Aiz propagandas priekškara: mašinērija apsīkst, vai klusums pirms vētras?

Tā vietā aizvadītā nedēļa krieviem pagāja taisnojoties pašiem sev, kāpēc bija nepieciešama "speciālā militārā operācija" jeb karš Ukrainā. Odiozā štata propagandiste Margarita Simonjana jau kuro reizi pēc kārtas klāstīja, ka iebrukums Ukrainā bija nepieciešams tādēļ, ka Krievija nevarēja "nodot" savus tautiešus Donbasā, "kuri mīl krievu pasauli" un kurus tāpēc "iznīcina" ukraiņu "nacisti".

Citi Kremļa ideologi nodevās atkārtotiem pārspriedumiem par to, ka neatkarīgas Ukrainas valsts pastāvēšana esot kļūda, Ukrainu esot izveidojusi Padomju Krievija, bet tagad to savā kontrolē pārņēmusi ASV, kas no Ukrainas izveidojusi "antikrieviju".

Visa ideoloģiskā varza vienotā kopkorī apgalvoja - ja Ukrainā nebūtu noticis "ASV sarīkotais militārais apvērsums", kara Ukrainā nebūtu. Krievija tikai aizstāvoties, jo esot pilnīgi skaidrs, ka tad, ja Kremlis nebūtu sācis karu Ukrainā, "banderovieši" būtu uzbrukuši Krimai.

Līdztekus propagandisti, protams, runāja par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pagājušās nedēļas vizītēm vairākās Eiropas valstu galvaspilsētās, prezentējot Ukrainas uzvaras plānu. Kremlis paziņoja, ka Zelenska vizītes esot bijušas bezrezultatīvas un tās vērtējamas kā "kaunpilna izgāšanās". Tas, protams, ir tikai Maskavas skatu punkts, sev vēlamo uzdodot par esošo. Patiesībā, piemēram, Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Ukrainai ir piegādāta jauna militārā palīdzība 600 miljonu eiro apmērā.

Krievu ieskatā tas, ka tika pārcelta uz vēlāku laiku 12.oktobrī paredzētā Ukrainas sabiedroto tikšanās NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, jo viesuļvētras "Miltons" dēļ nevarēja ierasties ASV prezidents Džo Baidens, esot apliecinājums tam, ka Rietumi neko nevēloties dzirdēt par Zelenska miera plānu. Tas gan neatbilst patiesībai.

Līdztekus propagandisti spriedelēja par gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, visādi noniecinot Demokrātu partijas kandidāti, pašreizējo viceprezidenti Kamalu Herisu, kuras vienīgā priekšrocība esot tā, ka viņa ir sieviete, turklāt ne baltas ādas krāsas.

Lai parādītu, cik Rietumi ir izvirtuši un "sātanisma" pārņemti, raidījumā "60 minūtes", atsaucoties uz Rietumu preses publikācijām, tika vēstīts, ka Štutgartes operā tikusi izrādīta režisores Florentīnes Holcingeres opera "Sanctus", kurā bijusi tik klaja vardarbība un atklātas seksa ainas, ka astoņiem operas apmeklētājiem bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Tas propagandistu ieskatā ir apliecinājums Rietumu degradācijai, un ļāva čečenu specvienības "Ahmet" komandierim Apti Alaudinovam paust pateicību Dievam, ka Krievija nepieder Rietumu pasaulei.

Ukraina NATO - tikai pār Krievijas līķi

Tā kā Zelenska uzvaras plāns paredz Ukrainas dalību NATO, Kremlis jau ir paziņojis, ka nekad to nepieļaus, jo tas apdraudēšot Krievijas drošību. Propagandisti visu nedēļu atkārtoja priekšnoteikumus jebkādām miera sarunām ar Ukrainu. Proti, Ukraina saglabā neitralitāti, krieviem paliek viņu okupētās teritorijas, Ukraina tiek "denacificēta" un "demilitarizēta".

Tāpat krievi paziņoja, ka Krievijai pašlaik nekāda piekāpšanas miera sarunās neesot vajadzīga, jo panākumi frontē esot neapšaubāmi.

Tikmēr pats Zelenskis, runājot ar žurnālistiem pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, noliedza medijos izskanējušo informāciju, ka viņš apspriestu pamiera nosacījumus ar Krieviju. Zelenskis ir noraidījis jebkuru miera plānu, kas paredz teritoriju atdošanu Krievijai, apgalvojot, ka Maskavai vispirms ir jāizved viss karaspēks no Ukrainas.

Savukārt, kā raksta "Washington Post", Rietumu diplomāti Kijivā ir nojautuši, ka Zelenskis ir kļuvis atvērtāks sarunu sākšanai ar Krieviju, pat ja Maskavas spēki ieņem vairāk nekā 20% Ukrainas un, visticamāk, neatdos nevienu pašlaik kontrolēto teritoriju. Piemēram, Zelenskis ir teicis, ka Krievija tiks uzaicināta uz nākamo miera samitu, ko plāno organizēt Ukraina, lai gan, kad tas notiks, joprojām nav skaidrs.

Zelenskis ir uzsvēris, cik svarīgi ir izbeigt karu saskaņā ar Ukrainas noteikumiem, taču pēdējā gada laikā Kijivas pozīcijas ir vājinājušās, jo Krievija ir iekarojusi savu vietu kaujas laukā, īpaši Doneckas apgabala austrumos, vēsta laikraksts.

Pēc "Washington Post" domām, lai gan Kijiva radīja jaunu entuziasmu aizsardzībai ar pārsteidzošu vasaras pārrobežu iebrukumu Krievijas Kurskas apgabalā, arī tur virzība ir apstājusies. Turklāt operācija nav novedusi pie tā, ka Krievija novirzītu savus spēkus no frontes Ukrainas austrumos, kā cerēja Kijivas amatpersonas. Pavisam nesen Ukraina bija spiesta izvest savu karaspēku no austrumu ogļraču pilsētas Vuhledaras, un analītiķi prognozē, ka nākamajos mēnešos Ukrainai būs vēl vairāk zaudējumu.

Savukārt bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors "New York Times" raksta, ka Ukrainai jāpievienojas NATO, kad beigsies karš. Bez dalības aliansē šī tauta nekad nebūs pasargāta no Krievijas agresijas, kas to apdraudējusi 300 gadus, un Eiropa kopumā nebūs droša, uzskata Teilors.

Viņš arī norāda, ka Krievija var nebūt apmierināta ar Ukrainas dalību NATO. Bet šeit nav runa par Krievijas iepriecināšanu. Tas ir par ilgstošu mieru un drošību. Turklāt attiecībā uz NATO lēmumiem Maskavai nav nekādu veto tiesību.

"Daudzi sabiedrotie tagad atbalsta Ukrainas dalību NATO, tostarp Francija, Lielbritānija, Polija, Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un lielākā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas. Vēl vairāki norāda, ka tie netraucēs. Atkal Vācijai būs izšķiroša nozīme. Tad būs jāpārliecina Ungārija, Slovākija un Turcija. Ar pietiekamu apņemšanos un apņēmību tas [Ukrainas uzņemšana NATO] var notikt," pārliecināts ir diplomāts.

Teilors arī uzsver, ka "Eiropa nebūs droša, vienota un brīva, kamēr Ukraina nebūs NATO sastāvā. Ukraina nepiekritīs izbeigt karu bez dalības aliansē. Amerikas Savienotās Valstis ir ļoti svarīgas, un tām ir jāparāda ilgstoša, neatlaidīga un radoša vadība. Ar pārliecību, spēku un lielu smagu darbu no visām pusēm Ukraina var kļūt par dalībvalsti".

Tikmēr Ukrainas politikas analītiķis Mikola Davidjuks Rietumu medijiem norādījis, ka Ukrainas pozīcija ir mainījusies un kļuvusi daudz niansētāka. Proti, Ukraina vēlas reālas, jēgpilnas drošības garantijas, un dalība NATO būtu labākā iespējamā garantija. Taču šīm garantijām nav jāattiecas uz visu Ukrainas teritoriju. NATO drošības garantijas varētu attiekties tikai uz teritoriju, kuru pašlaik kontrolē Kijiva. Tādā veidā Ukraina nevarētu lūgt NATO sabiedrotajiem palīdzību Krievijas jau okupēto zemju atgūšanā.

Atturīgie Rietumi

Diemžēl, kā apgalvo domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" analītiķe Tatjana Stanovaja, Rietumi uztver Zelenska uzvaras plānu kā nereālu un šķiet nesagatavoti to īstenot gan militāri, gan politiski, ģeopolitiski un finansiāli, un pieņemtu turpmākas eskalācijas risku. Šī šķelšanās Rietumos attiecībā uz Ukrainu, visticamāk, padziļināsies, uzskata pētniece.

Viņasprāt, Rietumi tuvojas lēmumam izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai notiktu miera sarunas ar Krieviju. Ideja, ka Ukrainai jāapsver sarunas, ir guvusi panākumus Rietumos, lai gan tas saskan ar stingru apņēmību neļaut Krievijai uzvarēt. Vienlaikus, pēc Stanovajas domām, atbalstu varētu gūt virzība uz to, ka apmaiņā pret mieru Ukraina atdod Krievijai tās okupētās teritorijas. Stanovaja uzsver, ka Putins nedz neatkāpsies, nedz piekāpsies, un Ukrainas dalību NATO viņš uztver kā eksistenciālus draudus.

"Uzskatu, ka Rietumiem vienīgā dzīvotspējīgā stratēģija, lai palīdzētu Ukrainai saglabāt neatkarību ar minimāliem zaudējumiem, ir trīskārša: nodrošināt savu aizsardzību (cik vien iespējams, aizsargāt pret Krievijas uzbrukumiem - nejautājiet man, kā - tas ir militārpersonu ziņā), izvairīties no eskalācijas ar Krieviju (kas stiprina Putina režīmu un vieno Kremļa eliti un sabiedrību ap viņu, neradot būtisku militāru kaitējumu) un aktīvi gatavoties pēcputiniskajai Krievijai (sadarbojoties ar eliti, paredzot nākotnes Krieviju un plānojot iespējamos scenārijus pēc Putina). Šāda pieeja neapšaubāmi būtu ārkārtīgi nepopulāra Ukrainā un tās atbalstītāju vidū, un es to saprotu. Bet tas kaitētu arī Putinam," domā pētniece.

Viņas uzskats par turpmāko ir visai pesimistisks, jo "Rietumi iestiguši iekšējās nesaskaņās, Ukraina cīnās, gatavojoties bargajai ziemai, un Krievija virzās uz priekšu bez jebkādām stratēģiskām pārmaiņām savā labā, tomēr kļūst arvien nepacietīgāka. Perspektīvas, visticamāk, pasliktināsies, jo ne Krievijai, ne Ukrainai nav dzīvotspējīgas alternatīvas, lai iegūtu izšķirošu pārsvaru, kā arī Rietumiem nav iespējas būtiski ietekmēt notikumu gaitu, neriskējot nonākt līdz Trešajam pasaules karam.

Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks sociālajā tīklā "X" par iespējamām miera sarunām raksta šādi: "Noteikti nepastāv jēdziens "teritorija apmaiņā pret drošības garantijām". Vai kādi citi "apmaiņas formāti". Jo, #Rf (Krievijas Federācija - red.) nezaudējot, nav efektīvu drošības garantiju un neviens nepiekritīs tās dot (tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pat šodien ir pārāk daudz atturošu faktoru, lai vienkārši sniegtu adekvātu resursu atbalstu #Ukrainai). Rf turpinās savu paplašināšanos, palielinot apjomu un saprotot, ka nebūs galīgas atbildības par masu noziegumiem un neviens tieši neiejauksies, pat ja tā (Rf) nogalinās tūkstošiem civiliedzīvotāju. Atstāsim malā neloģiskas ilūzijas un nepamatotas cerības. Un kas gan ir mītiskas un neskaidras "atturošās drošības garantijas" nepabeigtā karā, ja šodien dažiem no sabiedrotajiem acīmredzami trūkst politiskās gribas pieņemt absolūti loģiskus un efektīvus (un daudz vienkāršākus) lēmumus... Par ieročiem un par neformālā aizlieguma atcelšanu..."