Viedoklis: esam vienā līmenī ar Eiropu... stulbuma ziņā

Tiek rīkotas spēļu vēlēšanas, kurās viņi lems par kaut ko sev noderīgu – piemēram, bērni līdz pirmsskolas vecumam izvēlas, bērnudārza dārzā stādīt bumbieres vai ābeles. Bērni līdz sestajai  klasei izvēlas, kādu uz asfalta zīmētu spēli gribētu redzēt. Vecākiem bērniem tēma par internetu – vai bezmaksas pieslēgums vietās, kur pulcējas jaunieši, ir vajadzīgs vai nē.

Ļoti interesanta ideja. Es nezinu, vai to Sigulda pati ir izdomājusi vai nošpikojusi kaut kur, bet audzināt bērnus, ka viņi ar savu balsi spēj lemt par savām mazām, bet viņiem svarīgām lietām, kaut vai pat bumbierēm un ābelēm - tas ir svarīgi. Es te nejokoju. Tas pieradina cilvēku, ka viņa balsij tiešām ir svars.

Bet, pārejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jāteic, ka cilvēka balsij tiešām ir svars!

Vienīgā intriga - cik saraksti iekļūs Eiropas Parlamentā?

Lai gan jāsaka, ka šoreiz vēlēšanas ir dīvainas, jocīgas un neinteresantas. Vienīgā intriga ir - vai Eiropas Parlamentā no Latvijas iekļūs deviņi saraksti vai astoņi. Ja iekļūs astoņi saraksti, tad, pēc visiem reitingiem spriežot, divas vietas iegūs Nacionālā apvienība, bet visas pārējās partijas dabūs pa vienam mandātam.

Intrigas nav, līdz ar to arī lielas intereses par šīm vēlēšanām man nav. Vienīgais, kas mani interesē, ir Krišjāņa Kariņa rezultāts – viņa plusi un mīnusi. Interesanti, kā vēlētājs būs novērtējis viņa darbu.

Mākslīgais intelekts pagaidām tāds mazliet paglups

Vēlēšanu un ne tikai vēlēšanu sakarā pašlaik cilvēkiem ļoti patīk spriest par mākslīgo intelektu. Mākslīgais intelekts strauji ienāk visās jomās. Mākslīgais intelekts mainīšot mūsu dzīvi.

Kad mākslīgajam intelektam uzdeva jautājumu, kuru no māksliniekiem, sportistiem vai mūziķiem gribētu redzēt Valsts prezidenta amatā, atbilde bija, ka Renāru Kauperu, Mariju Naumovu, Mairi Briedi, Inesi Galanti... Tātad mākslīgais intelekts uzskata, ka Mairis Briedis kvalificējas kļūšanai par Valsts prezidentu. Līdz ar to man ir dziļa vilšanās mākslīgajā intelektā. Zinoši cilvēki saka, ka, lai gaidītu no mākslīgā intelekta labas un gudras lietas, to vajag trenēt. Bet pagaidām viņam trūkst veselā saprāta, viņš neredz kontekstu.

Siliņa atkal nenokomunicē

Protams, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ietekmēs iekšpolitiku un ietekmēs Eiropas komisāra izvēli. Notika dīvaina lieta – premjere Evika Siliņa ar sava preses sekretāra muti izpaudās tekstā, kas man no politisko tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību un reklāmas viedokļa ir absolūti nesaprotams. Tika paziņots, ka Siliņa sagaida no citiem eirokomisāra amata kandidātiem vismaz tādu pašu līmeni, kāds ir Valdim Dombrovskim.

Proti, Siliņa, kura pārstāv “Jauno Vienotību”, apšauba Dombrovska iespējas atkal kļūt par eirokomisāru! Dombrovskis visnotaļ kvalificējas amatam gan pēc padarītā darba, gan citās kvalitātēs. Pat konkurents Roberts Zīle pauž, ka viņa nomaiņa būtu kļūda. Taču Siliņa ievieš kaut kādas šaubas un pieļauj, ka varētu būt arī kāds cits. Manuprāt muļķība – kā mēdz teikt, “kārtējā komunikācijas kļūda šajā ģeopolitiskajā situācijā”.

Kariņam un Levitam Latvijas sabiedrības viedoklis dziļi pie kājas

Es biju cerējis, ka man vairs nevajadzēs  runāt par Krišjāni Kariņu, taču atkal ir brīdis, kad nākas viņu pieminēt. Kariņš nesen paziņoja, ka gribot kļūt par NATO ģenerālsekretāra vietnieku. Visu cieņu, ka ambīcijas ir kritušas, jo agrāk viņš gribēja kļūt par NATO ģenerālsekretāru. Tik daudz viņš ir sapratis, ka ģenerālsekretārs viņš nebūs, bet tagad grib būt vietnieks.

Kas šajā lietā ir baisi? Tas, ka šis cilvēks vispār nesaprot, kur viņš ir nonācis, un kā viņš ir nonācis tur, kur ir nonācis.

Viņš joprojām uzskata, ka ir ģeniāls politiķis un tikai nejaušas sakritības dēļ ir zaudējis amatus. Viņš arī saka, ka ģenerālsekretāra vietnieku amatu sadale esot tāda neskaidra. Kariņu nezināmi spēki slepeni lobē Kariņu uz šo amatu.

Man ir jautājumi. Kas lobē un ar kādiem noteikumiem lobē? Vai lobē par naudu un, ja jā, tad kas maksā? Kas ir devis uzdevumu lobēt? Vai valdība ir uzdevusi kādiem ierēdņiem, kas strādā NATO, lobēt Kariņu? Vai ir noalgota kāda firma, kas lobē Kariņu? Un tā tālāk.

Un tad viņa bijušais skolotājs Minsterē Egils Levits, paziņo, ka ir vienalga, ko domā Latvijā, jo starptautiskie amati nav saistīti ar iekšpolitisko situāciju Latvijā.

Nē, ir gan saistīti! Man jābrīnās par diviem cilvēkiem, kas nāk no demokrātiskām valstīm – Kariņš no Amerikas un Levits, kurš lielāko daļu apzinātā mūža dzīvojis Vācijā, audzis tur un izglītojies. Viņi uzskata, ka šajā gadījumā tautai nav nekādas teikšanas un politiķa reputācijai nav nekādas nozīmes. Mēs te kaut kur pa kaktiem lobēsim, mēs paveiksim! Kariņš varbūt nav vairs populārs tautā, bet viņam ir smuks, amerikānisks smaids un viņš var būt NATO ģenerālsekretāra vietnieks.

Tas nav saprotami, tas nav pieņemami, un tas ir nopietns jautājums “Jaunajai Vienotībai”. “Jaunā Vienotība” joprojām nav pateikusi skaidru attieksmi par Kariņu vai pret Kariņu par viņa politisko pienesumu un politisko atbildību. Arī par lidmašīnām un par aplokšņu algām, jo Kariņa laikā tas viss notika. Protams, ja notika. Partija nav skaidri pateikusi, ka premjeram nevajag lidot ar privātajām lidmašīnām. Tas gremdē “Jauno Vienotību”.

Ja Kariņš bez saskaņošanas ar partiju lobē sevi uz NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatu, arī tad būtu svarīgi dzirdēt partijas viedokli par to. Vai partija uzskata, ka Kariņš ir cienīgs ieņemt šo amatu?

Avena sakarā Eiropa ir pakāsusi septiņus miljardus

Krievija apturēja, konfiscēja akcijas – visu, kas saistīts ar “Alfa Bank” un tiem īpašumiem, kas piederēja Pjotram Avenam Krievijā. Nu viņš ir zaudējis visus šos aktīvus – tie ir nacionalizēti. Protams, katram latvietim ir prieks dzirdēt, ka kādam miljardierim kaut kas ir atņemts, jo nekas nevar būt labāks par ziņu, ka kaimiņam nodedzis siena šķūnis. Bet kā tas notika, kāpēc tas notika un kāpēc tas ir bēdīgi?

Avens gribēja pārdot savus aktīvus Krievijā, tie piederēja kaut kādai Kipras firmai. Visus tos īpašumus viņš bija gatavs pārdot, jau bija noslēgti līgumi par pārdošanu. Vienīgais - Kiprai vajadzēja dot atļauju, ka tas var notikt. Kipra šo atļauju nedeva, Eiropas Savienība šo atļauju nedeva. Gada laikā Avens griezās gan pie Eiropas Savienības, gan pie Kipras valdības, gan arī pie Latvijas valdības ar lūgumu palīdzēt pārdot šos īpašumus. Kur problēma? Eiropas Savienība taču aicina uzņēmējus pārdot savus aktīvus Krievijā, lai tie tur nepaliek. Ja Krievija būtu nopirkusi aktīvus par septiņiem miljardiem, tad tā faktiski zaudētu septiņus miljardus, ko tagad varēs tērēt karam.

Proti, tagad Krievija ir par baltu velti atņēmusi Avenam naudu un aktīvus. Ņemot vērā, ka Avens pagaidām joprojam ir zem sankcijām, nekur to naudu viņš tāpat tērēt nevarētu. Tā vietā, lai Latvijas valdība, Eiropas Komisija un Kipra ļautu šo darījumu paveikt, ir panākts, ka Eiropas Savienībai ir mīnus septiņi miljardi, bet Krievijai ir plus septiņi miljardi.

Veselā saprāta šeit nav. Ierēdņi baidījās pieņemt lēmumus, politiķi baidījās pieņemt lēmumus un neizskatīja šos jautājumus pragmatiski. Turklāt Avena biznesa partneris grasās tiesāties ar Eiropas Savienību, prasot kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar vilcināšanos un lēmumu nepieņemšanu. Tiesa ir tiesa, un spriedums var būt dažāds. Tādā gadījumā Eiropas Savienība zaudēs vēl vairāk naudas.

Mīlēsim Latviju! Ne tikai Latvijā ir paglupi ierēdņi, bet arī Eiropā. Tātad Latvija nav pati sliktākā valsts. Mēs esam vienādā, vidējā līmenī ar Eiropas Savienību stulbuma ziņā.

Ja nopietni, tad žēl, ka Latvija nav aizstāvējusi sava pilsoņa Avena intereses. Žēl, ka iespējamās šā pilsoņa investīcijas Latvijā ies secen. Septiņi miljardi nav maza summa un daļa no tās varēja tikt investēta Latvijā industrijā, enerģētikā, dronos - vienalga kur. Gan jau varētu visu izdomāt, ja vien Latvijas valdība būtu izlēmīgāka.

Neviens miljards, kas nopelnīts Krievijā, nav tīrs, bet tāpat arī ne katrs miljards, kas nopelnīts Rietumos, ir pilnīgi tīrs. Nesanāks atrisināt visas problēmas ar baltiem cimdiem. Vajag pieņemt pragmatiskus lēmumus, vajag pieņemt drosmīgus lēmumus, ja tas nāk par labu Latvijai! Jautājums, ko vajag vērtēt sakarā ar Avena personu un viņa naudu, ir vienkāršs - vai tas nāk par labu Latvijai. Ja tas nāk par labu Latvijai, tad attiecīgi jārīkojas. Pareizāk sakot, bija jārīkojas, jo nu jau viss ir nokavēts.

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.