foto: EPA/Scanpix
Aiz propagandas priekškara: miera vēstnesis Orbāns un galēji labējā Krievija
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Pasaulē
2024. gada 10. jūlijs, 06:01

Aiz propagandas priekškara: miera vēstnesis Orbāns un galēji labējā Krievija

Ārzemju nodaļa

LETA

Aizvadītajā nedēļā Krievijas propagandistu ieskatā notika divi globāla mēroga notikumi, kas tādi gan šķita tikai pašiem krieviem. Runa ir par Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Maskavā un Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) forumu Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Kremļa ieskatā Orbāns ir miera vēstnesis un vienīgais saprātīgais Eiropas Savienības (ES) līderis, savukārt ŠSO ir likusi pamatus jaunai daudzpolārai pasaules kārtībai, kurā galvenā loma būs nevis eiroatlantiskajai saiknei, bet gan Eirāzijai.

Līdztekus visu aizvadīto nedēļu Krievijas televīzijas atsaucās uz ASV priekšvēlēšanu debatēm, kur pamatīgi izgāzās pašreizējais prezidents Džo Baidens. Tā bija lieliska iespēja propagandistiem iztēlot ASV par politiski bankrotējušu valsti, kur galvenais prezidenta amata pretendentu kritērijs ir demences neesamība.

Interesanti, ka uz propagandista Pāvela Zarubina jautājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vai viņš vēl joprojām uzskata, ka Krievijai labākais ASV prezidents būtu Baidens, Kremļa saimnieks atbildēja apstiprinoši. Tā, protams, ir koķetērija un acu aizmālēšana, jo propagandisti, kuru naratīvi vienmēr ir saskaņoti ar Kremli, visu nedēļu rāvās vaiga sviedros, lai Baidenu parādītu kā "prātu izkūkojušu vectētiņu". Arī pats Putins, daudz nebēdādams par pretrunām, klāstīja, ka ļoti nopietni izturas pret otra prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa miera plānu karam Ukrainā, kas gan nekur nav publiskots. Taču Kremļa saimnieks jau steidza paziņot, ka šādu Trampa iniciatīvu augstu novērtē.

Orbāns iepriecina Kremli

"Eiropas purvā dzirdami mežonīgi kaucieni par Orbāna vizīti Maskavā," paziņoja raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva. Ungārijas premjera vizīte Maskavā un viņa paziņojumi par atbalstu miera sarunām ar Ukrainu, protams, uz Krievijas nosacījumiem, ārkārtīgi iepriecināja Maskavu. Taču tas nebija vienīgais prieka avots. Ne mazāku gandarījumu krieviem sagādāja tas, ka ES nav vienota un atbalstu Putinam pauž ES prezidējošās valsts premjers.

Pats Orbāns paziņoja, ka Ungārija esot vienīgā valsts ES, kura var "normāli" sarunāties ar abām karadarbībā iesaistītajām pusēm. Tā gan ir tikai retorika un vēlmju domāšana, jo Kijiva asi nosodīja Orbāna vizīti Maskavā, un arī viņa vizīte Ukrainas galvaspilsētā, kur Orbāns centās pārliecināt ukraiņus par uguns pārtraukšanu, nekādus rezultātus nenesa.

Krievi, stāstot par Orbāna vizīti Maskavā un viņa kortežu, lepojās, ka Ungārijas premjers ir vienīgais ES līderis, kurš izmantojis Krievijas uzņēmumā "Aurus Motors" ražotu limuzīnu, kas iekļauts gan ES, gan ASV sankciju sarakstā.

Propagandisti priecājās, ka "kolektīvie Rietumi ir histērijā" par Orbāna vizīti, un apgalvoja, ka viņš esot izteicis "pasaules vairākuma" viedokli, kas vēlas mieru. Vairākkārtīgi tika arī citēts Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto teiktais, ka ES līderi vēlas karu, kamēr iedzīvotāji - mieru.

Putins arī atkārtoti klāstīja, ka Kijivas režīms nevēlas pārtraukt karadarbību, jo tad būtu jāatceļ karastāvoklis, kas nozīmētu jaunu prezidenta vēlēšanu izsludināšanu. Krievijas diktators pauda, ka to Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nevarot pieļaut, jo vēlēšanās viņš noteikti zaudēšot. Šādam apgalvojumam gan nav nekāda pamata.

Putins arī noraidīja iespēju, ka līdz miera sarunu uzsākšanai varētu vienoties par uguns pārtraukšanu, jo Rietumi šādā veidā pirms kāda laika jau esot Krieviju piemānījuši. Tie gan ir klaji meli un faktu sagrozīšana. Proti, 2022. gada nogalē Putins piedāvāja pamieru Ukrainas frontē pareizticīgo Ziemassvētku laikā. Ukraina Krievijas solījumiem ievērot pamieru neticēja. Neskatoties uz solījumiem, Krievija arī svētku laikā turpināja apšaudīt Ukrainas pilsētas. Ukrainas prezidents Zelenskis 2023. gada sākumā norādīja, ka Krievija pilnīgi noteikti neievēro pamieru. Krievi, protams, to noliedza, apgalvojot, ka pamieru pārkāpj Ukraina.

Tikmēr ES augstākās amatpersonas jau ir paziņojušas, ka Orbāna vizīte Maskavā ir vērtējama tikai abu valstu bilaterālo attiecību ietvaros, un Orbānam nav bijis mandāta paust ES viedokli. Ziņu aģentūra "Reuters" atsaucas uz kāda ES diplomāta, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīto, ka Orbāna vizīte Maskavā pierādījusi, ka bloka skepticisms par Ungārijas prezidentūru ir pamatots.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apsūdzēja Orbānu ES prezidentūras graušanā. "Ja jūs patiesi meklējat mieru, jūs nespiežat roku asiņainam diktatoram, bet pieliekat visas pūles, lai atbalstītu Ukrainu," Nausēda rakstīja sociālajā tīklā "X". Bet Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura ir izvirzīta par nākamo ES ārpolitikas vadītāju, norādīja, ka Orbāns izmanto ES prezidentūru, lai sētu apjukumu. "ES ir vienota, nepārprotami stāv aiz Ukrainas un ir pret Krievijas agresiju," sacīja Kallasa.

Savukārt ungāru izmeklējošais žurnālists Sabolčs Pāņi, vēstot par Orbāna vizīti pie Kremļa diktatora, uzsver, ka no Ungārijas premjera neizskanēja "nekāda kritika par Vladimira Putina autoritāro un slepkavniecisko varu Krievijā vai genocīda karu Ukrainā, pat ne mājiena. Tieši otrādi - Orbāns slavēja gan Putinu, gan Krieviju, raksturojot valsti kā lielu impēriju. Viņš Putinu sauca par draugu un lepojās ar viņu draudzīgajām sarunām. Viņš neprecīzi atcerējās viņu pirmo klātienes tikšanos 2009.gadā Sanktpēterburgā, kas patiesībā notika 2006.gadā Budapeštā. Viņš šķita ļoti lepns par sevi, uzsverot, ka ir vienīgais Rietumu līderis, kurš klātienē ticies gan ar Zelenski, gan Putinu. Orbāna žesti un smaidi atklāja viņa pašapmierinātību ar pašreizējo situāciju. Viņš arī atzina, ka plāno izmantot ES prezidentūru "politiski", līdzīgi kā bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, nevis izmantot ierasto "birokrātisko" pieeju. Tas liek domāt, ka nākamo sešu mēnešu laikā mēs varam sagaidīt daudz vairāk strīdu".

"Mēs jaunu pasauli sev celsim"

Propagandisti vispārākajos sajūsmas toņos runāja par ŠSO forumu Astanā, kur piedalījās arī Putins, kurš tikās ar komunistiskās Ķīnas līderi Sji. Tādi galma ideologi kā Vladimirs Solovjovs, Jevgēņijs Popovs un Skabejeva vēstīja, ka Astanā likti pamati jaunai daudzpolārai pasaules kārtībai, kuras avangardā esot Krievija, kas kaujas laukā cīnās pret globālo ļaunumu. "Kaujas laukā mēs veidojam nākotni un dodam cerību visiem tiem, kas negrib noslīkt riebīgajā Rietumu propagandas kloakā," braši paziņoja raidījuma "60 minūtes" vadītāji. Putins kārtējo reizi paziņoja, ka viņa miera plāns esot ideāls, taču "kolektīvie Rietumi" to nevēloties, jo noteicošā esot griba iznīcināt Krieviju.

Līdztekus Kremļa ideologi ar gavilēm pasniedza ŠSO apspriesto, ka varētu atteikties no dolāra kā noteicošās pasaules valūtas, kas gan ir tikai krievu vēlmju domāšana. Solovjovs un pārējie "kremlini" par lielu uzvaru pasniedza Baltkrievijas pievienošanos ŠSO. Solovjovs klāstīja, ka pilnai laimei ŠSO vēl tikai pietrūkst Ukrainas, kas esot tikai laika jautājums, un Ziemeļkorejas. Tāpat krieviem prieka vērts šķita fakts, ka ŠSO forumā piedalījās NATO dalībvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Tikmēr laikraksts "New York Times" par propagandistu iztēlotajām ideālajām attiecībām starp Krieviju un Ķīnu raksta, ka "Putina kungs lielā mērā paļaujas uz Ķīnu, lai saglabātu savu ekonomiku un militāro ražošanu Rietumu sankciju apstākļos, un gadu gaitā viņa valdība ir pieņēmusi Pekinas pieaugošās saites ar Centrālāzijas bijušajām padomju republikām. Milzīgā plaisa starp Krievijas un Pekinas ekonomiskajiem muskuļiem padara tiešu konkurenci Centrālāzijā Kremlim veltīgu".

Laikraksts arī vēsta, ka Krievija vēlas saglabāt piekļuvi Centrālāzijas tirgiem, lai apietu Rietumu sankcijas. Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija, izmantojot Vidusāzijas starpniekus, ir ieguvusi Rietumu preces miljardu dolāru vērtībā. Tas ietver patēriņa preces, piemēram, luksusa automašīnas, kā arī elektroniskās sastāvdaļas, kas izmantotas militārajā ražošanā. Krievija arī ļoti paļaujas uz miljoniem Centrālāzijas migrantu, lai atbalstītu savu ekonomiku, kā arī atjaunotu okupētās Ukrainas daļas. Tā vien izskatās, ka ŠSO visvairāk ieinteresētā valsts ir tieši Krievija, un attiecībās ar Ķīnu sen jau nevalda paritāte, bet gan Krievija ir jaunākā brāļa statusā.

Galēji labējie krievu draugi

Lai gan krievi sevi pasniedz kā antifašistus, tomēr tas netraucē Kremlim un propagandistiem paust atbalstu Eiropas galēji labējām partijām. Dažāda kalibra "politologi" cenšas krievu auditoriju pārliecināt, ka liberālisms piedzīvo savu norietu, ar Rietumu demokrātiju esot pagalam bēdīgi un tieši labējie būšot tie, kas izglābšot Rietumu civilizāciju.

Kā pozitīvais piemērs tiek minēts Tramps un Orbāns, kas cīnoties par savu valstu nacionālajām interesēm, vienlaikus atzīstot, ka arī citām valstīm tādas varot būt. Tā ir visai tieša atsauce uz to, ka Krievijai var būt savas nacionālās intereses, kurām nepārprotami ir koloniāls raksturs. Proti, vēlme paturēt savā ietekmes zonā bijušās padomju republikas, izņemot Baltijas valstis, izrādās ir leģitīmas nacionālās intereses, kuras izprotot gan Tramps, gan Orbāns.

Savukārt saistībā ar jauno Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru propagandisti nelaida garām iespēju nozākāt nīstos anglosakšus, kas esot lielākie kara kurinātāji. Skandalozais militārais "eksperts" Igors Korotčenko pauda, ka Lielbritānija ir "degradējoša valsts ar koloniālu pagātni un jūras pirātu mentalitāti".

Savukārt vēl pirms Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātu izziņošanas krievi visu kārti lika uz galēji labējo spēku uzvaru, kas ļaušot bloķēt palīdzību Ukrainai. Vācijā krievu draugi ir galēji labējā partija "AFD", kuru vācu prese raksturo kā fašistisku.

Kā pret fašismu it kā karojošā Krievija ir nonākusi draudzībā tieši ar galēji labējām Eiropas partijām? Atbildi sniedz domnīca "The conversation", vēstot, ka "Eiropas galēji labējo spēku izmantošana Putinam sniedz daudz priekšrocību. Šīs partijas parasti nav apņēmušās atbalstīt demokrātiskas institūcijas, it īpaši, ja tās tiek uzskatītas par šķēršļiem konservatīvas politikas īstenošanai, piemēram, stingrākiem imigrācijas likumiem vai LGBTQ+ tiesību ierobežošanai. (..)

Jo autoritārāka ir pasaule, jo mazāka iespējamība, ka demokrātiskās balsis Krievijā radīs atbalstu citās valstīs. Problēmas Putinam rada ne tikai demokrātiskas valstis, bet arī tādas starpvaldību institūcijas kā ES, kas atbalsta uz cilvēktiesībām un demokrātiju balstītu programmu. Putins vienotu ES un tās pretestību Maskavas neliberālajai vīzijai uzskata par draudu. Tāpēc viņš cenšas sabotēt Rietumus, vājinot demokrātiskos projektus ES".

Domnīca arī norāda, ka Krievijas cīņa pret pasaules kārtību, kas pastāv kopš Aukstā kara beigām, rezonē ar galēji labējām partijām. Viņi bieži runā par "globālistiskajiem" spēkiem, kas, viņuprāt, apdraud viņu nacionālo suverenitāti un kultūras identitāti. Putinu galēji labējie uzskata par spēcīgu un konservatīvu līderi, kas var aizstāvēties pret liberālajiem Rietumiem, kas cenšas iedragāt šīs vērtības.

Rezumējot, Kremļa draugi ir visas pasaules diktatori, autoritārie režīmi un nedemokrātiskie spēki. Ja tā, tad var draudzēties arī ar "brūnām partijām", vienlaikus gan ar ieročiem rokās, gan daiļrunīgiem epitetiem medijos cīnoties pret "nacisma atdzimšanu Eiropā".