Iedzīvotāju padomes: kas tas par “zvēru”?

Pērnā gada sākumā spēkā stājušamies jaunā Pašvaldību likuma 58. pants nosaka, ka vietvaras, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā var veidot iedzīvotāju padomes. Ja vienos pagastos vai pilsētās līdzīgas struktūras jau darbojas gadiem ilgi, tad citviet par tām nav ne mazākās nojausmas.

Eksprezidents Egils Levits: “Pilsoņi paši sevi pārvalda”

Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits, kurš parakstīja jauno Pašvaldību likumu, mudināja iedzīvotājus iesaistīties šajās padomēs. Kaut arī tās nav obligātas institūcijas, Egila Levita teiktais liecināja, ka šādas padomes ir teju vai vitāla nepieciešamība: “Demokrātija nozīmē, ka pilsoņi paši sevi pārvalda. Pārvalda ar pašu vēlētām institūcijām. Vēlētas iedzīvotāju padomes ir īpaši būtiskas vēsturiskajās mazpilsētās, kuras pēc novadu apvienošanas ir palikušas bez vietējās pārstāvniecības.”

Iedzīvotāju padomē apvienojas vietējie aktīvie iedzīvotāji (parasti no pieciem līdz 15, atkarībā no pašvaldības lieluma), kuri ir kā “palīdzīga roka” pilsētas vai novada domei vai pārvaldei. Piemēram, Siguldas pagasta iedzīvotāji decembrī un janvārī vietvaras mājaslapā varēja balsot par kādu no 15 vietējiem iedzīvotājiem, kuri sevi izvirzījuši kā kandidātu piecu cilvēku pagasta Iedzīvotāju padomei.

Iedzīvotāju padome tiek nodibināta ar pašvaldības atbalstu, bet tā nepārstāv novada domes intereses. Tās sastāvā var būt jebkurš Latvijas vai kādas citas Eiropas Savienības valsts pilsonis, kurš dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā, no 16 gadu vecuma, bet ne domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks. Iedzīvotāju padomes veido, “lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.” Vārdu sakot, pašvaldības pienākums, pieņemot kādu lēmumu vai skatot jautājumu, kas skar konkrēto pagastu vai apdzīvoto vietu, ir uzklausīt Iedzīvotāju padomes viedokli, bet tam gan nav likuma spēks.

Velkot paralēles ar jau esošo pieredzi to zināmā mērā var salīdzināt sabiedriskajām apspriešanām vai konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām, vai vairāku novadu praktizētās “tikšanās ar iedzīvotājiem”, kā arī dažādu apkaimju biedrību darbību.

Iedzīvotāju padomes “no augšas”

Pašvaldības domei jāizdod nolikums (saistošie noteikumi) par Iedzīvotāju padomēm (ja tādas tiek veidotas).  Piemēram, Dobeles novada nolikums nosaka, ka padomes “ir pēc iedzīvotāju iniciatīvas izveidotas konsultatīvas institūcijas, kuru darbības mērķis ir nodrošināt Dobeles novada teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju interešu pārstāvību un sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un tā atbilstību iedzīvotāju interesēm”. Pagastos, kuros nav vairāk par 1000 iedzīvotājiem padomes sastāvā ir pieci, bet kur vairāk – septiņi locekļi.

Padomes uzdevums ir pastāvīgi apzināt iedzīvotāju vajadzības, reaģēt uz iedzīvotāju ierosinājumiem, nodrošināt iedzīvotāju interešu pārstāvību, tās pašvaldības domē izskatīšanai var iesniegt lēmumprojektus un tamlīdzīgi. Padomes sēžu organizēšanai padome izmanto pašvaldības īpašumā esošās telpas, iekārtas un aprīkojumu. Līdzīgi noteikumi par Iedzīvotāju padomju veidošanu un darbību ir pieņemti arī citos novados.

Vajag simtus, ir tikai desmiti

Iedzīvotāju padomju veidošana Latvijas pašvaldībās ir stipri atšķirīga. Vietās, kur iedzīvotāji ir aktīvi un darboties griboši, ar tādu dibināšanu problēmu nav. Piemēram, pašlaik visskaļāk šādu Iedzīvotāju padomju viedoklis izskan Ropažu un Ādažu novados, kur tiek lauzti šķēpi par to, pie kura novada tad īsti jāpievieno Garkalnes pagasts.

Cilvēki ne vienmēr vēlas līdzdarboties šādās padomēs, jo tas ir brīvprātīgs, neapmaksāts darbs. Ja cilvēkam “nedeg sirds” par savu dzimto pagastu un viņš līdz ausīm ir aizņemts savā ikdienas darbā, tad bieži vien viņu grūti motivēt brīvo laiku veltīt “pašvaldības darbam”. Savukārt pagastos, kur ir aktīva vietējā kopienā, konkurence uz vietām Iedzīvotāju padomē ir ļoti liela (tās parasti izvēl vai nu balsojot pašvaldības mājas lapā vai iedzīvotāju sapulcēs).

Atjaunotajā Latvijā Pašvaldību likumā ierakstītās Iedzīvotāju padomes nav nekāds jaunizgudrojums, tikai tagad to funkcijas un statuss noteikts valsts likumā. Piemēram, Rēzeknes novadā pagastu Iedzīvotāju padomes darbojas jau kopš 2009. gada.

Rēzeknes pašvaldības domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs savulaik norādījis, ka teritorijās, kurās kvalitatīvi darbojas iedzīvotāju padomes, domstarpību ar pašvaldību nav. Un pretēji: kur padomes ir neaktīvas, veidojas konfliktsituācijas.

Tomēr Latvijā pieredze ar Iedzīvotāju padomēm kopumā ir maza. Šobrīd vairākas pašvaldības sākušas domāt, kā veidot ciešāku dialogu un sadarbību ar iedzīvotājiem savā novadā, kas pēc teritoriālās reformas kļuvuši krietni lielāki. Taču praksē varētu nākties saskarties ar vietējo kopienu aktivitātes trūkumu un jautājumu, ko pašvaldības, kurām jāizveido šīs padomes, tajās vairāk saskatīs – šķēršļus vai ieguvumus, vēstīja Latvijas Radio.

Līdz pagājušā gada pavasara beigām Iedzīvotāju padomes bija izveidotas desmit pašvaldībās, bet tas nenozīmēja to, ka ar tām aptverta visa visa novada teritorija, gluži otrādi. Latvijā ir 36 novadi un septiņas valstspilsētas, kopumā – 512 pagasti un 81 pilsēta, un Iedzīvotāju padome tiek veidota konkrētā administratīvajā vienībā, pagastā vai pilsētā, bet valstspilsētās tādas tiek rosinātas dibināt konkrētās apkaimēs vai mikrorajonos. Tātad, kopumā Latvijā būtu jābūt apmēram 700 Iedzīvotāju padomēm, kādas tās tiek izprastas Pašvaldību likuma kontekstā. Tagad tādas ir rēķināmas nevis simtos, bet gan desmitos.

Nav skaidra efektivitāte un pilnvaras

Ne visas pašvaldības ir sajūsmā par šādām Iedzīvotāju padomēm. Piemēram, pagājušā gada rudenī Jelgavas novada deputāti, nenoliedzot Iedzīvotāju padomju nepieciešamību, bija neskaidrībā par padomes locekļu skaitu, jēgu un pilnvarām, kritērijiem iedzīvotāju kopsapulcēm un administratīvo un tehnisko atbalstu no pašvaldības.

“Esam uzklausījuši un tikušies ar iedzīvotājiem. Jūlijā izsludinājām arī viedokļu izteikšanas termiņu, saņemot vairākus iedzīvotāju priekšlikumus. Veidojot nolikumu, ieteikumi ņemti vērā un iestrādāti. Taču deputāti vēlas pārliecību par iedzīvotāju konsultatīvo padomju efektivitāti un ieguldījumu no pašvaldības puses, tās nodrošinot”, skaidro Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Madars Lasmanis, piebilstot, ka lēmumprojekts par to veidošanu nav atcelts, bet gan atlikts, lai no jauna raisītu diskusiju, kādi ir pārstāvības principi, lai darbotos padomēs, ieguvumi un to pilnvaras.

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ir noraidošs par padomju veidošanu, jo uzskata, ka sabiedrības viedokļi ir pārāk dažādi, lai padomēs ievēlētie spētu tos pārstāvēt. Turklāt oficiālo lēmumu tik un tā pieņemot deputāti.

“Pašvaldību likums nosaka iedzīvotāju grupu iesaisti dažādu lēmumu pieņemšanā, un tiek gatavota dokumentu grupa, tas viss gan ir par vēlētajām padomēm, bet es domāju, ka jau tāpat pietiekami labi sadarbojamies ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tiklīdz viņi uzaicina, dodamies pie viņiem un izstāstām lietas, par kurām viņi lūdz informāciju. Cita lieta, kāda ir viņu iesaiste lēmumu pieņemšanā, tas mazliet ir apgrūtinoši, jo arī šie cilvēki nav tie, kas pieņem lēmumus. To balsojot dara deputāti. Ieteikumi NVO vai tādām padomēm var būt, bet šie cilvēki nepārstāv visu sabiedrību, tāpēc deputāti pieņem galīgo lēmumu. Par padomēm ir daudzas lietas, kas man nav skaidras, kā šī sadarbība un lēmumu pieņemšana var iziet caur iedzīvotāju prizmu,” Raivis Ragainis sacīja intervijā laikrakstam “Brīvā Daugava”.

Viņš teica, ka padomes neveidos, bet ar sabiedrību mēģinās sazināties caur atsevišķām struktūrām, jo katrai ir citas intereses un citas problēmas. Padomes, viņa ieskatā, būtu kā vēl viena dome, kuras lēmumi un ieteikumi pašvaldībai nav saistoši.

Susājos nepietika cilvēku

Tikmēr citviet ar gandarījumu vēsta, ka izveidotas Iedzīvotāju padomes. Tā Balvu novada pašvaldība vēsta par pirmo novadā izveidoto Iedzīvotāju padomi: “Izsludinātajā Iedzīvotāju padomju kandidātu pieteikšanas termiņā no Briežuciema pagasta tika pieteikti pieci kandidāti, bet kopsapulcē iedzīvotāji izmantoja iespēju izvirzīt arī savu, vai kāda cita piemērota iedzīvotāja kandidatūru. Iedzīvotāji kā padomes locekļus izvirzīja vēl divus kandidātus.

Pašlaik aktīvi notiek darbs pie Baltinavas, Briežuciema, Krišjāņu, Susāju, Vecumu, Lazdukalna, Rugāju pagastu un Viļakas pilsētas pārvaldes Iedzīvotāju padomju izveides. Tiek sasauktas kopsapulces, kuru laikā tiek ievēlētas pagastu un pilsētas Iedzīvotāju padomes”.

Bet pirmajā iedzīvotāju kopsapulcē Susāju pagastā neieradās pietiekami liels iedzīvotāju skaits, lai varētu vēlēt Iedzīvotāju padomi. Pašvaldība aicina būt aktīviem pagastu un Viļakas pilsētas iedzīvotājiem, jo vēlēšanas var notikt, ja tajās piedalās 5% no pagastā vai pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem: “Pašvaldībai Iedzīvotāju padomes ir instruments ciešāka un regulāra dialoga veidošanai ar iedzīvotājiem, vietējo iedzīvotāju vajadzību apzināšanai, un kopīgi meklējot labākos risinājumus, lai uz šīs informācijas pamata plānotu pašvaldības attīstību un budžetu.”

Ne tikai ķeksīša dēļ

Pieredze rāda, ka Iedzīvotāju padomju veidošana “no augšas” nekādu labumu, izņemot ķeksīti “papīros”, nedod. Savukārt, ja paši iedzīvotāji ir aktīvi, tad var rast kādus risinājumus un pieņemt jēdzīgus lēmumus.

Tā, piemēram, Irlavas pamatskola Tukuma novadā vēlas atgūt telpas, kur šobrīd atrodas bibliotēka, lai tajās ierīkotu zāli bērnudārza vajadzībām. Pašvaldības vadības tikšanās laikā ar iedzīvotājiem tika izskatītas mazapmeklētās bibliotēkas “alternatīvas”: veidot izbraukumu bibliotēku, izveidot bibliopakomātu vai iegādāties vagoniņu vai dzīvojamo mājiņu, kurā ierīkot bibliotēku. Bet Iedzīvotāju padomes locekļi izteica priekšlikumus nodrošināt iespēju iedzīvotājus vest uz bibliotēku Irlavā vai izveidot kādu bibliotēkas stūrīti vietējā veikalā.

Savukārt Valmieras novada pašvaldība informē, ka, patiecoties iedzīvotāju līdzdalībai un priekšlikumiem, tā iegādājusies formas tērpus mamaneta komandai, organizējusi senioru un maznodrošinātu ģimeņu bērnu apmācības un ekskursijas, novadpētnieku un stāstnieku pasākumus, pašaizsardzības nodarbības, robotikas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, tradicionālā skaidu jumta likšanas meistarklasi, izgatavotas kokles folkloras kopai un daudz kas cits. Te gan jāuzsver, ka tas konkrēti nav tikai Iedzīvotāju padomju nopelns, ka tās ierosināja šīs lietas. Iedzīvotāji paši vai kādām citām biedrībām gāja un klapatoja par savām vajadzībām.

Te nu vietā jautājums par to, cik lietderīga ir kādas sabiedriskas organizācijas vai “pilsoņu brīvprātīgas aktivitātes” organizēšana “no augšas”.