JV politiķis: šobrīd neredzu pamatu satiksmes ministra nomaiņai

Jurēvics uzsvēra, ka satiksmes nozarē neapšaubāmi ir daudz un dažādu izaicinājumu. Tie saistīti gan ar "Rail Baltica", "airBaltic" un pasažieru pārvadājumu attīstību, gan citiem būtiskiem procesiem. Viņš norādīja, ka nozare ir sarežģīta, tādēļ arī Švinkam aktīvāk jāskaidro gan sabiedrībai, gan parlamentam jautājumi, kas raisa diskusijas un opozīcijas kritiku.

Viņš atzīmēja, ka sadarbība ar ministru personīgi bijusi pozitīva un pašreiz neredz pamatu uzskatīt, ka ministra demisija dotu kādu labumu nozarei. Tāpēc viņa vadītā Saeimas frakcija ministra demisiju neatbalstīs. Jurēvics atgādināja, ka opozīcija regulāri pieprasa ministru demisijas un pašlaik, viņa ieskatā, "esam atgriezušies pie sadaļas, kas saucas ne nedēļu bez demisijas".

Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis vērtēja, ka satiksmes nozarē problēmu joprojām ir vairāk nekā atbilžu.

Rokpelnis klāstīja, ka ZZS frakcija mēnešiem aicinājusi satiksmes ministru un premjeri skaidrot situāciju, īpaši saistībā ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu, taču ministrijas vadība galvenokārt esot aktīva sociālajos tīklos.

Rokpelnim esot bažas par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu stāvokli. Viņš pauda, ka ZZS vairākkārt paudusi nostāju, ka aviokompānijas uzturēšana nedrīkst turpināties uz nodokļu maksātāju rēķina, vienlaikus publiskajā telpā izskanot signāli, ka uzņēmuma pārdošana nenotiks.

Tāpat viņš kritizēja Satiksmes ministrijas darbu sabiedriskā transporta jomā, uzsverot, ka nozare turpina sūdzēties par ministrijas nevēlēšanos risināt problēmas reģionos, tostarp jautājumu par autobusu reisu slēgšanu. Frakcija esot panākusi papildu finansējumu, lai nodrošinātu pārvadājumus laukos, taču tas neesot mainījis ministra attieksmi.

Rokpelnis saskata "ačgārnas prioritātes" ceļu uzturēšanā, jo līdzekļi tiekot tērēti veloceļu būvniecībai, nevis ceļu sakārtošanai. Savukārt tranzīta politikā, ZZS ieskatā, nav notikusi virzība uz tirdzniecības saišu saraušanu ar Krieviju, jo ostu pārvaldība - gan lielajās, gan mazajās ostās - neesot tikusi pārskatīta.

Tāpat Rokpelnis atzīmēja valdības lēmumu veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu AS "RB Rail" iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Komentējot opozīcijas iesniegto Švinkas demisijas pieprasījumu, Rokpelnis norādīja, ka tas neesot pārsteigums, bet frakcijas lēmums par balsojumu tiks pieņemts frakcijas sēdē.

Opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcija iesniegusi Švinkas demisijas pieprasījumu saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldību.

Kā informēja LPV, partija uzskata, ka jāmaina satiksmes ministrs, jo problēmas "Rail Baltica" pārvaldības un realizācijas gaitā esot "sasniegušas kritisku robežu". LPV ieskatā, neraugoties uz Valsts kontroles un sabiedrības iepriekš pausto aso kritiku par vājo uzraudzību, procesa nepārskatāmību un informācijas pēctecības trūkumu iepriekšējā ministra Kaspara Briškena (P) pilnvaru laikā satiksmes ministra Švinkas darbības periodā situācija neesot uzlabojusies.

Opozīcijas partija uzskata, ka "joprojām vērojama nepietiekama finansējuma plūsmas kontrole un vāja struktūrvienību koordinācija, kas liecina par sistēmisku nespēju nodrošināt valsts stratēģisko interešu aizsardzību "Rail Baltica" projekta vadībā".

Demisijas pieprasījums iesniegts izskatīšanai nākamajā Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.