Eksprezidents Levits stāsta par Baltijas pieredzi koloniālisma kontekstā

Konferencē "Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā", kas otrdien norisinājās Saeimā, Levits norādīja, ka koloniālisms parasti saistīts ar teritorijas kontroli, ekonomisku ekspluatāciju un kultūras dominanci, taču Baltijas gadījumā situācija bijusi atšķirīga, jo reģiona attīstības līmenis neatpalika no tā sauktās metropoles.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc starptautiskajās koloniālisma studijās šis reģions ilgstoši bijis mazāk analizēts. Līdz šim starptautiskajās tiesībās Baltijas valstu situācija galvenokārt vērtēta okupācijas kontekstā. Tomēr Levits atgādināja, ka 1983. gadā Eiropas Parlaments rezolūcijā par Baltijas valstīm pieminējis arī kolonizācijas aspektus un aicinājis šo jautājumu skatīt plašākā kontekstā.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka padomju laikā Latvijā izpaudās kultūras un valodas marginalizācija, kas atbilst ideoloģiskā koloniālisma pazīmēm. Lai arī nav dokumentu, kuros tieši noteikts mērķis rusificēt sabiedrību, "sistēma virzījās uz to pusi", mazinot latviešu valodas lomu. Pēc viņa teiktā, līdzīgas tendences novērojamas arī citviet Krievijā, kur vairākas citu tautību valodas ir būtiski vājinājušās vai pat izzudušas.

Viņš arī norādīja, ka koloniālisma pētniecība mūsdienās mainās, un saistībā ar Krievijas karu Ukrainā pieaug interese analizēt arī Baltijas pieredzi. Pēc viņa teiktā, koloniālisma studijās tradicionāli dominējuši Rietumu pētnieki, kuri nereti izmantojuši krievu valodu un informācijas telpu, jo vietējās valodas un avoti bijuši mazāk pieejami. Tā rezultātā arī Baltijas valstis un Ukraina bieži interpretētas caur Krievijas perspektīvu.

"Ukraiņi sāk uztraukties, ka, runājot par Ukrainu, tā faktiski parādās caur krievu acīm zinātnē," norādīja Levits. Viņš piebilda, ka nesen izveidotas arī starptautiskas pētnieku iniciatīvas ar mērķi "dekolonizēt koloniālisma studijas" un paplašināt skatījumu uz reģiona vēsturi un pieredzi.

Runājot par mūsdienām, Levits uzsvēra postkoloniālisma nozīmi - skatījumu uz to, kā bijušās varas ietekme var saglabāties arī pēc neatkarības atgūšanas. Baltijas valstīs tas visvairāk izpaužas informācijas telpā un valodas jautājumos, kā arī dažkārt sabiedrības domāšanā un uztverē.

Pēc Levita teiktā, koloniālisma jēdziens nav pašmērķis, bet analītisks instruments, kas palīdz labāk izprast vēsturiskos procesus un to ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību.

Konference bija veltīta padomju okupācijas seku izvērtēšanai un koloniālisma aspektiem Latvijā, īpaši pievēršoties ekonomikas, demogrāfijas, izglītības un rusifikācijas jautājumiem.

Tajā diskutēja arī par starptautisko tiesību aspektiem un valstu pienākumiem mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, tostarp Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Vienlaikus pasākumā aktualizēts jautājums par PSRS rīcības atbilstību starptautiskajām saistībām, īpaši attiecībā uz rasu diskriminācijas aizliegumu.

Konferenci organizēja Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisiju un Vidzemes Augstskolu.

Pērn decembrī apritēja 60 gadi, kopš ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu. Rūpīga okupācijas perioda dokumentu analīze pētniekiem liek secināt, ka konvenciju pēc tās ratificēšanas 1969. gadā PSRS brutāli pārkāpa, norāda parlamentā. Tas izraisīja būtiskas negatīvas sekas Baltijas valstīs, kuru novēršana vēl nav beigusies.