Vai sievietes jāiesauc armijā? Sabiedrībā pazīstamas dāmas spriež par obligāto militāro dienestu
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš Latvijas Radio ēterā paudis, ka pienācis laiks spriest par to, lai Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesauktu abu dzimumu pārstāvjus – gan vīriešus, gan sievietes. Jauns.lv aptaujāja vairākas sabiedrībā zināmas dāmas, jautājot, ko viņas domā par savu sieviešu iesaukšanu militārajā dienestā un kāda būtu viņu reakcija uz to, ja viņas pašas vai viņu radinieces iesauktu armijā?
"Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, tas (4000 iesaucamo mērķis) rada uztraukumu, un mums noteikti vajadzēs meklēt ceļus, kādā veidā vairāk motivēt sabiedrību iesaistīties šajā dienestā. Pilnīgi atbalstu to, ka jāiesauc abi dzimumi obligātā kārtā. Tas nav politisks uzstādījums,” intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā” teica Leonīds Kalniņš.
Jauns.lv vairākām dāmām jautāja, ko viņas domā par sieviešu obligāto iesaukšanu armijā. Lūk, viņu atbildes:
Izdevniecības "Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka: "Visā tajā mūsdienu aktivitāšu kontekstā, kas saistītas ar dzimumu izplūšanu, jautājumam par kāda pilsoņa neiesaukšanu armijā vispār nevajadzētu rasties. Ja ir jādien, tad ir jādien visiem. Man gan gribētos, lai kara draudu nebūtu un mani bērni un bērnubērni varētu nedomāt par ieročiem un cilvēku nogalināšanu.”
Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova: "Obligātajā dienestā sievietes obligāti nebūtu jāiesauc, vienīgi kā brīvprātīgās. Dien tās, kurām pašām ir iekšēja vēlme, pārliecība un atbilstoša fiziskā sagatavotība. Esmu izbijusi mediķa - pie vajadzības ietu kā brīvprātīgā. Jāsaprot, ka pirmās palīdzības sniegšanā vajadzīgas arī sievietes.”
Rakstniece Ilze Lāce (Verhaeghe): "Mans viedoklis īss - iesaukt būtu galīgi aplami, sievietei ir citi uzdevumi dzīvē, bet varētu veicināt brīvprātīgu apmācību un vispār sieviešu līdzdalību armijā. Bet kā obligāts pasākums tas jaunai sievietei varētu būt traumējoši.”
Evaņģēliste Kristīne Vanaga: "Man nav iebildumu, ka sievietes, meitenes tiek apmācītas, kā aizsargāt sevi un valsti. Saprotu, ka sievietēm būs citi normatīvi, nekā vīriešiem. Mani neiesauks, jo neizturēšu veselības pārbaudi. Ja būtu labāka veselība, atsauktos aicinājumam. Man nav iebildumu, ka manas ģimenes, radu meitenes tiktu apmācītas šādā veidā.”
Pekinas (Ķīna) augstskolas pasniedzēja, profesore Dace Ratniece: "Nu tomēr saku "nē”. Lai Latvijā puišus iesauc obligātajā karadienestā, tā kā tas pienāktos. Meitenes gan lai paliek brīvprātīgi.”
Rakstniece, Kuldīgas amatierteātra vadītāja Dace Priede: "Sievietēm nepatīk nekas, kas ir obligāts! Bet es noteikti esmu par dienestu. Domāju, ka meitenes gribēs dienēt. Arī ja manas meitas gribētu, es neliegtu. Būtu es jaunāka, arī neatteiktos, ja būtu pēc manis vajadzība. Domāju - kaut ko minimālu, ja ne tieši kaujas tehnikas apguvē, tad vismaz samariešu tipa medicīnas apguvē, jau nu vajadzētu. Mūsdienās cilvēki kļuvuši vāji, varētu teikt - nevarīgi. To var redzēt jau puišu iesaukumā armijā... nav veselības, nav spēka, nav gribas... tik daudz NAV... Tieši tāpēc es domāju, ka meitenēm jāļauj dienēt.... bet nevis obligāti. Obligāti būtu jādien vidējai dzimtei, varbūt tad noskaidrotos, pie kuras dzimtes cilvēks pieder. Citādi iznāks tā, kā teica kāds sportiska izskata jaunietis (citēju aptuveni): es aizbraukšu uz Filipīnām, mainīšu dzimumu un nedienēšu, un ko jūs man tad padarīsiet. Varbūt vajag kādu ALTERNATĪVO dienestu, kur VISI, kas vēlas, var apgūt kādu aizsardzības vai palīdzības mācību.”
Žurnāla "Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa: "Dzirdēts formulējums, ka Baltijas reģionam militārā ziņā jākļūst par neievainojamu "ezi”, kas visspēcīgāk atturētu jebkādu agresoru. Tam, saprotams, vajadzīgi resursi un atbilstoši sagatavota populācija. Sievietes Latvijas armijā un zemessardzē dažādos līmeņos iesaistās jau tagad. Iespējams, var nonākt līdz obligātajam valsts aizsardzības dienestam arī jaunietēm, bet nepieciešams pārejas laiks no brīvprātības uz obligātumu. Mainās ģeopolitiskā situācija, mainās sabiedrība, un varbūt šodienas, vēl vairāk rītdienas jaunietēm militāro zināšanu iegūšana šķitīs pašsaprotama un vērtīga – gan valsts aizsardzības, gan sevis aizsargāšanas kontekstā. Tomēr būtu jāsaglabā arī alternatīvā dienesta iespēja.”
Rakstniece Sandra Švarca: "Uzskatu, ka robus iesaucamo rindās nav jāaizpilda sievietēm. Gluži otrādi - jācenšas vairāk, lai puiši nebrauc prom no Latvijas, tikko sasnieguši vecumu, kad varētu kalpot Tēvijai. Noteikti būtu sašutusi, ja iesauktu kādu radinieci. Sievietēm ir cita misija - būt mātēm, uzturēt pavarda siltumu un rūpēties par mūsu aizstāvjiem.”
Jāteic, ka nesen Leonīda Kalniņa paustais Latvijas Radio nav pirmā reize, kad Latvijā uzsākta diskusija par sieviešu obligātu iesaukšanu armijā. Pirms diviem gadiem toreizējais Valsts prezidents Egils Levits TV3 raidījumā "900 sekundes” teica, ka iestājas par visu vienlīdzības principu, un arī sievietēm jābūt gatavām aizstāvēt savu valsti. Toreiz Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece gan pauda: "No dzimumu līdztiesības viedokļa raugoties, obligātais militārais dienests būtu attiecināms arī uz sievietēm. Tomēr no praktiski militārā viedokļa – tas nav nepieciešams.”
Savukārt pašreiz Aizsardzības ministrijās mājaslapā uz jautājumu "Kāpēc vīriešiem dienests ir obligāts, bet sievietēm pēc brīvas izvēles?” atrodama šāda atbilde: "Lai sasniegtu pašreizējos valsts aizsardzības mērķus ir pietiekami, ka obligātā kārtā tiek iesaukti vīrieši. Šī iemesla dēļ obligāts sieviešu iesaukums Valsts aizsardzības dienestā nav nepieciešams. Sievietes var brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam.”
Toties pagājušā gada novembrī aizsardzības ministrs Andris Sprūds intervijā ziņu aģentūrai LETA teica, ka neizslēdz iespēju, ka nākotnē valsts aizsardzības dienesta iesaukumos iekļaus arī sievietes: "Mēs jau redzam, ka arī Ziemeļvalstīs sāk apsvērt, ka obligātais militārais dienests attiecas uz visiem. Tādēļ par to ir jāsāk domāt, un es neizslēdzu, ka arī mēs pie tā varam nonākt.”
