Elbakjans par “Ghetto Games” notikumiem bagāto 16. sezonu un nākotnes plāniem
Augusta vidū ar superfinālu noslēdzās jau 16. “Ghetto Games” sezona. Tās laikā tika rīkoti pasākumi Rīgā un ārpus galvaspilsētas, piedzīvotas dažādas emocijas ar iedzīvotājus pārstāvošo biedrību Grīziņkalnā, kas gan nav atturējis turpināt darbu un kalt nākotnes plānus. Par aizvadīto sezonu un nākotnes iestrādnēm plašāk pastāstīja “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans.
Superfinālā “Ghetto Games” finālisti cīnījās par biļetēm uz Bostonu, kur būs iespēja vērot Kristapa Porziņģa spēli “Celtics” kreklā. Tāpat čempionus noteica florbola un futbola aktivitātēs, bet viens no krāšņākajiem notikumiem bija “Ghetto Basket Slam Dunk”, kur žūrijā bija Latvijā pazīstami basketbolisti un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. “Slam dunk” konkursā uzvarēja Eduards Avotiņš.
“Grīziņgeita”, “pop-up” pasākumi un atgriešanās vairākās reģionu pilsētās
16. sezonas laikā bija vērojamas dažādas aktivitātes saistībā ar “Ghetto Games”. Uz jautājumu, kā šī sezona paliks atmiņā, kustības dibinātājs vispirms piemin šīs vasaras notikumus ap Grīziņkalnu. Plašu rezonansi guva apkaimes biedrības sūdzības par skaļo troksni “Ghetto Games” rīkotajos pasākumos, kas traucējot iedzīvotājiem. Biedrība pat vērsās tiesā, kas sākotnēji apmierināja tās prasību. 31. jūlijā administratīvā apgabaltiesa atcēla administratīvās rajona tiesas lēmumu, kas liedza “Ghetto Games” darboties Grīziņkalnā. Pie reizes tika apstiprināts Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmums, kas ļauj nodot biedrībai “Streetbasket” bezatlīdzības lietošanā teritoriju Grīziņkalnā savu ieplānoto projektu īstenošanā uz nākamajiem pieciem gadiem. Tikmēr strīdā ar apkaimes iedzīvotājiem gūts kompromiss – Grīziņkalnā uzstādītas skaņas mērīšanas ierīces, kā arī noteikts, ka pasākumi nedrīkst notikt pēc pulksten 23.00.
“Kad sākām šo projektu, nedomājām, ka kaut kas tāds būs jāpiedzīvo. Dažreiz no sabiedrības gan ir nepieciešams šāds tā saucamais kontrolbalsojums. Kad kaut ko dari, būs arī tādi, kam tas nepatiks,” situāciju komentēja Elbakjans. Viņš ir pateicīgs par konstatēto, proti, ka šis projekts lielākajai daļai sabiedrības ir nepieciešams. “Domāju, tas bija labs pārbaudījums. Labā ziņa – 99,9 % sabiedrības ir par to, ka “Ghetto Games” ir jābūt, uzskatot, ka tas ir kaut kas labs, jēdzīgs un vajadzīgs.”
Problēmas ar apkaimes biedrību Grīziņkalnā un sākotnējo īstermiņa aizliegumu pat aizvadīt pasākumus šajā Rīgas mikrorajonā lika domāt citus risinājumus, un tapa “pop-up” pasākumi. Tie nenotika Grīziņkalnā, bet citās Rīgas apkaimēs, piemēram, Bolderājā, Centrāltirgū, AB dambī un citur. Ideja sevi ir attaisnojusi, secina Raimonds Elbakjans.
“No Bolderājas nav jau nemaz tik vienkārši atbraukt līdz Grīziņkalnam. Ar šiem pasākumiem sapratām, ka arī šis piegājiens var strādāt. Ticu, ka nākamajā sezonā šādu “pop-up” notikumu būs arvien vairāk.” “Ghetto Games” dibinātājs arī skaidro termina “pop-up” nozīmi biedrības rīkotajās sacensībās. “Šie notikumi ir mazāki, vienkārši, un tajos vairāk tiek izmantota esošā infrastruktūra.” Vēl nav zināms 17. sezonas kalendārs, taču, pēc Elbakjana domām, šādas “pop-up” sacensības Rīgas mikrorajonos pletīsies plašumā. “Būsim mikrorajonos, kuros ir vairāk jauniešu. Viņi varbūt par Grīziņkalnu zina tāpēc, ka sēž “TikTok”. Mēģināsim paši iesaistīt šos jauniešus aktivitātēs, jo viņi nav tik drosmīgi.”
16. sezonā novērotas arī pozitīvas tendences un notikumi. “Mums bija fantastiski izbraukumi – “GG Fest” Ventspilī, “Ghetto” karnevāls Valmierā, vērienīgs pasākums Bauskā, pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezāmies Jēkabpilī un Ogrē. Cilvēki reģionos šos pasākumus novērtē vairāk un par tiem arī priecājas.” Vai daudzie pasākumi palīdzējuši palielināt arī dalībnieku skaitu? Elbakjans atzīst, ka biedrības rīkotajās sacensībās pieaudzis jauniešu skaits, taču samazinājies pieaugušo dalībnieku daudzums. “Ir dalībnieku skaita pieaugums reģionos, bet Rīgā pēdējo piecu gadu laikā tas bijis līdzvērtīgs. Palielinās jauniešu skaits, bet samazinās pieaugušo. Kādreiz mēs tik ļoti nestrādājām ar jauniešiem. Statistiku vēl analizējam, taču, ja ir labas balvas, emocijas un kopējais “vaibs”, tad tā lieta tik ātri nevar apnikt.”
Valsts un pašvaldības iesaiste, programma “Losandželosa 28” un Centrāltirgus projekts
“Nākotnē var būt tikai labāk un foršāk,” optimisma pilns ir Raimonds Elbakjans, tomēr uzsverot – nepieciešama arī valsts un pašvaldības iesaiste, ar to gan vairāk domājot pirmo. “Visi redz, ka jauniešu programmu nav daudz, bet tas tamdēļ, ka viņiem nav naudas. Taču, ja tādas platformas viņiem nebūs, tad gluži vienkārši valstī būs vairāk idiotu. Pats jauniešu gados esmu gājis cauri dažādām lietām. Ja man tobrīd būtu bijusi iespēja doties uz “Ghetto Games”, tik daudz neaizrautos ar izklaidēm.”
Nākotnē ir vairāki virzieni, kuros var strādāt. Patlaban viena no aktualitātēm ir Centrāltirgus teritorija, kurā var notikt nozīmīgas izmaiņas saistībā ar gaļas paviljonu. Par tā “apdzīvošanu” vīzija ir arī “Ghetto Games” dibinātājam. “Šī teritorija nav par “Ghetto Games”, bet gan lielu un mūsdienīgu centru jauniešiem. Vīzija ir izveidot iekštelpu skeitparku. Pirms desmit gadiem viens tāds ir atklāts, taču tā ir nepieejama infrastruktūra un tajā nevar trenēties jaunieši un nākamie olimpieši. Ja viens apmeklējums maksā no 10 līdz 20 eiro… Paši saprotiet, kāds ir “vidējā latvieša” maciņa biezums. Vasarā centra kvartālā iespējams bez maksas pavadīt savu brīvo laiku un attīstīt prasmes, taču, pienākot ziemai, tās var iebāzt savā sēžamvietā. Pie šādas demogrāfijas jaunietim ir jābūt centrā. Līdz ar to jēdzīgākais ir arī ielikt jaunieti Latvijas centrā.”
Elbakjans pats nealkst uzņemties atbildību par vēl vienu projektu, taču viņā ir entuziasms par ideju, kurā apskatīti arī citu valstu piemēri. “Esmu rādījis Dānijas piemēru, kur šādu būvi finansē no nodokļiem, kas iekasēti par azartspēlēm un alkoholu. Bez skeitparka šajā zonā var būt arī batuti, klinšu kāpšanas sienas un daudz kas cits. Te varētu bērnu atstāt uz divām stundām, un tās viņš varētu pilnvērtīgi aizvadīt. Tuvējās skolas šo infrastruktūru varētu izmantot savās sporta stundās. Ir vienkārši jāstrādā.”
Atgriežoties pie “Ghetto Games” aktivitātēm – bez 17. sezonas plānošanas norit arī četrgades posma domu apmaiņa. “Pagājušogad iesākām Baltijas 3x3 projektu. Gribētos domāt, ka varētu izveidot programmu “Losandželosa 28” 3x3 basketbolam un skeitbordam. To varētu realizēt, apvienojoties ar pašvaldībās jau esošajām infrastruktūrām. Notiek pārrunas ar Latvijas Olimpisko komiteju un federācijām, lai varētu savilkt lietas kopā. Manuprāt, arī ar tiem dalībniekiem, kuriem vairāk interesē ielu sports, šis ļoti labi savilksies kopā.”
“Ghetto Games” jau 16 sezonas ir nodrošinājis regulāras sporta sacensības, brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem un tematiskos pasākumus dažādām vecuma grupām, par ko saņemta atzinība gan no dalībniekiem, gan sabiedrības. Caur 3x3 basketbola turnīriem “Ghetto Games” paspārnē izauguši nākamie olimpiskie čempioni – Tokijas spēļu zelta medaļnieki Nauris Miezis, Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš un Kārlis Lasmanis.
