Aiz propagandas priekškara: krievi slavē savu armiju un apmelo Baidenu
Ilgstoši vērojot Krievijas televīzijas propagandas raidījumus, redzams, ka atsevišķas tendences sabiedrībai pasniegtajos vēstījumos saglabājas nemainīgas, citas pieskaņojas tā brīža aktualitātēm, bet dažas mērķtiecīgi transformējas - tā noticis ar ienaidnieka tēlu, jo Ukrainas dēmonizēšana vairs tikpat kā nenotiek, kamēr ASV priekšplānā tiek izvirzītas tik izteikti, ka vēl tikai pietrūkst Vašingtonas vainošanas nacismā vai tās valdības dēvēšanas par režīmu.
Proti, nu jau noiets posms ir Ukrainas un tās prezidenta dēmonizācija, gari un plaši reflektējot par katru Volodimira Zelenska izteikumu. Protams, Ukraina "kremlinu" stāstījumos joprojām turpina būt fašistiska un teroristiska ASV marionete un valsts, kas ir zaudējusi savu suverenitāti, nonākot pilnīgā atkarībā no Rietumiem. Taču pašlaik dominējošajā propagandistu stāstā galvenais ļaunums vairs nav Ukraina, bet ASV, jo tieši šī valsts "ar Ukrainas rokām" vēlas iznīcināt Krieviju. Tai piepalīdz Eiropa, kas kļuvusi par Amerikas "dzimtcilvēkiem". Krievu ideologi uzsvērti atkārto, ka mieru nevēlas "kolektīvie Rietumi" un NATO mērķis ir saglabāt "vienpolāro pasauli", uzturēt savu hegemoniju. Respektīvi, notiekošā kara centrā vairs nav Ukrainas "demilitarizācija" un "denaficikācija", bet gan pretstāve Rietumiem.
Zināmu skaidrojumu ideoloģisko akcentu pārbīdē var rast Krievijas opozicionāro publicistu un politologu plaši izteiktajās versijās, ka Krievijas elite, kas nebūt nav pārliecināta par savu uzvaru, saprot - sabiedrība zaudējumu NATO vēl var sagremot un norīt, bet zaudējumu Ukrainai tā nesaprastu un nepieņemtu nekad. Tādēļ ir tik svarīgi mazināt Ukrainas lomu un vietu notiekošajā karadarbībā, priekšplānā izvirzot sadursmi ar visu NATO bloku.
Līdz ar to aizvadītajā nedēļā galvenie ideoloģiskie temati bija saistīti ar lielajām ģeopolitiskajām tēmām: Krievijas un Ķīnas attiecības, Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi, ka Eiropai jāīsteno suverēna ārpolitika un ASV slepeno dokumentu noplūde.
Zīmīgi, ka Krievijas televīzijas galvenajos propagandas raidījumos ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēti pasauli aplidojušie šokējošie videokadri, kuros krievu agresors nogrieza galvu ukraiņu karavīram. Propagandisti pat necentās tos iztēlot par viltus kadriem, bet, drošs paliek nedrošs, vienkārši izlikās, ka tādu nav.
Tikmēr ASV publiciste un "Krievijas mediju monitoringa" izveidotāja Džūlija Deivisa atsaucas uz kādu sociālajos tīklos izvietotu video, kurā bijušais RT raidorganizācijas direktors Antons Krasovskis, kurš iepriekš ierosināja noslīcināt ukraiņu bērnus un dedzināt ukraiņus viņu mājās, atsakās nosodīt šokējošajos videokadros redzamo un atsaucas uz Pirmā Čečenijas kara praksi.
Deivisa arī tvīto, ka "tāda ir Putina režīma seja un arī Krievijas valsts TV, kur apzināti normalizēts genocīds, sadisms un terorisms". Publiciste atgādina pērnā gada 1.aprīļa raidījumu "60 minūtes", kurā tā vadītāja Olga Skabejeva izteicās, ka "denacifikācija tiek veikta, nocērtot galvas".
Dodas Ziemeļkorejas virzienā
Saistībā ar militārā blogera Vladlena Tatarska (īstajā vārdā Maksims Fomins) nogalināšanu un pašmāju opozicionāres Darjas Trepcovas aizturēšanu, turpinājās jau aizsāktais ideoloģiskais stāsts par to, cik kaitīgi ir pacifisti un liberāļi, uzsverot, ka agrāk vai vēlāk tie visi kļūstot par teroristiem. Vienlaikus tā, protams, ir lieliska izdevība kārtējo reizi vērsties pret visām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu. Vairāki Krievijas domes deputāti izteicās, ka Krievijā nedrīkst būt neviena organizācija, kas saņem naudu no ārvalstīm.
Kā redzams, Krievijas valdošā ideoloģiskā doktrīna ir absolūta norobežošanās no Rietumiem un došanās Ziemeļkorejas virzienā. Ne velti šī valsts tiek apjūsmota par tās "pašpietiekamību" un militāro varenību. Kremļa ideologi arī nosaukuši Krievijas draugus, kas ir visai odiozas valstis ar raksturīgu noslieci uz cilvēktiesību neievērošanu: Ķīna, Brazīlija, Indija, Irāna. Faktiski Krievija vēlas pasludināt visas BRIC valstis (bez Krievijas vēl Brazīlija, Ķīna, Indija un Dienvidāfrika) par saviem domubiedriem un atbalstītājiem, kas vismaz Dienvidāfrikas gadījumā šķiet stipri pārsteidzīgi.
Jāmin, ka krievus pamatīgi saniknoja Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas vizīte Ķīnā, kurā viņa apliecināja, ka Eiropai ir vienota nostāja pret Pekinu, tostarp Taivānas jautājumā. Krievija atšķirībā no ASV un Eiropas vienmēr ir uzskatījusi, ka Ķīnai ir absolūti likumīgas tiesības uz Taivānu un tā var rīkoties arī ar militāru spēku, ja tas būs nepieciešams, lai apspiestu šīs salas neatkarības centienus. Tāpat Krievija ir vairāk nekā neapmierināta ar Bērbokas brīdinājumu Ķīnai nepiegādāt ieročus Krievijai.
Propagandisti savos vēstījumos sabiedrībai Ķīnu pasniedz kā Krievijai draudzīgu valsti, uzsverot, ka abas šīs valstis sadarbosies gan militāri un ekonomiski, tādējādi izjaucot Rietumu dominanci pasaulē. Bez Ķīnas nav iespējams Krievijas stāsts par daudzpolāru pasauli, tādēļ Kremļa ideologi tik greizsirdīgi aizstāv Ķīnu.
Vienlaikus "kremlini" cenšas noformulēt savu attieksmi pret Francijas prezidentu Makronu, kurš ar saviem pēdējā laika izteikumiem izraisīja zināmu neizpratni Eiropā. Proti, Makrons izteicās, ka Eiropai nevajadzētu kļūt par "sekotāju" nedz Vašingtonai, nedz Pekinai, nedz arī pieļaut, ka tā tiek ierauta eskalācijā Taivānas dēļ. Francijas prezidents arī norādīja, ka Eiropai ārpolitikas jautājumos nav jākļūst par ASV "vasali".
No vienas puses, krieviem šādi izteikumi un zināma šķelšanās patīk, no otras, tie, protams, nevar sākt pēkšņi slavēt tik daudz kritizēto Makronu. Tādēļ tiek atskaņots naratīvs, ka Francijas ekonomikai būs krahs, ja nebūs ciešas ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu, ka Francijā ideoloģisko dienaskārtību veido kreisie un arodbiedrības, un Makrons cenšas tajā "ierakstīties". Vienlaikus, protams, plaši tiek klāstīts, cik brutāli Francijas policija izrīkojas ar "miermīlīgajiem" demonstrantiem pret pensiju reformu.
Tā kā Makrona izteikumus par neveiksmīgiem nodēvēja Vācijas aizsardzības ministrs un Bērboka apliecināja Eiropas vienoto nostāju pret Pekinu, tad "kremlini" izvērsa plašu sūrošanos par to, ka Vācija jau sen vairs nav neatkarīga valsts, bet gan ASV dzimtcilvēks. Tika pat lietots izteiciens, ka "ASV ar savu pakaļu ir uzsēdusies uz Eiropas kakla".
Aktīvi apmelo Baidenu
Tā kā krievi ASV uzskata par visa ļaunuma sakni, nav brīnums, ka aizvien vērienīgāki kļūst centieni diskreditēt Amerikas prezidentu Džo Baidenu, pie viena vaimanājot, ka tāda cilvēka rokās esot teikšana par to, būt vai nebūt kodolkaram. Propagandisti pat nekautrējās izmantot viltotus videokadrus. Tā vairākos raidījumos vairākas dienas pēc kārtas tika rādīts videosižets, kurā ASV prezidents Baidens, ierodoties vizītē Īrijā, it kā ir pastūmis pie malas britu premjeru Riši Sunaku, jo nav viņu atpazinis, un steidzis sasveicināties ar kādu armijnieku. Britu televīzijas "Sky News" un ASV žurnāla "Newsweek" faktu pārbaudītāji konstatēja, ka tieši sociālos tīklos strauji izplatītais video ir rediģēts un montēts. Patiesībā, kā liecina televīziju kadri, Baidens ir gan sarokojies, gan sarunājies ar Sunaku. Tas, protams, Kremļa ideologiem netraucēja vairākas reizes pēc kārtas rādīt viltoto video un liekulīgi izteikt līdzjūtību par Baidena veselības stāvokli.
Savukārt pret ASV slepeno dokumentu noplūdi krieviem ir grūti formulēt savu attieksmi. No vienas puses, šajos materiālos ir daudz neglaimojoša Baidena administrācijai un Eiropai, ko propagandisti labprāt vēlētos izmantot, no otras puses, tajos ir vēl vairāk nepatīkamu lietu par Krieviju un tās armiju. Neērta situācija, maigi sakot. Tad nu dažāda kalibra politologi raujas vaiga sviedros, skaidrojot notikušo sev labvēlīgā gaismā. Slepeno dokumentu noplūde notiekot vairākās kārtās, un katrai no tām esot savs uzdevums un sava mērķauditorija. Piemēram, dokumentos par Baidena administrāciju visam varot piekrist, un tie atklājot, cik sapuvis ir ASV "istablišments". Taču tas, kas rakstīts par Krieviju, gan esot nieki. Politologi un publicisti klāsta, ka par Krieviju teiktais esot teju vārds vārdā nokopēts no opozicionāru, "Navaļņija neliešu" publicētā "Telegram" kanālā un tā nekādā gadījumā neesot ASV slepeno dienestu izlūkošanas ceļā iegūta informācija. Patiesībā visa "kremlinu" sarežģītā ekvilibristika noved pie ļoti primitīva secinājuma - nopludinātajos slepenajos dokumentos tas, kas ir negatīvs par Rietumiem, ir pilnīga taisnība, taču tas, kas attiecas uz Krieviju, ir meli.
Slavē savu armiju
Galvenais ideoloģiskās frontes cīnītājs Solovjovs atkal bijis "ciemos" pie kādas krievu armijas daļas un slavēja kareivju motivāciju un to, cik viņi ir labi ekipēti. Vienlaikus gan Solovjovs, gan "vojenkori" stāsta, ka tiek gaidīts ukraiņu pretuzbrukums, kuru nedrīkstot novērtēt par zemu, taču vienlaikus tiek uzsvērts, ka tas būšot neefektīvs. Tomēr starp rindām ir jaušams, ka krievi no šā pretuzbrukuma bīstas.
Krievu propagandisti arī atražoja stāstus, kā ukraiņi pareizticīgo Lieldienās apšaudīja pareizticīgo baznīcas, tādējādi parādot savu īsto seju. Vienlaikus netika pieminēts, ka pagājušā piektdienā tieši pirms pareizticīgo Lieldienām Krievijas raķešu triecienā Doneckas apgabala Slovjanskā tika nogalināti vismaz 15 cilvēki, kuru vidū ir arī divus gadus vecs bērns, bet starp cietušajiem ir 14 gadus veca meitene. Postījumi nodarīti piecām daudzstāvu ēkām un piecām privātmājām. Izpostīts veikals, saimnieciskais centrs un klubs, skola un atpūtas bāze. Kā platformā "Telegram" Krievijas raķešu triecienu Slovjanskai raksturoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, "valsts ļaunums kārtējo reizi demonstrē savu būtību. Vienkārši dienas laikā nogalinot cilvēkus. Postot, iznīcinot visu dzīvo".
Savukārt 16.aprīļa naktī Krievijas karaspēks veica masveida uzbrukumu Zaporižjas apgabalam, kur tika bojāta baznīcas ēka Kamiševahā (tur gan nenotika dievkalpojums), kā arī tuvumā esošās mājas.
Līdztekus slavas stāstiem par varonīgajiem krievu karavīriem, kuriem deg acis aizstāvēt Donbasa iedzīvotājus, propagandas mašinērijas zobrati tomēr ir stipri ieķērušies. Proti, jau sāk palikt smieklīgi, ka vairāk nekā pusgadu tiek atkārtots, ka vajag veikt kodoltriecienus pa tām valstīm, kuras piegādā ieročus Ukrainai. Tā teikt, vajag "dolbanuķ". Kad pirmo reizi izskanēja kareivīgie izsaucieni par kodoltriecieniem Lielbritānijai un Polijai, domājams, daudziem bija neomulīgi. Taču, kad šie aicinājumi atkārtojas pusgada garumā, kārtējais šāds izsauciens ne tikai neraisa bailes, bet pat kļūst nožēlojams, tikai parādot krievu faktisko bezspēcību.
