"Neaizrijies! Neapvemies!", "Man nevarētu rūpēt vēl mazāk!" un citi spārnotie teicieni, kurus neaizmirsīsim

"Neaizrijies! Neapvemies!"

Nenoliedzami, teju visa Latvija šogad pievērsa uzmanību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) veltītajiem parupjajiem izteikumiem Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam (AS), kas izskanēja Saeimas ārkārtas sēdē. 

Sociālajos tīklos tika izplatīts video no Saeimas sēdes, kurā tika skatīts nākamā gada budžets. Tajā bija dzirdams, ka Siliņa uz Smiltēna kritiku reaģē, sakot: "Neaizrijies! Neapvemies!" Kopumā budžeta projekts un to pavadošo likumu izmaiņu pakete tika skatīta trīs dienas, bet asāka vārdu apmaiņa tika piefiksēta sēdē piektdien, 6.decembrī.

Ministru prezidente žurnālistiem pēcāk skaidroja, ka Smiltēns esot viņu personīgi apvainojis, sakot, ka viņa neesot spējīga vadīt šo valdību, neskatoties uz to, ka šis jau ir otrais budžets, ko viņas vadītā valdība ir iesniegusi Saeimā.

"Es nenožēloju to, ko es pateicu. Esmu dzīvs cilvēks, emocionāls. Es domāju, ka man arī ir tiesības uz šādiem apvainojumiem reaģēt," klāstīja premjere. "Noteikti nē," uz jautājumu, vai viņa atvainosies par saviem izteikumiem, atbildēja Siliņa.

"Man nevarētu rūpēt vēl mazāk!"

Visai lielu uzmanību mikroblogošanas vietnē X.com šogad pievērsa arī partijas "Progresīvie" ģenerālsekretāre Olga Paožole. 15. novembrī viņa publicēja tvītu, kurā bija apkopojusi "Twitter" sastopamos argumentus, kas "būs, ja nebūs bērnu". Viņa publicēja četrus argumentus:

1) nebūs, kas pienes ūdens glāzi;

2) būs jādzīvo veco ļaužu namā, jo nevarēs dzīvot pie bērniem;

3) nebūs, kas pensijai nodokļus maksā;

4) nebūs, kas iet karot, ja krievs nāks.

"Vēl varianti? Tikai nepareizas atbildes," rakstīja Paožole. Kā vienu no atbildēm viņa saņēma tvītu, ka " viņa aizmirsusi tādu "maznozīmīgu" sīkumu, ka nebūs arī Latvijas un latviešu. "

Uz to Paožole atbildēja angļu valodā: "I couldn't care less (Man nevarētu rūpēt vēl mazāk)," pievienojot smejošo emocijas zīmi. Tieši šī sniegtā atbilde izraisīja lavīnas efektu, ļaudīm šausminoties, kā partijas ģenerālsekretāre var sniegt komentāru, ka viņai nerūp Latvijas nākotne. 

Vēlāk Paožole publicēja arī atvainošanos, norādot, ka viņas teiktais ir pārprasts.  "Ar savu sākotnējo komentāru vēlējos paust, ka starp Latvijas pastāvēšanu un sieviešu tiesībām izvēlēties radīt pēcnācējus nevajadzētu būt pretrunām. Vienlaikus apzinos, ka manu komentāru varēja pārprast, tāpēc vēlos atvainoties," raksta partijas "Progresīvie" ģenerālsekretāre. Viņa turpina: "Katra ģimene ir svarīga, katrs vecāks pilda vienu no svarīgākajiem uzdevumiem valstiskuma saglabāšanā - audzina nākamo Latvijas pilsoņu paaudzi. Satversmes preambulas pirmais teikums pauž, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu, un es to nekādā mērā neapšaubu. Ar savu sākotnējo komentāru vēlējos paust, ka starp Latvijas pastāvēšanu un sieviešu tiesībām izvēlēties radīt pēcnācējus nevajadzētu būt pretrunām. Uzskatu, ka demogrāfiskā problēma ir jārisina kompleksi, nevis īstenojot tādu politiku, kas ierobežotu sieviešu tiesības. Vienlaikus apzinos, ka manu sākotnējo komentāru varēja pārprast, tāpēc atvainojos". 

"Jūs taču viņām neaizliegsiet šīs balsošanas tiesības, ja viņas pat nezina īsti, kas ir tēvs"

Savukārt deputātu Aleksandru Kiršteinu par izteikumiem no Saeimas tribīnes šogad nolēma sodīt ar rakstveida brīdinājumu. "[..] idioti bez socialās atbildības, bez domāšanas un bez izglītības", tā viņš izteicās par jaunu cilvēku spējām. Savukārt jaunām māmiņām viņš veltīja vārdus: "[..] kā tās meitenes balsos, teiksim, ja, tās 400... viņas ir... jūs taču viņām neaizliegsiet šīs balsošanas tiesības, ja viņas pat nezina īsti, kas ir tēvs, kad viņai ārsts prasa, no kura tēva, viņa nevar pateikt, vai ne".

Prezidijs uzskata, ka minētie izteikumi var tikt uztverti kā necieņas izrādīšana. Tāpat Kiršteins debatēs izteica salīdzinājumu par "hunveibiniem" un vecumu, norādot uz oponentu. Izteiciens "[..] pārsvarā hunveibi bija vecumā no 14 līdz 16 gadiem, nu, pēc sejas līdzīgi jums, tas jums ir kompliments" var tikt uztverts kā uzbrukums oponenta personībai un fiziskiskajām īpašībām, pauž iesnieguma autori.

Spārnotākie izteicieni

Katru gadu  Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību paziņo nominācijas: Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Atskatīsimies, kādi bija pēdējo gadu spārnotāsko izteicienu uzvarētāji, kā arī neaizmirsīsim teju leģendārus izteicienus. 

Vēl joprojām var iesūtīt 2024. gada pieteikumus: gadavards@inbox.lv .