Aiz priekškara: Krieviju apdraudot gan Baltijas valstis, gan Somija

Līdztekus Kremļa ideologi un angažētie eksperti pauda viedokli, ka Ukraina, protams, ASV vadībā gatavo dažādas provokācijas, sākot no iespējamās "netīrās bumbas" izmantošanas līdz Kahovkas dambja spridzināšanai, līdz ar to Krievijai jābūt izstrādātai stratēģijai, kā uz šādām rīcībām atbildēt. Šādi izteikumi, kas bieži tiek atkārtoti, liek bažīties, vai agresorvalsts negatavojas kādiem nežēlīgiem uzbrukumiem, pasludinot tos par "preventīvu rīcību" iespējamām ukraiņu provokācijām. Tāpat visu aizvadīto nedēļu propagandisti nemitējās stāstīt, cik atbildīgi un humāni izturas Krievija, "evakuējot" jeb, citiem vārdiem sakot, deportējot civiliedzīvotājus no Hersonas apgabala.

Plānotos noziegumos jau preventīvi vaino Ukrainu

Krievija cenšas gan vietējām vajadzībām, gan starptautiskās sabiedrības acīs aizvien vairāk diskreditēt Ukrainu. Šiem centieniem ir divi mērķi: atturēt Rietumus no militāras palīdzības sniegšanas Ukrainai un radīt attaisnojumus jebkurai Krievijas rīcībai. Tā, piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagājušajā nedēļā sazinājās ar vairākiem NATO valstu aizsardzības ministriem, apgalvojot, ka Ukraina gatavojas izmantot "netīro bumbu", lai pēc tam apvainotu Krieviju masu iznīcināšanas ieroču pielietošanā. Tāpat oficiālā Maskava brīdina par iespēju, ka Ukraina varētu izmantot ķīmiskos ieročus. Saskaņā ar ASV kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu sniegto informāciju nedz ASV, nedz citas Rietumu valstis neredz nekādu pamatojumu šādiem Krievijas apgalvojumiem.

Tāpat visu aizvadīto nedēļu propagandisti stāstīja, ka ukraiņi mēģinās spridzināt Kahovkas dambi. Tikmēr ISW ziņo, ka tie būs tieši Krievijas spēki, kas mēģinās uzspridzināt Kahovkas hidroelektrostacijas dambi, lai piesegtu savu aiziešanu un neļautu Ukrainas spēkiem tos vajāt dziļāk Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā.

Kā norāda ISW, Krievijas varas iestādes varētu uzskatīt, ka dambja uzspridzināšana radīs buferzonu ap Hersonas apgabala austrumu daļu, kas neļaus Ukrainai nokļūt Krievijas okupētās Krimas artilērijas tuvumā. Vienlaikus ISW uzsver, ka Krievija noteikti vainos Ukrainu uzbrukumā dambim.

Krievijai jākļūst supermilitarizētai

Līdztekus šādiem izdomājumiem par Ukrainas "briesmu darbiem", krievu propagandas darboņi stāsta, ka pret Krieviju ir sazvērējusies un to vēlas iznīcināt visa Rietumu pasaule, līdz ar to tai ir draudi visas tās robežas garumā. Krieviju apdraudot gan Baltija, gan Somija, tai ir draudi Vidusāzijā, Kaukāzā un pat Arktikā. Līdz ar to Krievijas galvenais uzdevums nākamajiem 30 gadiem ir kļūt par supermilitarizētu valsti un cietoksni. Faktiski atsevišķu krievu ideologu ieskatā Krievijas ceļš ir sekot Ziemeļkorejas pēdās.

Tikmēr Krievijas domes deputāts un augsta ranga Krievijas armijnieks Aleksandrs Guroļovs vērsās ar atklātu naida runu pret Rietumiem: "Vērojot, kā satumst Ukrainas pilsētas, paliekot bez elektrības, neaizmirstiet, ka tas pats var notikt arī pie jums, arī jūs var sasniegt "Iskander" raķetes." Guroļovs arī uzsvēra, ka kodolieročus padomju tauta, pašlaik krievu tauta, ir radījusi savas dzimtenes aizstāvībai un tādiem mērķiem tie arī tiks izmantoti.

Kas atļauts Krievijai, nav ļauts Ukrainai

Stāstot par Krievijas veiktajiem dronu uzlidojumiem Kijivai, propagandas raidījuma "60 minūtes" vadītāji Olga Skabejeva un Jevgeņijs Popovs līksmi paziņoja, ka tā ir atbilde uz ukraiņu triecieniem Belgorodai Krievijā. Vairāk nekā piecas minūtes nekautrējoties tika rādīti kadri, kādus postījumus dronu sprādzieni nodara Ukrainas galvaspilsētai. Ukrainas separātistu bataljona "Vostok" komandieris Aleksandrs Hodakovskis raidījumā atzina, ka masveidīgie dronu uzlidojumi un raķešu triecieni pa Ukrainas pilsētām esot ne tikai atriebības akts, bet arī nozīmīga militāra palīdzība Krievijas armijai. Tajā pašā laikā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts ir norādījis, ka šie triecieni ir militāri bezjēdzīgi un kara gaitā neko nemaina.

Netieši to atzīst arī propagandas raidījumu dalībnieki - dažāda kalibra esošie un bijušie armijnieki, kas uzsver, ka raķešu un dronu triecieni pa Ukrainas kritisko infrastruktūru, vispirms jau energoapgādes tīkliem, tiek veikti, lai valsti novestu kolapsa stāvoklī un radītu absolūtu nedrošību un bailes Ukrainas sabiedrībā.

Lieki teikt, ka šajā retorikā iezīmējas absolūta liekulība un dubulta morāle. Proti, jebkādus Ukrainas armijas triecienus pa krievu okupēto teritoriju infrastruktūru propagandisti pasludina par vēršanos pret civiliedzīvotājiem un teju kara noziegumiem, savukārt savus centienus atstāt uz ziemu Ukrainu bez elektrības un siltuma uzskata par absolūti leģitīmu kara vešanas taktiku. Ukraiņu kontrolētajās teritorijās civilās infrastruktūras neesot, jo tai esot divējāds, arī militārs, raksturs, kamēr krievu okupētajās teritorijās pilnīgi visa infrastruktūra ir uzskatāma par civilu un vēršanās pret to ir vērtējama kā terorisms.

Neeksistējošie, bet lieliskie Irānas droni

Attiecībā uz droniem, par kuriem Rietumu analītiķiem nav šaubu, ka tos piegādājusi Irāna, krievi oficiāli to neapstiprina. Tajā pašā laikā tā sauktie kara korespondenti un armijnieki uzteic Irānas dronu precizitāti un nosoda jebkādas starptautiskās sankcijas pret šo Tuvo Austrumu valsti. Savukārt dažādi politologi klāsta, cik lieliska būtu cieša Krievijas un Irānas sadarbība un tas būtu liels trieciens ASV un visiem Rietumiem. Propagandisti nemitējas atkārtot, cik nepamatotas esot starptautiski noteiktās sankcijas Irānai. Tā ka, no vienas puses, oficiāli netiek atzīts, ka Irāna piegādājusi Krievijai dronus, bet, no otras, tiek stāstīts, cik šīs valsts ražotie ieroči ir augstas kvalitātes un precīzi.

Šajā kontekstā iezīmējas vēl viens interesants aspekts. Krievu ideologi ar lielu sajūsmu uztvēruši ziņu, ka Izraēla atteikusies piegādāt Ukrainai ieročus, jo bažījas, ka tie varētu nonākt Irānas rokās. Propagandistu mutēs šis Izraēlas arguments, protams, kļūst par neapgāžamu pierādījumu viņu atkārtotajai mantrai, ka Ukraina tai piegādātos Rietumu ieročus pārdod melnajā tirgū.

Civiliedzīvotāju deportācijas

Krievija ir viena no tiesiskākajām valstīm pasaulē, kurai kara apstākļos primāri rūp civiliedzīvotāju dzīvības. Tā propagandisti vērtē lēmumu evakuēt jeb deportēt cilvēkus no Hersonas apgabala, kuru, visticamāk, ukraiņi atkaros. Tikmēr ISW ir paziņojis: "Krievija turpina masveida piespiedu ukraiņu deportācijas, kas, iespējams, ir apzināta etniskās tīrīšanas kampaņa papildus acīmredzamiem Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu pārkāpumiem. Krievijas vicepremjers Marats Husnuļins 14.oktobrī paziņoja, ka "vairāki tūkstoši" bērnu no Hersonas apgabala "jau atrodas citos Krievijas reģionos, atpūšas atpūtas namos un bērnu nometnēs". Krievijas varas iestādes atklāti atzina, ka bērni no okupētajiem Ukrainas apgabaliem nodoti adopcijai krievu ģimenēs tādā veidā, kas var būt Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu pārkāpums."

Jānorāda, ka visi Krievijas kara korespondenti un militārie analītiķi atzīst, ka vissaspringtākā situācija frontē ir tieši pie Hersonas, kā arī uzsver, ka šo apgabalu krieviem var nākties zaudēt. Šajā kontekstā pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" militārais analītiķis Hristo Grozevs ir norādījis: "Ģenerālis Surovikins gatavo Krievijas sabiedrisko domu Hersonas zaudēšanai. Aizbildinājumi, cita starpā, ir tādi: "Kijiva var izmantot aizliegtos ieročus, mēs nevaram atļauties tam pakļaut iedzīvotājus, ir jāpieņem smagi lēmumi..." Sabiedrības uzmundrināšanai tiek apgalvots, ka ukraiņi visus spēkus ir koncentrējuši pie Hersonas, tāpēc citos virzienos viņiem būšot tikai zaudējumi vai vismaz nebūs kapacitātes uzbrukt. Tajā pašā laikā ISW analītiķi norāda, ka Ukrainas bruņoto spēku ofensīva varētu turpināties arī citos virzienos.

Rietumu kodolieroču mērķis esot Putins

Savukārt propagandists Vladimirs Solovjovs savā raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" aizvien aktīvāk proponē, ka karots tiek ar teroristisku organizāciju, par kādu ir uzskatāma Ukrainas valsts. Vienlaikus, protams, ar jaunu sparu izskan retorika par "svēto" tēvijas karu pret NATO, kas ir Krievijas pastāvēšanas un "būt vai nebūt" jautājums.

Jāteic, ka krievu ideologi ir ļoti sāpīgi uztvēruši NATO īstenotās ikgadējās kodolreaģēšanas mācības "Steadfast Noon", kur līdz 60 lidmašīnām piedalījās mācību lidojumos virs Beļģijas, Ziemeļjūras un Lielbritānijas. Vienlaikus šī ziņa propagandistiem bija kā medusmaize, jo kalpoja kā ideoloģisks pierādījums un pārliecināšanas ierocis krievu sabiedrībai, ka tieši NATO un īpaši ASV ir tās, kas vēlas kodolkaru un ir gatavas izmantot kodolieročus.

Propagandisti arī nepatiesi apgalvoja, ka tās ir ārkārtējas mācības, kurās tiek izspēlēts kodoluzbrukuma scenārijs Krievijai. Tas neatbilst patiesībai, jo šāds scenārijs mācībās izspēlēts netika, turklāt mācības ir ikgadējas un NATO paziņojumā presei norādīts, ka tās "nav saistītas ar kādiem pašreizējiem notikumiem pasaulē". Taču tas netraucēja Solovjovam aizrunāties tiktāl, ka šīs mācības esot uzskatāms pierādījums Rietumu vēlmei izmantot kodolieročus pret Krieviju un šajā sakarā ASV ieskatā pirmais leģitīmais mērķis esot Krievijas prezidents Vladimirs Putins.