei.

Sportam netraucē

"Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" sacīja: “Modālais filtrs Vārnu ielā radīja sajūtu par kaut ko nesaprotamu un atrautu no realitātes. Savukārt līdz ar maksas zonu ieviešanu situācija ar stāvvietām zināmā mērā ir uzlabojusies. Cilvēkiem, kuri brauc uz pasākumiem, vismaz ir iespēja atrast vietu, kur novietot automašīnu. Agrāk viss bija ļoti pārpildīts. Protams, mēs visi gribētu dzīvot pasaulē, kur nav maksas zonu un vēl piemaksā par to, ka turam automašīnu, taču realitāte ir cita. Skatoties no malas, parkingu risinājumi izskatās sakārtoti un vizuāli pievilcīgi. Vienīgais, kas man nepatīk un šķiet neloģiski, ir ielu slēgšana vietās, kur cilvēki reāli pārvietojas. Tagad viņiem jābrauc daudz lielāki attālumi, līdz ar to tiek radīts vēl lielāks gaisa piesārņojums. Tomēr kopumā, runājot par stāvvietām, ielu līnijām un pārējo infrastruktūru, ir lielāka kārtība.

Bērni ar jauno situāciju sadzīvo. Mums šogad basketbola U-12 grupā ir rekordliels dalībnieku skaits, un mēs noteikti tiksim galā. Domāju, ka šīs izmaiņas pagaidām nav negatīvi ietekmējušas "Ghetto Games" projektu.”

Vai korekti?

Raimonds Elbakjans vien piebilst, ka veids, kā pārmaiņas ieviestas, gan nav īsti pieņemams. “Jautājums ir par to, vai šādas pārmaiņas var ieviest vienā dienā. Esmu runājis ar vietējiem iedzīvotājiem, un viņi nav pārāk apmierināti. Viss noticis ļoti pēkšņi, un arī pats ieviešanas veids raisa jautājumus. It īpaši situācijā, kad cilvēks pats īrē dzīvokli Grīziņkalnā, sākumā izveido biedrību, pēc tam biedrības vārdā cīnās pret "Ghetto Games" un virza modālo filtru ieviešanu. Tas viss šķiet mazliet nepieklājīgi,” saka Raimonds Elbakjans.

UZZIŅAI

"Ghetto Games" ir nozīmīga ielu sporta un kultūras kustība, kas dibināta ar mērķi nodrošināt jauniešiem lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un alternatīvu ielas dzīvei. Tā apvieno tādus sporta veidus kā ielu basketbols, futbols, skeitbords, BMX u.c. Kustība popularizē veselīgu un aktīvu dzīvesveidu un kalpo kā nozīmīga platforma jauniešu sociālajai iekļaušanai un personības pilnveidei.