Aiz propagandas priekškara: Krievijā grib sodu par rusofobiju
Krievu militārā blogera Vladlena Tatarska nogalināšana, Somijas pievienošanās NATO un Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas vizīte Ķīnā - tie bija galvenie apspriežamie temati aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumos.
Interesanti, ka vislielākā vērība vairāku dienu garumā tika pievērsta nevis karam Ukrainā un notikumiem frontē, bet tieši Eiropas Savienības (ES) līderu vizītei Ķīnā, kas tika pasniegta ļoti izsmejošos toņos. Tas tikai apliecina, cik Krievijai ir svarīga Ķīna un cik ļoti agresorvalsts nevēlas Ķīnas un ES tuvināšanos. Faktiski galvenais vēstījums bija šāds: Rietumiem nekāda sadarbība ar Ķīnu nesanāks, jo tā ir mūsu "draudzene". "Kremlini" arī iezīmēja sev draudzīgās valstis, kas veidos pretstāvi Rietumu "hegemonijai" - Ķīna, Indija, Ziemeļkoreja un Irāna. Tika pasludināts, ka Krievija novēršas no Eiropas un vēlas kļūt par līderi Eirāzijā, kas gan lielā mērā ir vēlmju domāšana, jo to noteikti nevēlas Ķīna, kuras ekonomiskais potenciāls ir daudzkārt lielāks nekā Krievijai.
Raganu medības
Ja pieņem, ka propagandisti savos raidījumos pauž Kremļa nostāju, tad var teikt, ka saskaņā ar izskanējušajiem vēstījumiem Tatarska nogalināšanas kontekstā Krievijā sāksies raganu medības un vēl aktīvāka citādi domājošo vajāšana nekā līdz šim, kas noteikti skars arī izglītības iestādes.
Vispirms jau nedaudz komiski, ka odiozais militārais blogeris pēc nāves tiek dēvēts par kara korespondentu un tiek iecelts varoņa kārtā. Tāpat visi ideologi pārliecināti apgalvo, ka Tatarska slepkavību organizēja Ukrainas specdienesti, kas aktīvi nodarbojoties ar Krievijas pilsoņu, pārsvarā jaunu cilvēku, vervēšanu. Vērts uzsvērt, ka Ukraina kategoriski noliedz jebkādu saistību ar Tatarska slepkavību. Turklāt par to atbildību uzņēmusies Nacionālā republikāņu armija, kas ir 2022. gadā izveidota krievu partizānu kustība, kuras mērķis ir vardarbīgi gāzt prezidentu Vladimiru Putinu.
Tomēr propagandistiem ir nepārprotams uzdevums Tatarska nogalināšanu nepadarīt tikai par Krievijas iekšējām "razborkām", bet to sasaistīt ar Ukrainu, padarot tās specdienestus atbildīgus par notikušo. Īsumā propagandas stāsts ir šāds: 26 gadus veco Krievijas pilsoni Darju Trepovu savervēja Ukrainas specdienesti, piedāvājot darbu medijos, taču, lai to iegūtu, bija jāiztur "pārbaudes laiks" un jāveic dažādi uzdevumi, tostarp statuetes, kurā ievietots spridzeklis, pasniegšana Tatarskim.
Šis stāsts ir arī lieliska iespēja diskreditēt jebkurus Krievijas pilsoņu iebildumus pret karu, jo tiek uzsvērts, ka Trepova bija pacifiste un tieši tādēļ Ukrainas specdienestiem bija viegli viņu savervēt. Līdz ar to propagandisti visi kā viens aizgūtnēm klāstīja, ka pēc astoņus gadus notikušā "genocīda" Donbasā iebilst pret karu var tikai nelieši un visi pacifisti agri vai vēlu kļūstot par teroristiem, kā to apliecina Trepovas gadījums. Tādējādi jebkādas pacifisma izpausmes un iebildumi pret karu tiek pasludināti par potenciālu terorismu.
Biedējoši ir tas, ka "kremlini" notikušā kontekstā slavē pieņemto ārvalstu aģentu likumu, norādot, ka pret tiem ir jāvēršas vēl bargāk un stingri jāuzrauga izglītības iestādes, kurām ir kaut mazākais ārvalstu finansējums, jo tieši tās ir radījušas tādu "riebekli" (mrazj) kā Trepova. Izskanēja pat ierosinājumi, ka cīņai ar pašmāju "nodevējiem" un visādiem pacifistiem ir jāpieņem likums, kas paredzētu sodu par rusofobiju. Viegli noprast, ka zem šā jēdziena var palikt jebkuras protesta izpausmes valdošajai varai.
Jāpiemin, ka Krievijas Valsts dome 13. aprīlī skatīs grozījumus Krievijas Kriminālkodeksā, palielinot kriminālsodus par valsts nodevību un teroristiskām darbībām. Krievijas Valsts domes Likumdošanas komiteja ir apstiprinājusi grozījumus Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz mūža ieslodzījumu par valsts nodevību un palielina cietumsodus par teroristiskām darbībām, tostarp teroristisku darbību veikšanu, atbalstu teroristu aktivitātēm, transporta un veselības infrastruktūras sabotēšanu.
Krievijas Kriminālkodeksā minētā valsts nodevības definīcija, visticamāk, ir apzināti veidota neskaidra un izplūdusi, ietverot spiegošanu, valsts noslēpumu nodošanu ārvalstu valdībām vai to pārstāvjiem un finansiālas, loģistikas, konsultāciju vai cita veida palīdzības sniegšanu ārvalstu organizācijām, kas iesaistītas darbībās, kas vērstas pret Krievijas valsts drošību. Šāda likumdevēja manipulācija ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pašcenzūru un paplašināt iespējas represijām, vēsta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW).
Interesanti, ka Londonā dzīvojošais politologs, pasniedzējs un rakstnieks Marks Galeoti, kas specializējies Krievijas jautājumos, īpaši saistībā ar organizēto noziedzību, izslēdz iespēju, ka Tatarska nogalināšana bija "dažu, iespējams, mītisku Krievijas pret režīmu vērstu teroristu prāta auglis, neskatoties uz dažiem retrospektīviem apgalvojumiem, jo es neesmu redzējis reālu pierādījumu tam, ka viņi patiešām pastāv, nemaz nerunājot par pieejamajiem resursiem un izsmalcinātību, lai veiktu šādus uzdevumus". Galeoti ticamāka liekas versija, ka Tatarska nogalināšanai, tāpat kā Kerčas tilta spridzināšanai, tomēr ir saistība ar Ukrainas specdienestiem, un pēc politologa domām, Tatarska slepkavība nebūs pēdējā.
Tikmēr pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" vadošais pētnieks Hristo Grozevs telekanālam "Sky News" ir izteicies, ka Tatarskis, kurš bija radikāls ekstrēmists, bija likumīgs mērķis, jo Tatarskis bija ne tikai blogeris, bet arī karavīrs, kurš 2014. gadā piedalījās Krievijas iebrukumā Donbasā. Apspriežot sprādzienu, Grozevs sacīja telekanālam, ka šobrīd nekas nav skaidrs un pieļāva iespēju, ka tā varētu būt Ukrainas operācija. Tajā pašā laikā "tā varētu būt arī Krievijas drošības dienestu operācija, lai nostiprinātu karu atbalstošu noskaņojumu Krievijā", pieļauj Grozevs. Jāpiebilst, ka neskaidrības ap Tatarska nogalināšanu tipoloģiski sasaucas gan ar Kerčas tilta spridzināšanu, gan Darjas Duginas slepkavību, kur tāpat tika izteiktas versijas gan par Ukrainas, gan Krievijas specdienestu iesaisti.
Iedomātais monopols uz Ķīnu
Makrona un fon der Leienas vizīte Ķīnā propagandas raidījumos tika apspriesta ārkārtīgi plaši. Vērotājam no malas varētu šķist, ka šim notikumam Krievija velta pārspīlētu un neadekvāti lielu uzmanību. Taču jāatceras, ka Ķīna ir vienīgais smagsvars globālajā politikā, kas vēl draudzējas ar Krieviju, un agresorvalstij ir ārkārtīgi svarīgi nezaudēt Ķīnas atbalstu. Tās ļaunākais murgs būtu Ķīnas novēršanās no Krievijas un ciešāka sadarbība ar Eiropu. Turklāt svarīgi bija arī pašmāju auditorijai nodot ziņu, ka varenā Ķīna dod priekšroku Krievijai un novēršas no Rietumiem. Tieši tādēļ tika rādīti kadri, kuros redzams, cik draudzīgi Ķīnas prezidents uzņēma Putinu, cik sev tuvu klāt sēdināja pretstatā tam, cik lielā attālumā no Sji sēdēja Eiropas līderi. Kremļa propagandisti, protams, sajūsminājās, ka Francijas prezidents pūlējās Sji pārliecināt sazvanīties ar Ukrainas prezidentu Zelenski, taču viņam tas nav izdevies. Tāpat krievu ideologi klāstīja, ka Ķīna karu Ukrainā saredz kā Krievijas un ASV sadursmi, tādēļ uzskata par nevajadzīgu runāt ar Zelenski.
Makrona un fon der Leienas vizīte Ķīnā bija labs iemesls propagandistiem izpausties, klāstot, ka Eiropa tikai pilda "aizjūras saimnieku" (ASV) norādījumus un stāstot, ka ES ir zaudējusi jebkādu savu suverenitāti un esot tikai marionete ASV rokās. Tāpat tika atskaņots naratīvs, ka īstais iemesls, kādēļ ASV vēloties stratēģisku Krievijas sakāvi, ir vēlme no globālās skatuves novākt spēcīgu konkurentu. Tika arī stāstīts, ka Makrons par velti vedis 60 biznesmeņu delegāciju uz Ķīnu, jo nekādas ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu nebūšot, jo tam liekot šķēršļus ASV.
Kopsavelkot, Kremļa vēstījums bija gauži vienkāršs - Ķīna ir Krievijas stratēģiskais sabiedrotais, kas veido pretstāvi Rietumu "hegemonijai", un Āzijas lielvalsts pret ES ir noskaņota skeptiski.
Nepateicīgā Somija
Somijai kļūstot par NATO dalībvalsti, propagandas raidījumos skanēja gaudas par Somijas nepateicību. Proti, neraugoties uz Somijas sadarbību ar fašistisko Vāciju, pēc kara Krievija neesot izvirzījusi nekādas teritoriālas prasības šai valstij. Vēl vairāk, Somija visus Aukstā kara gadus esot guvusi labumu no ekonomiskās sadarbības ar Padomju Savienību. Tagad Somija to visu esot aizmirsusi un vairs nevēloties neitrālas attiecības ar Krieviju.
Tāpat tika paustas bažas, ka Baltijas jūra esot kļuvusi par NATO iekšējo jūru. Krievijai esot pamats uztraukties par to, lai Kaļiņingradai nenoslēgtu izeju pie Baltijas jūras, tādēļ esot savlaicīgi jāgatavojas sauszemes ceļu - Suvalku koridora - izmantošanai.
Krievijas Ārlietu ministrija jau ir norādījusi, ka, atsakoties no nepievienošanās NATO, Somija esot "pieļāvusi bīstamu vēsturisku kļūdu, kas sagraus attiecības ar Maskavu un atcels tās uzticību vairojošas klātbūtnes statusu Baltijas jūrā un Eiropā kopumā. Šī tagad ir pagātne. Somija ir kļuvusi par vienu no mazajām (NATO) dalībvalstīm, kas neko neizlemj, zaudējot savu īpašo balsi starptautiskajās lietās. Mēs esam pārliecināti, ka vēsture spriedīs par šo pārsteidzīgo soli", teikts ministrijas paziņojumā. Krievija arī paziņoja, ka, reaģējot uz Somijas pievienošanos NATO, stiprinās savu militāro kapacitāti tās rietumu un ziemeļrietumu pierobežā.
"Mēs uzmanīgi vērosim, kas notiks Somijā, kā NATO izmantos Somijas teritoriju, izvietojot tur ieročus un infrastruktūru, kas potenciāli apdraudēs mūsu robežas. Tiks veikti attiecīgi pasākumi," pauda Putina runasvīrs Peskovs. Protams, ka Kremlis arī paziņoja, ka Somijas uzņemšana NATO vēl vairāk saasinot starptautisko situāciju un eskalējot situāciju Ukrainā. Lai arī atsevišķi propagandisti aicināja slēgt Somijas vēstniecību Krievijā un izraidīt vēstnieku, tomēr kopumā palika iespaids, ka krieviem šīs ir bezspēcīgas dusmas, turklāt viņi paši labi apzinās šo savu bezspēcību.
