Egils Levits ir Latvijas prezidents. Dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā, pretpadomju disidenta, ebreja Jonasa Levita un viņa sievas, vācietes Ingeborgas, dzimušas Bargās, ģimenē. Levits definē savu etnisko piederību kā „latvietis”. Mācījies Rīgas 2. vidusskolā līdz 1972. gadam, kad emigrēja uz Vāciju, jo PSRS daļai ebreju ģimeņu atļāva izceļot uz Rietumiem. Vācijā Levits absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju. Pēc tam studēja Hamburgas Universitātes Tiesību fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā. Piedalījies Latvijas trešajā Atmodā, bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņu kongresa loceklis, 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu autors. 2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu atbalstu. 2013. gadā kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits izveidoja Latvijas Satversmes preambulu uzsverot, ka Latvija ir mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes — latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. 2015. gadā Nacionālā apvienība viņa atkal izvirzīja kā kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās Levits sasniedza fināla balsojumu, zaudējot Raimondam Vējonim.