Latvijas eksprezidents Levits: autoritārisms braši soļo uz priekšu, demokrātijas atkāpjas
Arvien vairāk demokrātiju atkāpjas, kamēr autoritārisms plaukst, ar šādu neiepriecinošu vērtējumu pauda kādreizējais Valsts prezidents un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, piedaloties diskusijā "Demokrātija briesmās", kas ir viens no pasākumiem, lai atzīmētu Latvijas pievienošanās Eiropas Padomei 30.gadadienu.
Latvijas delegācijas organizētajā diskusijā, kas norisinājās Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas plenārsesijā, Levits atzīmēja, ka, viņaprāt, demokrātija vienmēr ir bijusi briesmās. Viņš atzina, ka dažkārt domā, vai tieši tad, kad demokrātija ir briesmās, tā atgūst spēju plaukt un augt.
Bijušais Latvijas prezidents norādīja, ka vēsturē valstis izmantojušas dažādas metodes, lai grautu cita citu - no politisku līderu noindēšanas līdz naidīgu grupu finansēšanai un pārstāvniecības ietekmēšanai. Taču jaunās tehnoloģijas šīs metodes esot pacēlušas jaunā līmenī.
Viņš skaidroja, ka iejaukšanās vairs nenotiek tikai ar fiziskiem vai slepeniem līdzekļiem. Tā notiek sabiedrības apziņā - psiholoģiskais karš, ko veicina tehnoloģijas, cenšas ietekmēt uztveri, manipulēt ar emocijām un šķelt sabiedrību no iekšpuses. Šī zemapziņas ietekme uz demokrātiju notiek atklāti, bet nepamanīti - maskējoties kā leģitīmas diskusijas, tādējādi kļūstot vēl grūtāk atklājama un apturama, secināja Levits.
Viņš norādīja uz satraucošu tendenci - arvien vairāk demokrātiju atkāpjas, kamēr autoritārisms pieaug. Levits klāstīja, ka šie režīmi ne tikai apspiež brīvības savās valstīs, bet arī koordinēti uzbrūk Rietumu civilizācijas pamatiem - atvērtībai, brīvībai un tiesiskumam.
Bijusī valsts galva aicināja domāt, kā demokrātijas sevi var aizsargāt ne tikai no ārējiem draudiem, bet arī no sagrozītiem naratīviem, kas demokrātiju attēlo kā vāju vai novecojušu. Viņaprāt, jāatrod veids, kā cīnīties pret dezinformāciju un ārējo ietekmi, neupurējot vērtības, kuras paši aizstāvam.
Pasākumā piedalījās Levits, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas delegācijas vadītāja un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), kā arī asamblejas prezidents Teodors Rusopulu.
Egils Levits bija 10. Latvijas prezidents no 2019. līdz 2023. gadam. Viņš bijis arī Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs no 1993. līdz 1994. gadam Valda Birkava valdībā, kā arī Saeimas deputāts no 1993. līdz 1994. gadam. Māra Gaiļa valdība 1995. gadā viņu virzīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatu, ko Levits ieņēma līdz 2004. gadam. 2004. gadā Latvija izvirzīja un Eiropas Savienība apstiprināja Levitu par Eiropas Kopienu Tiesas, vēlākās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Šo amatu viņš ieņēma līdz 2019. gadam.
