Aiz propagandas priekškara: Navaļnija nāves nesaprotamā ignorēšana
Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumi visvairāk izcēlās tieši ar noklusēto un nepateikto. Klusuma amplitūda ir visai plaša - sākot no Ukrainas veiktā Krievijas karakuģa uzspridzināšanas līdz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanai. Protams, netika pieminēti Krievijā notikušie protesti pēc Navaļnija nogalināšanas. Tāpat atšķirībā no Rietumu medijiem krievi neuzskatīja par vajadzīgu pieminēt, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos "nacistus", tostarp Latvijas politiķus.
Savukārt tas, par ko krievu propagandisti runāja un turklāt ļoti skaļi, ir Ukrainas pilsētas Avdijivkas ieņemšana, kas, viņuprāt, esot tikai aizsākums turpmāko uzvaru virknē.
Tajā pašā laikā ASV televīzijas kanāls CNN vēsta, ka pati par sevi Ukrainas sakāve Avdijivkā neparedz būtiskas izmaiņas Ukrainai. Tam ir tikai mēreni stratēģiska nozīme. Tomēr Ukraina šo pilsētu noturēja desmit gadus, kopš Krievijas pirmā iebrukuma 2014.gadā Donbasa reģionā. Ukraina paziņoja par brīvprātīgu aiziešanu no pilsētas pēc mēnešiem ilga Krievijas milzīga spiediena, ko, iespējams, veicināja dažas politiskās realitātes.
Kā ziņo CNN, Ukrainas politikas kritiķi apgalvo, ka Bahmutas - vēl vienas pilsētas austrumu frontē, kuras ieņemšanai pagājušajā gadā Maskava bija gatava izšķērdēt tūkstošiem dzīvību, - aizsardzība maksāja Kijivai resursus, ko tā būtu labāk veltījusi pretuzbrukumam dienvidos pagājušajā vasarā. Līdz ar to aiziešana no Avdijivkas saistīta ar nevēlēšanos atkārtot Bahmutas scenāriju.
Tāpat propagandisti plaši atspoguļoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina interviju Pāvelam Zarubinam un kārtējo reizi apsprieda Putina "viedumu".
Neiztika arī bez gariem pārspriedumiem par Rietumus pārņēmušo nacismu un to, ka Eiropa izstrādājusi īpašu nacisma "reabilitēšanas sistēmu". Propagandists Vladimirs Solovjovs pat nekautrējās Otrā pasaules kara sabiedrotos apvainot tajā, ka viņiem nekad neesot bijušas pretenzijas pret nacismu.
Klusums par Navaļniju un krievu desantkuģi
Visu Rietumu pasauli šokēja ziņa par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nonāvēšanu kolonijā, kurā viņš izcieta cietumsodu par saviem politiskajiem uzskatiem. Rietumvalstu līderi, ieskaitot Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, jau ir izteikušies, ka atbildība par Navaļnija nāvi pilnībā jāuzņemas Kremlim. Rietumu mediji arī plaši citēja Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča teikto, ka Navaļniju brutāli nogalināja Kremlis.
Tikmēr paši krievi Navaļnija nāvi pieminēja vien garāmejot. Viņa nāves dienā raidījumā "60 minūtes" par to runāts netika vispār. Savukārt ziņās par to tika pateikts viens teikums - "piektdien kolonijā miris Aleksejs Navaļnijs, kurš zaudēja samaņu pastaigas laikā. Nekavējoties ieradās mediķi, taču Navaļniju glābt neizdevās". Neizskanēja ne vārds nedz par Rietumvalstu līderu, nedz žurnālistu un politologu reakciju. Tāpat netika pieminētas nedz Navaļnija atraitnes Jūlijas uzrunas, nedz protesti un tas, ka tajos tika aizturēti cilvēki. Kremļa izpildījumā notikušais tika pasniegts kā absolūti ikdienišķa ziņa - miris viens cietumnieks. Un viss. Bez jebkāda konteksta. Tā teikt, viens "navaļnijs" vairāk vai mazāk, kāda starpība.
Tiesa, ir viens izņēmums. Odiozā propagandista Vladimira Solovjova šovs, kurā šim tematam tika veltītas piecas minūtes. Viss sākās ar Solovjova paziņojumu, ka jāuzdod jautājums, kam bija izdevīga Navaļnija nogalināšana. Tā noteikti neesot Krievija, kura tagad tiekot melīgi apvainota visos nāves grēkos. Pēc Solovjova domām, zīmīgi esot tas, ka Navaļnijs ir nogalināts tieši tajā dienā, kad sākās Minhenes Drošības konference, lielākais rusofobu saiets, uz kuru Rietumvalstu līderi ieradušies ar jau sagatavotiem paziņojumiem saistībā ar Navaļnija nāvi. Solovjovs deva nepārprotamu mājienu, ka Navaļniju nogalinājuši nelietīgie Rietumu specdienesti, lai pēc tam tajā varētu apvainot Krieviju. Acīmredzami propagandistus šādās absurdās sazvērestības teorijās nemulsina pat tas, ka tā faktiski ir atzīšanās, ka Krievijas cietumi ir tik slikti apsargāti, ka tur Rietumu specdienesti netraucēti var veikt savas operācijas.
Pēc Solovjova izklāstītajām teorijām vārdu ņēma Margarita Simonjana, kas izklāstīja, cik nelietīgs cilvēks bijis Navaļnijs, kā viņš vajājis Simonjanu, kad viņa bijusi stāvoklī, kā rezultātā viņa zaudējusi bērnu.
Tikmēr Rietumu prese Navaļnija nogalināšanu saista ar martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām un norāda, ka, lai arī Navaļnijs ir cietumā, tomēr, esot dzīvs, viņš acīmredzot radīja apdraudējumu Kremļa varai. Kā sociālajā tīklā "X" rakstīja bijušais ASV Valsts departamenta politikas plānošanas direktors Dens Ross, tas, "ka krievi neatdod Navaļnija līķi tuviniekiem, liecina, ka viņš nav miris dabīgā nāvē. Nepietika ar to, ka viņu ievietoja cietumā nomaļā vietā, viņš bija arī jānogalina. Diemžēl Putins uzskata, ka tas paliks bez atmaksas. Cerēsim, ka tā nav".
Vēl viens propagandistu noklusētais fakts bija krievu desantkuģa "Cezar Kuņikov" uzspridzināšana, kas Rietumu medijos izsauca ironijas vilni par krievu karaflotes pazemošanu.
Putins dodot priekšroku Baidenam
Tas, par ko krievu propagandisti aktīvi runāja, bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina intervija propagandistam Pāvelam Zarubinam, kas notika īsi pēc Putina intervijas Takeram Karlsonam. Putins Zarubinam pauda neapmierinātību ar Karlsona maigajiem jautājumiem, jo esot gatavojies atbildēt uz daudz asākiem jautājumiem un sniegt savu vēstījumu. Tādēļ pēc intervijas apmierinājuma sajūtas neesot.
Līdztekus Putins Zarubinam uz jautājumu par to, kuru kandidātu viņš vēlētos redzēt uzvaram rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, atbildēja, ka Baidenu, jo viņš esot prognozējamāks. Propagandisti, kuri līdz šim atklāti bija pauduši savas simpātijas Donaldam Trampam, neapmulsa arī pēc Putina atklāsmēm. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva paziņoja, ka Krievijai Baidens esot ļoti izdevīgs, jo neviens cits nav tik daudz izdarījis ASV varenības graušanā kā pašreizējais prezidents. Viņa uzskaitīja visus Baidena "grēkus", sākot no Teksasas štata vēlmes atdalīties, augstās inflācijas un bezdarba līdz "hegemona" ietekmes samazināšanai līdz nullei. Netika aizmirsta arī ASV karaspēka izvešana no Afganistānas. Līdz ar to Skabejeva savu monologu noslēdza ar atziņu, ka Baidena pārvēlēšana ir tas, kas Krievijai nepieciešams. Tā teikt, Putina teiktais, ka dod priekšroku Baidenam, nekādā veidā nemazina propagandistu ņirgas par viņu.
Opozicionārais žurnālists Leonīds Rogožins izsaka versiju, ka "Putina komentāri par Baidenu/Trampu var atspoguļot viņa gaidas (vai cerības), ka viņš apspriedīs mieru Ukrainā ar šo prezidentu, nevis nākamo". Savukārt britu raidsabiedrības BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs ironiski norāda, ka tā būtu neiedomājama dāvana Baidena kampaņai, ja Putins paziņotu, ka dod priekšroku Trampam. Šādu dāvanu asiņainais diktators pasniegt nevēlas. Gluži pretēji. Tagad Trampa komanda var norādīt uz šiem Kremļa komentāriem par Baidenu un izmantot tos, lai novērstu neizbēgamās apsūdzības, ka Tramps ir Kremļa izvēle.
Pretsatelītu ierocis un svaiga maize
Visa Kremļa ideoloģiskā svīta arī pievērsās ASV izlūkdienestu paziņotajam, ka iegūta informācija par Krievijas militārajām spējām attiecībā uz centieniem izvietot kosmosā satelītu iznīcināšanai paredzētu kodolieroci. Šī informācija nodota Kongresam un galvenajiem ASV sabiedrotajiem, un vairāki likumdevēji izteikušies, ka apdraudējums ir pietiekami nozīmīgs, lai to atslepenotu un izplatītu publiski. Atsevišķi kongresmeņi gan atzīmējuši, ka, neraugoties uz potenciālo apdraudējumu, šobrīd nav tiešu draudu ASV un tās interesēm.
Propagandisti steidza paziņot, ka tie esot "murgi" un demonstrējot ASV izlūkdienestu nekompetenci. Viņu versijā šādi paziņojumi izskan tikai tāpēc, lai izdarītu spiedienu uz Kongresu saistībā ar militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
"Kremlis ceturtdien noraidīja ASV brīdinājumu par Maskavas jauno kodolieroču izvietošanu kosmosā, nosaucot to par "ļaunprātīgu izdomājumu" un Baltā nama viltību, kuras mērķis ir panākt, lai ASV likumdevēji piešķirtu vairāk naudas, lai cīnītos pret Krieviju," vēsta ziņu aģentūra "Reuters", kas arī norāda, ka Krievijas centieni nav tūlītējs drauds, jo šāds "pretsatelītu ierocis" vēl tikai tiek izstrādāts.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nekomentēs ziņojumu būtību, kamēr Baltais nams nebūs atklājis detaļas. Taču viņš teica, ka Vašingtonas brīdinājums nepārprotami ir mēģinājums panākt, lai Kongress apstiprinātu vairāk naudas Ukrainai.
Nobeigumā par Krievijas propagandas televīziju komisko pusi. Putins apgalvo, ka Krievija ir pasaules lielvara un jaunās starptautiskās dienaskārtības noteicēja, tomēr tās televīzijas kanāli ar lepnumu demonstrēja sižetu, kurā Putina intervētājs Karlsons apmeklē Maskavas lielveikalu un pārsteigumā brīnās, cik pilni ir veikalu plaukti. Kaut arī tā ir normāla aina visās attīstītajās valstīs, kurām pat prātā neienāktu, ka pilni veikalu plaukti un svaiga maize būtu kas pieminēšanas vērts. Tikmēr "varenā" Krievija, kas pretendē būt par vienu no vadošajām pasaules kārtības noteicējām, lepojas ar to, ka veikalos ir dažādu šķirņu svaiga maize. Tas daudz ko pasaka par Krievijas patieso situāciju.
