Krievija izsaka draudus saistībā ar kodolieročiem un sola veikt “pasākumus” NATO valstī
Kremlis brīdinājis savu kaimiņvalsti, ka veiks “atbilstošus pasākumus”, ja NATO dalībvalsts atcels gadu desmitiem ilgušu aizliegumu savā teritorijā izvietot kodolieročus.
Maskava asi reaģējusi uz Somijas plāniem atcelt aizliegumu tās teritorijā atrasties kodolieročiem — soli, kas, pēc Somijas valdības teiktā, labāk saskaņotu valsti ar NATO atturēšanas politiku.
Somijas Kodolenerģijas likums, kas pieņemts 1987. gadā un aizliedz kodolsprāgstvielu ievešanu, glabāšanu un detonēšanu valsts teritorijā, daļā somu tiek uzskatīts par normu, kas kara gadījumā nāktu par labu tikai Krievijai. Abām valstīm ir gara — 830 jūdžu — kopīga robeža, kas ir garākā no visām ES vai NATO dalībvalstīm.
Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdināja: “Mēs patiešām redzējām šo [Somijas] paziņojumu, kas noved pie spriedzes eskalācijas Eiropas kontinentā. Tas ir paziņojums, kas palielina Somijas ievainojamību — ievainojamību, ko izraisījusi Somijas varasiestāžu rīcība. Fakts ir tāds, ka, izvietojot kodolieročus savā teritorijā, Somija sāk apdraudēt mūs. Un, ja Somija mūs apdraudēs, mēs veiksim atbilstošus pasākumus.”
Krievijai pašlaik ir pasaulē lielākais kodolarsenāls, savukārt Somijai atomieroču nav.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sacīja, ka Somija novērš “likumdošanas šķēršļus” kodolieroču izvietošanai.
Šis solis “nav saistīts ar to, ka Somija saskartos ar kādu akūtu vai pēkšņu drošības apdraudējumu. Runa ir par to, lai nodrošinātu, ka mēs varam pilnvērtīgi piedalīties NATO kodolplānošanā,” viņš teica vizītes laikā Indijā.
NATO kodolatturēšanas politikas pamatā ir kolektīvās aizsardzības princips, proti, uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.
Pēdējā gada laikā Krievija atjaunojusi bāzes un militāro infrastruktūru pie Somijas robežas, bet Helsinki atbildējušas ar stingrākiem robežkontroles pasākumiem, vairāk militārajām mācībām un pieaugošu NATO klātbūtni ziemeļos. Somija 2026. gadā ieplānojusi 122 militārās mācības un piekritusi uzņemt NATO priekšējās sauszemes spēkus, padarot Eiropas tālos ziemeļus par vienu no jaunākajiem alianses spriedzes punktiem.
Somija 2024. gadā parakstīja aizsardzības līgumu ar ASV, ļaujot tām izmantot 15 Somijas militāros objektus un zonas.
Ziemeļvalsts pievienojās NATO 2023. gadā, bet kaimiņvalsts Zviedrija sekoja gadu vēlāk, reaģējot uz Vladimira Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Somija Otrā pasaules kara laikā zaudēja lielu daļu Karēlijas Padomju Savienībai, un šī teritorija joprojām ir Krievijas sastāvā.
