Latvijas politiķi un ministrijas skaidro savu sadarbību ar Palestīnas pašpārvaldi. FOTO

Oficiālajos paziņojumos pēc Amalas Džādū vizītes tika izteikta vajadzība pēc ciešākas Latvijas un Palestīnas sadarbības, kā arī minēti iespējamie kopīgie projekti, piemēram, digitalizācijas un veselības aprūpes jomās.

Amala Džādū Latvijā vienojusies regulāri

Jāteic, ka šī nebija Amalas Džādū (Amal Jadou) pirmā vizīte Latvijā, viņa jau desmit gadus labi pazīstama Latvijas ārpolitikas gaiteņos, kaut arī viņas uzvārds šīs desmitgades laikā mūsu ārlietu resora ziņojumos ir dažādi latviskots – ja pirms desmit gadiem viņas uzvārdu rakstīja kā Žado, tad tagad jau kā Džādū. 

Amala Džādū Palestīnas pašpārvaldes augstākajos ešelonos ir ne tikai viena no retajām sievietēm, bet arī ar lielu starptautisku pieredzi. Pirms stāšanās Palestīnas ārlietu ministra vietnieces Eiropas jautājumos amatā viņa bija Palestīnas prezidenta biroja starptautisko lietu ģenerāldirektore.

Diplomātiskā hronika vēsta, ka viņa regulāri viesojusies Latvijā un tikusies ar mūsu Ārlietu ministrijas augsta līmeņa amatpersonām. Tā 2013. gadā ar viņu tikās gan Ārlietu ministrijas Divpusējo un ekonomisko attiecību direkcijas vadītājs – vēstnieks Einars Semanis, gan Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

2016. gadā Palestīnas autonomijas galvaspilsētā Ramallā norisinājās Latvijas un Palestīnas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs, vēstnieks Marģers Krams.

Amala Džadū Latvijā atkal viesojās 2019. gadā, kad Latvijas Universitātē pat nolasīja vieslekciju par aktuālo situāciju Tuvo Austrumu Miera procesā. Oficiālais vizītes iemesls - Rīgā notika Latvijas un Palestīnas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Tās vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Jānis Mažeiks. Toreiz Latvijas Universitāte vēstīja: “Latvijas attiecības ar Palestīniešu pašpārvaldi ir labas un draudzīgas un ir potenciāls to padziļināšanai vairākās jomās, tostarp kultūrā, izglītībā un ekonomikā.

Ārlietu ministrija: “Attiecības līdz šim bijušas ierobežotas”

Ārlietu ministrijā palestīniešu viešņa piedalījās politiskajās konsultācijās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku – politisko direktoru Andžeju Viļumsonu, kā arī tikās ar valsts sekretāru Andri Pelšu. Ministrija izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā teikts:

“Sarunu partneri pozitīvi novērtēja līdzšinējo divpusējo dialogu, uzsverot ciešākas ekonomiskās sadarbības potenciālu, īpaši digitalizācijā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Palestīnas partneri bija arī ieinteresēti Latvijas augstākās izglītības un reformu pieredzē, pozitīvi atzīmējot palestīniešu pārstāvju regulāro dalību Rīgas Juridiskās augstskolas intensīvajā programmā Eiropas tiesībās un ekonomikā, kas tostarp notiek ar Ārlietu ministrijas atbalstu”.

Līdz ar rodas jautājums, kā Latvijas ārlietu resors raugās uz šīs vizītes rezultātiem un divpusējo Latvijas – Palestīnas sadarbību tagad, kad palestīnieši uzbrukuši Izraēlai. Ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte Jauns.lv pastāstīja:

“Latvija atbilstoši kopīgajai Eiropas Savienības (ES) nostājai atbalsta miermīlīgu divu valstu risinājumu saskaņā ar starptautiski atzītajiem parametriem, kuru pamatā ir Oslo 1993. un 1995. gada vienošanās, kā arī 1967. gada robežas. Atbalstot ES vienoto nostāju, Latvija ir uzturējusi attiecības ne tikai ar Izraēlu, bet arī ar Palestīniešu pašpārvaldi, kas oficiāli pārstāv palestīniešu tautu. Savukārt kaujinieku grupējumu “Hamāss” Eiropas Savienība, tostarp Latvija, atzīst par teroristisku organizāciju, un ar tās biedriem netiekas.

Latvijas un Palestīniešu pašpārvaldes dialogs notiek dažādos līmeņos. Nesenākā politiskā līmeņa vizīte ir bijusi 2022. gada novembrī, kad Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldes teritorijas apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits. Politiskās konsultācijas ar Palestīniešu pašpārvaldi notiek kopš 2010. gada. Jaunākās notika 4. un 5. oktobrī, kad Latviju apmeklēja Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu un diasporas ministra vietniece Eiropas jautājumos Amala Džādū.

Ministra vietniece viesojās reģionā, jo 2. un 3. oktobrī viņa piedalījās analoģiskās konsultācijās Lietuvā. Latvijas galvenais mērķis konsultācijās bija pārrunāt Krievijas agresiju Ukrainā un tās sekas, skaidrojot Krievijas atbildību par notiekošo. Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā Latvija pauda savu konsekvento nostāju par divu valstu risinājumu, kas panākams sarunu ceļā. 2023. gada 10. oktobrī bija plānotas politiskās konsultācijas ar Izraēlu, kas tika atceltas pašreizējo notikumu ietekmē.

Latvija ir stingri nosodījusi teroristiskā grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai, aicinot arī Palestīniešu pašpārvaldi stingri nosodīt “Hamas” rīcību, skaidri iestājoties par miermīlīgu konflikta risinājumu.

Latvijas attiecības ar Palestīniešu pašpārvaldi līdz šim ir bijušas ierobežotas, uzturot pamatā politisku dialogu gan divpusēji, gan ES - Palestīnas attiecību ietvaros. Palestīna nav viena no Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm. Iepriekš ir notikusi ES Dienvidu kaimiņu, tostarp Palestīniešu pašpārvaldes studentu apmācība Rīgas Juridiskās augstskolas Eiropas tiesību un ekonomikas intensīvajā programmā. Latvijas eksperti ir arī periodiski piedalījušies atsevišķos projektos ES TAIEX (Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas birojs) programmas ietvaros, kuros ir piedalījusies arī Palestīniešu pašpārvalde. Pašlaik nav aktīvu projektu ar Palestīniešu pašpārvaldes pārstāvju dalību. Lēmumi par turpmāko sadarbību ar Palestīniešu pašpārvaldi būs jāpieņem, vadoties no Palestīniešu pašpārvaldes nostājas, reaģējot uz pašreizējiem notikumiem, kā arī no ES iekšējām diskusijām”.

Veselības ministrija: “Sadarbība veselības aprūpes jomā nav notikusi”

Amala Džādū tikās arī ar mūsu veselības ministru Hosamu Abu Meri, kurš jau 2015. gadā kā Saeimas deputāts Jēkaba ielas namā nodibināja Deputātu grupu palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam (šī Saeimas sasaukuma laikā tā tika atjaunota šogad februārī). Jāteic, ka Hosamam Abu Meri kā libāniešu izcelsmes Latvijas pilsonim ir arī emocionāla saikne ar Tuvo Austrumu reģionu, jo viņa dzimtā Libāna taču atrodas kaimiņos Palestīnai.

Pēc ministra tikšanās ar palestīniešu viešņu, Latvijas Veselības ministrija vēstīja, ka “tikšanās laikā pārrunāta divpusējā sadarbība, aktuālā situācija Tuvo Austrumu reģionā, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās. Amala Džādū pauda pārliecību, ka Latvijai un Palestīnai ir iespējas veidot sadarbību veselības aprūpes jomā, daloties savstarpējā pieredzē. Arī veselības ministrs uzskata, ka šajā jomā ir vērts veidot ciešāku sasaisti, piemēram, organizējot mediķu pieredzes apmaiņas programmas, rīkojot medicīnas konferences, lai dalītos zināšanās.

Hosams Abu Meri arī uzsvēra augsto medicīnas izglītības kvalitāti Latvijā, aicinot Palestīnas iedzīvotājus studēt medicīnu Latvijā. Viņš arī apliecināja, ka pēc studiju pabeigšanas jaunie mediķi ir gaidīti darboties Latvijas veselības sektorā. Tāpat ir vērts apsvērt sadarbības iespējas starp valstu universitātēm un ārstniecības iestādēm, daloties praktiskā pieredzē”.

Kā tagad, pēc palestīniešu teroristu uzbrukuma Izraēlai, Veselības ministrija vērtē šīs vizītes pienesumu, Jauns.lv pauda veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša:

Veselības ministrijas vadība stingri nosoda teroristiskā grupējuma “Hamāss” uzbrukumus Izraēlai. Šī teroristu brutālā rīcība, kas prasījusi civiliedzīvotāju dzīvību, ir nosodāma.

“Visas līdz šim īstenotās Veselības ministrijas un tās vadības aktivitātes ir bijušas kopējās Latvijas un Eiropas Savienības vienotās nostājas Tuvo Austrumu miera procesa jautājuma ietvarā. Atbalstot ES - Palestīnas dialoga centienus, starp Latviju un Palestīnu diplomātiskā un politiskā līmenī ir noticis dialogs, to uzturot vizīšu un konsultāciju līmenī.

Konsultācijas notika Rīgā 4. un 5. oktobrī. Vizīte Veselības ministrijā notika pēc Palestīnas iniciatīvas, un tā bija viena no vairākām tikšanām, kas noritēja Palestīnas ārlietu ministra vietnieces Eiropas jautājumos vizītes Rīgā ietvaros.

Tikšanās laikā starp veselības ministru Hosamu Abu Meri un Palestīnas ārlietu ministra vietnieci tika pārrunātas sadarbības iespējas, aktuālā situācija Tuvo Austrumu reģionā, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās. Līdz šim veselības aprūpes jomā sadarbība starp Latviju un Palestīnu nav notikusi. Jebkāda veida dialogs ar Palestīnas veselības nozares pārstāvjiem arī turpmāk notiks saskaņā ar oficiālo Latvijas ārējo un drošības politiku”.

Deputātu atbalsta grupa apturējusi savu darbību

Hosama Abu Meri šī gada 2. februārī dibinātā Saeimas Deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam nu ir kļuvusi pavisam dīvaina, kas nelīdzinās ne ar vienu citu Saeimas deputātu grupu vai komisiju, jo tajā ir tikai vienas frakcijas pārstāvji, pie tam pati grupa savu darbību “apturējusi”. Vēl piedevām – kā citām Deputātu grupām, tai nav sava vadītāja, un tātad arī no kā prasīt atskaiti par šīs deputātu kopības darbību.

Kad uzreiz pēc palestīniešu teroristu uzbrukuma Izraēlai no tās izstājās “Jaunās vienotības” deputāti Edmunds Jurēvics un Anna Rancāne, tajā palika vien četri “Progresīvo” deputāti - Skaidrīte Ābrama, Andris Šuvajevs, Atis Švinka un Edgars Zelderis, kuriem nu jāpiedzīvo masīvs politisko oponentu un sabiedrības “spiediens”. Piemēram, Nacionālā apvienība paziņojusi:

“Ņemot vērā apstākļus, kad “Hamas”, bāzējoties palestīniešu teritorijās, turpina nogalināt Izraēlas civiliedzīvotājus un konflikts draud eskalēties plašāka mēroga karadarbībā, kā arī Latvijas un starptautiskās sabiedrības nepārprotamo “Hamas” darbību kategorisko nosodījumu, Nacionālās apvienības Saeimas frakcija vērsusies pie partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas, aicinot “Progresīvo” frakciju nodrošināt, ka tiek nekavējoties apturēta Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbība, lai ievērotu Latvijas pozīciju attiecībā pret Eiropas Savienības teroristu sarakstā iekļauto “Hamas” grupējumu un apliecinātu nemainīgu atbalstu Izraēlas iedzīvotāju drošībai, labklājībai, kā arī Izraēlas suverenitātei un neatkarībai”.

Līdzīgu paziņojumu izplatīja arī Apvienotais saraksts. Anna Rancāne savu izstāšanos no šīs grupas Jauns.lv pamatoja šādi: “Izstājos no Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam, jo uzskatu, ka šajā situācijā darbošanās šādā atbalsta grupā man nav pieņemama.

Brutālās teroristiskās grupas “Hamas” darbības un arī to atbalstītāju nostāja ir pilnīgi nepieņemama un nosodāma. Šāds uzbrukums Izraēlai ir pretrunā ar miermīlīgiem centieniem meklēt politisku konflikta risinājumu. Izraēlai ir pilnīgas tiesības sevi aizstāvēt. Esmu satraukta par notiekošo, jūtu līdzi civiliedzīvotāju upuriem abās konfliktā iesaistītajās pusēs”.

Toties Edmunds Jurēvics savu lēmumu izstāties no Palestīnu atbalstošās Deputātu grupas Jauns.lv pamatoja šādi: “Es stingri nosodu teroristiskā grupējuma “Hamas” noziedzīgos un neattaisnojamos uzbrukumus Izraēlai.

Brutālās teroristu darbības un arī viņu atbalstītāju nostāja ir absolūti nepieņemama un kategoriski nosodāma. Izraēlai ir tiesības aizstāvēt savu pilsoņu dzīvības un drošību. Es izstājos no Saeimas deputātu grupas palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam, jo Nacionālā padome nav nosodījusi teroristiskās darbības, kas tiek veiktas pret Izraēlu un tās iedzīvotājiem”.

Savukārt grupā palikušie deputāti pavēstīja: “Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam stingri un kategoriski nosoda teroristiskās grupas “Hamāss” uzbrukumu Izraēlai, kas jau ir novedis pie traģiskām sekām un daudziem upuriem civiliedzīvotāju vidū abās konflikta pusēs. Šāds uzbrukums ir pretrunā ar miermīlīgiem centieniem meklēt politisku konflikta risinājumu. 

Deputātu grupa aicina Palestīniešu Nacionālo padomi, kas iestājas par miermīlīgu konflikta risinājumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām un parametriem, vēlreiz skaidri paust savu nostāju, nosodot teroristiskās “Hamāss” grupas noziedzīgo un vardarbīgo rīcību. Aicinām uz vardarbības tūlītēju pārtraukšanu. Ir būtiski deeskalēt situāciju un atgriezties pie abpusēji pieņemama, miermīlīga risinājuma meklējumiem atbilstoši starptautiskajām tiesībām un parametriem.

Vienlaikus grupa paziņo, ka aptur savu darbību līdz brīdim, kamēr Palestīniešu Nacionālā padome nebūs skaidri paudusi savu nosodījumu teroristiskās grupas “Hamas” uzbrukumam Izraēlai”.

Viena no šīs grupas loceklēm Skaidrīte Ābrama Jauns.lv pauda: “Vispirms gribu uzsvērt, ka deputātu grupa Palestīnas Nacionālās padomes atbalstam stingri nosoda teroristiskās organizācijas “Hamas” brutālos uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Vardarbība pret civiliedzīvotājiem nav attaisnojama un uzskatām, ka teroristiem ir jāsaņem visbargākais sods.

Attiecībā uz deputātu grupu Palestīnas Nacionālās padomes atbalstam - vēlos viest skaidrību, ka tai nav nekā kopīga ar agresīvo un vardarbīgo politiku, kas tiek īstenota no Gazas joslas, brutāli apdraudot Izraēlas valsts drošību, nogalinot civiliedzīvotājus. Palestīna gan teritoriāli, gan politiski ir ārkārtīgi sašķelta un mēs nedrīkstam likt vienādības zīmi starp palestīniešu autonomijas Nacionālo padomi Rietumkrastā un “Hamas”.

Vienlaikus redzam, ka palestīniešu Nacionālā padome nav paudusi skaidru nosodījumu “Hamāss” uzbrukumam Izraēlai, tāpēc deputātu grupa pieņēma paziņojumu par grupas darbības apturēšanu.

Uzziņai: Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam tika izveidota atbilstoši ES, tai skaitā Latvijas, ārpolitikas iniciatīvām stiprināt Palestīnas - Izraēlas partnerību, veicinot sadarbību miera un drošības jautājumos, Palestīnas demokrātiju, starptautisko līgumu un cilvēktiesību ievērošanu. Palestīnas parlaments - Nacionālā padome - ir svarīgs Tuvo Austrumu spēlētājs, lai veicinātu konflikta mierīgu risināšanu Tuvajos Austrumos”.