Aiz propagandas priekškara: plaukstošais Krievijas reģions Baltija un Eiropas dalīšana
Aizvadītās nedēļas Kremļa propagandas degpunktā bija ASV un Ukrainas vienošanās par 30 dienu pamieru, kam vajadzīga Maskavas piekrišana. Agresorvalsts diktators Vladimirs Putins sev raksturīgajā liekulībā jau paziņoja, ka "ideja ir pareiza", bet vēl esot pārāk daudz neskaidrību, un vispār Krievijai esot savi pamiera priekšnosacījumi.
Līdztekus krievi turpināja gausties par nacisma pārņemto Eiropu, kur atkal izcēlās bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš paziņoja, ka Eiropā vēl joprojām ir dzīvs nacisms un par to liecinot tas, ka 16.martā atkal pa Rīgas ielām maršēs nacisti, ar to domājot leģionāru piemiņas pasākumu dalībniekus. Mamikins savu melu kampaņu pret "nacistisko" Eiropu noslēdza ar vārdiem, kurus vienā vai citā formā atkārto visi Kremļa ideologi - krievu zaldātam darba vēl esot daudz.
Tāpat propagandisti līksmoja par Kurskas atbrīvošanu, lepojoties, ka militārā operācija, kuras laikā Krievijas karaspēks ir pat izmantojis gāzes cauruli, lai caur to pietuvotos Ukrainas pozīcijām Sudžā, esot tik unikāla, ka par to rakstīšot militārās vēstures grāmatās.
Kurskas kontekstā krievi nekaunīgi meloja, ka tur esot atrasti masveidīgie pierādījumi Ukrainas armijas "zvērībām" pret civiliedzīvotājiem un ukraiņu karavīru it kā pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci. Lieki teikt, ka nekādu neatkarīgu pierādījumu šiem meliem nav.
Vienlaikus ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēts ANO izmeklēšanā secinātais, ka Krievija karā Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci - spīdzinājusi un nolaupījusi cilvēkus, īstenojot sistemātisku uzbrukumu kampaņu civiliedzīvotājiem. Vēl vairāk, agresorvalsts ANO atbildīgās komisijas darbu neatzīst un atsakās ar to sadarboties.
Kremļa liekulības paraugstunda
Putins pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā, kur tika panākta vienošanās par 30 dienu pamieru un ASV valsts sekretāra Mario Rubio paziņojuma, ka "bumba tagad ir Krievijas pusē", locījās kā zutis. Proti, pateikt, ka ASV administrācijas priekšlikums ir kategoriski noraidāms, Kremļa saimnieks neriskēja, lai nesanaidotos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vienlaikus Krievija, kurai šobrīd frontē iet gana labi, nekādā pamierā nav ieinteresēta, īpaši zinot, ka šajā laikā Ukrainai tiks piegādāti Rietumu ieroči.
Tādēļ Putins paziņoja, ka ideja jau ir ļoti laba (paklanīšanās Trampam), bet esot jāizdiskutē detaļas un nosacījumi. Proti, šo 30 dienu laikā nevar notikt mobilizācija Ukrainā un Rietumi nedrīkst tai piegādāt ieročus. Tāpat kara vedējam rūpot tas, kā pamiers tiks uzraudzīts un nodrošināts, lai tas netiktu pārkāpts.
Līdztekus Putins atkārtoja savu mantru, ka pamieram jēga ir tikai tad, ja tas ved uz ilglaicīgu mieru un novērš konflikta cēloņus. Kā zināms, Krievija par kara iemeslu uzskata NATO paplašināšanos Austrumu virzienā un "valsts apvērsumu" Ukrainā, kas to esot padarījis par bīstamu kaimiņu Krievijai.
Vadoņa vārdi atbalsi guva arī Kremļa propagandista Dmitrija Kiseļova izteikumos svētdienas vakara lielajā nedēļas ziņu pārraidē. Kā klāstīja Kiseļovs, Rubio ir atzinis, ka Ukrainā notiekošais ir "proksi karš" starp ASV un Krieviju.
Propagandists klāstīja, ka ASV karam ar Krieviju ir gatavojusies pāris desmitgades un tagad to īstenojusi, praktiskās karadarbības vešanai pilnvarojot Ukrainu.
Tiesa, šai teorijai ir viens neapgāžams fundamentāls trūkums - karu sāka Krievija, iebrūkot Ukrainā, nevis otrādi. Bez Krievijas agresijas nekāda kara nebūtu, lai gan Kremlis cenšas izmeloties, ka krievi rīkojās preventīvi, citādi Ukraina būtu uzbrukusi pirmā, kas ir melīgs un faktos nebalstīts arguments. Krievus, protams, nepārliecina arī tas, ka NATO statūtos ir ierakstīts, ka tā ir tikai un vienīgi aizsardzības organizācija.
Pamiera kontekstā atkal ar savām rupjībām izcēlās Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz Lielbritānijas ārlietu ministra izteikumu, ka Krievijai pamiers jāpieņem bez nekādiem nosacījumiem.
"Lielbritānija papildinājusi Trampa pozīciju: Krievijai jāpieņem priekšlikums par uguns pārtraukšanu Ukrainā bez jebkādiem nosacījumiem, sacīja britu ārlietu ministrs. Lai Lielbritānija un tās ministrs iebāž šo ideju atpakaļ sev "pakaļā", kur tā sākotnēji radusies. Tas, izsakoties diplomātiskā valodā," sociālajos tīklos rakstīja Medvedevs.
Tikmēr domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putina pašreizējā nostāja, noraidot beznosacījumu pamieru, var saniknot Trampu un kavēt citādi daudzsološās izredzes normalizēt Krievijas divpusējās attiecības ar ASV.
"Tomēr šis noraidījums nav absolūts; viņš izklāsta savas prasības. Viņa galvenais nosacījums ir tas, ka pamieram ir jākalpo par atspēriena punktu būtiskām sarunām par konflikta pamatcēloņiem - Ukrainai ir jāpiekrīt apspriest Stambulas vienošanos, ko Krievija uzskata par ceļu uz Kijivas kapitulāciju. Putins arī pieprasa ASV apņemšanos apturēt militārās piegādes, savukārt Kijivai ir jāapņemas nenostiprināt savas aizsardzības līnijas un neizmantot pauzi pārbruņošanai. Ir jārisina arī Zelenska leģitimitāte," raksta Stanovaja.
"Ja vajadzēs, ieiesim Parīzē"
Krievi ir jūtami satraukušies par iespēju, ka miera sarunas varētu novest pie tā, ka Ukrainā tiktu izvietoti Eiropas valstu miera uzturētāji. Gan Putins, gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir paziņojuši, ka Maskava to nekad nepieļaus.
Savukārt, reaģējot uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumu, ka Krievijai par to neviens atļauju neprasīs, skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja: lai tik izvieto, ko vien grib, jo "mēs tāpat viņus visus nogalināsim un, ja vajadzēs, ieiesim arī Parīzē".
Kremļa kategoriskos iebildumus pret Eiropas miera uzturētājiem domnīca "Atlantic Council" skaidro ar Krievijas vēlmi padarīt Ukrainu par savu protektorātu. "Putins nekad nebūs apmierināts ar ierobežotiem teritoriālajiem ieguvumiem, jo viņš faktiski necīnās par zemi Ukrainā. Tā vietā viņš karo pret atsevišķas Ukrainas valsts un tautas pastāvēšanu. Šis atvēsinošais mērķis grauj visu kompromisa miera koncepciju. Vienkārši sakot, nevar būt jēgpilna vidusceļa starp krievu genocīdu un ukraiņu nacionālo izdzīvošanu," raksta domnīca.
Tās analītiķis, Ukrainas Stratēģisko studiju institūta pētnieks Mikola Biliskovs raksta, ka "Putins zina, ka iebrukums Ukrainā noteiks visu viņa valdīšanu un izšķirs Krievijas Federācijas turpmāko likteni. Lai gan viņš varētu būt gatavs apspriest stratēģisku karadarbības pauzi, ja izdosies panākt pamiera nosacījumus par labu Maskavai, viņš nekad nepieņems atsevišķas un patiesi neatkarīgas Ukrainas valsts pastāvēšanu uz Krievijas robežas. Tas nenozīmē, ka pašreizējie ASV vadītie miera centieni ir pilnīgi veltīgi, taču ir ļoti svarīgi atzīt, ka ar konflikta iesaldēšanu pašreizējās frontes līnijās nepietiks, lai izbeigtu karu".
"Baltija - plaukstošs Krievijas reģions"
Līdztekus propagandistu vēstījumiem par iespējamo pamieru, tā nosacījumiem un Kurskas atbrīvošanu, vērts pieminēt dažus it kā ideoloģiskus "sīkumus", taču tie noteikti atspoguļo Kremļa dienaskārtību.
Vispirms jau Putina un Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko tikšanās laikā "baķkas" vēstījums bija šāds: ja ASV un Krievijai izdosies vienoties par mieru Ukrainā, tad "Eiropa ir trubā". Šo paziņojumu uzķēra propagandisti, tam pievienojot savu nozīmi. Proti, atsauci, ka krievi Kurskā iebruka pa gāzes cauruļvadu jeb trubu.
Vērts pieminēt, ka atkal izskan visu Austrumeiropu satraucošie Kremļa paziņojumi, ka ASV un Krievijas sarunās Ukraina nebūt neesot galvenais sarunu temats, jo esot jārunā daudz plašāk - par stratēģisko lietu kārtību Eiropā. Pat izskanēja apgalvojums, ka miera sarunās jārunā par starptautisko regulējumu no Ziemeļu ledus okeāna līdz pat Melnajai jūrai un varbūt pat Vidusjūrai.
"Vēl ļaunāk, mums tagad ir jāsastopas ar to, ka ASV darbojas pret mums. Šķiet, ka Vladimiram Putinam un Donaldam Trampam ir kopīgs plāns: Višī līdzīgs režīms Ukrainā un Eiropas kontinenta sadalīšana ietekmes sfērās, kuras Krievija, ASV (un, iespējams, Ķīna) var kolonizēt un sadalīt kā laupījumu. Lielākā daļa Eiropas sabiedrības to saprot. To apzinās arī Eiropas līderu kritiskā masa," norāda laikraksts "The Guardian".
Trampa atkārtotā izrunāšanās par Grenlandes iekarošanu un Kanādas padarīšanu par 51. ASV štatu tik ļoti iejūsmināja Solovjovu, ka viņš smaidīgi paziņoja, ka, analoģijās runājot, Baltijas valstis nav nekādas neatkarīgas valstis, bet gan brīnišķīgs plaukstošs Krievijas reģions, tāpat kā Somija.
Par pasaules sadalīšanu ietekmes sfērās žurnāls "Foreign Affairs" raksta, ka "pašlaik ASV vairs nekalpo kā uzticams stabilizators. Ja vēl nesen Vašingtona tika uzskatīta par galveno reģionālo ekspansīvo režīmu kontrolētāju, tagad šķiet, ka tā veicina šos pašus režīmus un pat tos imitē. Tas, vai šīs izmaiņas galu galā novedīs pie paredzama spēku līdzsvara vai ieviesīs ilgstošu nestabilitātes un kara periodu, būs atkarīgs no tā, cik efektīvi tiks apstrīdētas ietekmes sfēras un cik tālu tādas valstis kā Ķīna, Indija, Irāna, Krievija un ASV būs gatavas iet, lai tās aizstāvētu".
Situāciju vēl nepatīkamāku padara nule kā laikraksta "New York Times" ziņotais, ka ASV Tieslietu departaments klusi informējis Eiropas amatpersonas par to, ka ASV izstājas no starptautiskās grupas, kas izveidota, lai veiktu izmeklēšanu pret par iebrukumu Ukrainā atbildīgajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Laikraksts uzskata, ka tas ir kārtējais signāls, kas norāda uz Trampa administrācijas attālināšanos no iepriekšējā prezidenta Džo Baidena apņemšanās saukt Putinu pie personīgas atbildības par noziegumiem, kas pastrādāti pret ukraiņiem.
