Aiz propagandas priekškara: slepkavas padara par varoņiem un olimpisko spēļu diskreditēšana
foto: EPA/Scanpix
Krievijas diktators Vladimirs Putins lepni sveic atbrīvoto krievu noziedznieku.
Pasaulē
2024. gada 7. augustā, 07:12

Aiz propagandas priekškara: slepkavas padara par varoņiem un olimpisko spēļu diskreditēšana

Ārzemju nodaļa

LETA

Aizvadītās nedēļas Kremļa propagandistu ideoloģiskajos vēstījumos spilgtākais notikums neapšaubāmi bija Krievijas un Rietumvalstu veiktā politieslodzīto apmaiņa, kuru Krievija jau pasludināja par savu diplomātisko uzvaru.

Aiz propagandas priekškara: slepkavas padara par v...

Tikmēr Rietumu mediji raksta, ka šīs apmaiņas, kuras ietvaros tika atbrīvots arī krievu slepkava Vadims Krasikovs, sekas būs šādas: Krievija turpinās nolaupīt uz šo valsti devušos ārzemniekus, tos nepatiesi apvainojot spiegošanā, lai pēc tam varētu apmainīt pret "savējiem". Tāpat tā ir ziņa Federālā drošības dienesta virsniekiem, ka viņi droši var turpināt slepkavot ārvalstīs, jo arī aresta gadījumā viņi tāpat tiks atgriezti Krievijā. Tā diemžēl ir bēdīga ziņa krievu disidentiem ārpus Krievijas, ka viņi nekur pasaulē nevar justies pasargāti no Kremļa atriebības.

Līdztekus krievi turpināja visādos veidos diskreditēt Parīzes Olimpiādi, savu kulmināciju sasniedzot bēdīgi slavenā propagandista Vladimira Solovjova vārdos: "Cik labi, ka mēs tur neesam."

Tāpat krievi bija izvilkuši kāda Āfrikas žigolo interviju, kurā viņš stāsta, ka sniedz savus pakalpojumus ietekmīgām Eiropas sievietēm, starp kurām 2022.gadā esot it kā bijusi arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kas šiem pakalpojumiem esot tērējusi valsts naudu. Interesanti un arī likumsakarīgi, ka šādas ziņas neparādās nevienā nopietnā Vācijas medijā. Tajos nav atrodamas nekādas intervijas ar Āfrikas žigolo Kingsliju. Visa informācija ir pieejama tikai tādās apšaubāmās platformās kā "TikTok". Nopietnie Vācijas mediji vispār neuzskata par vajadzīgu pievērst uzmanību šim viltus "skandālam". Pilnīgi pretēji rīkojas krievu propagandisti, kas šo "notikumu" pasniedz kā absolūti patiesu un tādu, kas raksturo Rietumu politiķu "patieso seju".

Slepkavu pasludina par varoni

"Mēs atlaidām spiegus un dzimtenes nodevējus, kamēr pie mums ieradās īsti varoņi un patrioti" - tāds bija galvenais propagandas vēstījums par aizvadītajā nedēļā notikušo politieslodzīto apmaiņu starp Krieviju un Rietumvalstīm.

Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva pacilāti stāstīja, ka "mājās atgriežas īsteni patrioti", no kuriem daudzi esot notiesāti bez jebkādiem pierādījumiem, un ASV specdienesti viņus esot nolaupījuši, tiem uzturoties trešajās valstīs.

Apmaiņas galvenais personāžs, kura dēļ Krievija vispār iesaistījās darījumā, protams, ir Federālā drošības dienesta virsnieks Vadims Krasikovs, kuram Vācijā bija piespriests mūža ieslodzījums par bijušā čečenu nemiernieku komandiera Zelimhana Hangošvili nogalināšanu Berlīnes parkā. Jānorāda, ka Hangošvili bija saņēmis Vācijā politisko patvērumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš personīgi sagaidīja atbrīvotos politieslodzītos lidostā, īpaši sirsnīgi sveica Krasikovu, dēvējot to par īstenu Krievijas patriotu un varoni. Arī bēdīgi slavenajā intervijā ar ASV propagandistu Takeru Karlsonu Putins uzsvēra, ka Krasikovs ir nogalinājis nežēlīgu slepkavu un tas ir bijis taisnīguma triumfs.

Tikmēr ziņu aģentūra "Reuters" raksta, ka Krasikova vainu īpaši pastiprina fakts, ka Hangošvili jau sen bija zvērējis pārtraukt jebkādu vardarbīgu cīņu par Čečenijas neatkarību. Vācijas tiesā tiesnesis norādīja, ka šī slepkavība uzskatāma par "valsts terorisma aktu".

Krievijas opozīcijas medijs "Meduza" vēsta, ka no Krievijas cietuma atbrīvotais politieslodzītais Iļja Jašins bija nemierā ar šādu apmaiņu un to, ka viņš pret savu gribu tiek izraidīts no Krievijas. Jašinam saskaņā ar "Meduzas" rakstīto bija grūti pieņemt savu atbrīvošanu, jo tās rezultātā no Vācijas cietuma tika atbrīvots Krasikovs.

"Viņš saprata sarežģīto ētisko dilemmu, ar ko saskaras Vācijas valdība, taču uzsvēra, ka "tas motivē Putinu sagrābt vairāk ķīlnieku un palielināt politisko ieslodzīto skaitu". Tajā pašā laikā Jašins atzina, ka "Putins joprojām turpinātu sagrābt ķīlniekus, jo diktatori vienmēr tā dara - viņi vienmēr sagrābj ķīlniekus un publiski spīdzina, izmantojot pretinieku humānās jūtas. Putins to darīs neatkarīgi no tā, vai Rietumu valdības šos cilvēkus glābs vai ignorēs", raksta izdevums.

Vēl viena zīmīga nianse, kuru "Meduzai" atklāja Jašins: "Kad kopā ar FSB virsniekiem lidojām uz Ankaru, viens no viņiem pagriezās pret mani un Vladimiru un teica: "Nu, neaizraujies tur, jo Krasikovs var atgriezties pēc tevis." Tas, protams, bija joks, bet nepatīkams - neliels sals pārskrēja pāri ādai."

Rietumi bažīgi

Vērts pieminēt, ka Rietumvalstīs, lai arī ir priecīgs noskaņojums par nepatiesi arestēto pilsoņu atgriešanos mājās, tomēr valda arī bažas par augsto cenu, kuru nācās samaksāt. Kā raksta ietekmīgais izdevums "Politico", Vācijā cilvēktiesību organizācijas un opozīcijas politiķi norādījuši, ka notiesāta slepkavas atbrīvošana apmaiņā pret politieslodzītajiem sniedz papildu sviras Krievijas režīmam.

"Tas varētu radīt precedentu," izdevumam uzsvēra opozīcijas partijas Kristīgo demokrātu savienības vecākais aizsardzības jomas politiķis Roderihs Kīzveters. "Es baidos, ka pieaugs Krievijas sabotāžu vai terorisma risks," viņš sacīja, piebilstot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parādījis, ka viņa rokaspuišiem nav pamata baidīties no sekām.

Savukārt domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" pētniece Tatjana Stanovaja raksta, ka pēdējo divu gadu laikā Krievija ir darījusi visu iespējamo, lai palielinātu to ieslodzīto skaitu, kurus varētu izmantot tieši šādā maiņas darījumā.

Pētniece atgādina, ka "2022.gadā notikusī ASV basketbola zvaigznes Britnijas Graineres aizturēšana bija saistīta tikai ar viņas ASV pasi un Kremļa mēģinājumiem ietekmēt ASV sabiedrisko domu. Azarts atmaksājās: Grainere tika apmainīta pret bēdīgi slaveno ieroču tirgotāju Viktoru Butu".

"Lai arī Vācija sākotnēji bija pret slepkavas Krasikova atbrīvošanu, tomēr tā notika vairāku iemeslu dēļ. Pirmais bija Kremļa opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija pēkšņā nāve 47 gadu vecumā Krievijas cietumā šā gada sākumā. Lai gan tas noveda pie tā, ka Berlīne uz laiku iesaldēja sarunas par Krasikovu, tas arī skaidri parādīja mijmaiņas humanitāro vērtību," raksta Stanovaja. "Bija acīmredzams, ka citus varētu sagaidīt tāds pats liktenis kā Navaļniju. Iespēja atbrīvot politieslodzītos no Krievijas cietumiem bija galvenais Berlīnes stimuls, un tas palīdzēja pārvarēt juridiskos un politiskos šķēršļus Krasikova atdošanai."

Otrs faktors bija nenoteiktība saistībā ar gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kur Donalda Trampa ievēlēšanas rezultātā viss ieguldītais darbs varētu izrādīties neveiksmīgs. "Visticamāk, gaidāmās vēlēšanas padarīja abas puses nedaudz elastīgākas: īpaši Krieviju, kas pirms novembra balsojuma nolēma ne tikai nodrošināt demokrātiem ārpolitisko panākumu, bet arī atteicās no ierastā principa viens pret vienu šādām apmaiņām. Maskava Rietumiem atdeva sešpadsmit ieslodzītos un pretī saņēma tikai astoņus (neskaitot divus nepilngadīgos)," raksta domnīca.

Jāpiemin, ka uz raidījumu "60 minūtes" bija uzaicināts no ASV cietuma atbrīvotais hakeris un kibernoziedznieks Romāns Seļezņovs, kurš stāstīja, ka visas viņam izvirzītās apsūdzības esot safabricētas. Tikmēr laikraksts "New York Times" 2017.gadā rakstīja, ka "tiesnesis piesprieda 32 gadus vecajam Romānam Valerijevičam Seļezņovam 27 gadu cietumsodu par plašas kredītkaršu un identitātes zādzības operācijas vadīšanu no savām mājām Bali, Indonēzijā, un Vladivostokā, Krievijā, un par miljoniem kredītkaršu numuru pārdošanu melnajā tirgū. Federālie prokurori bija lūguši piespriest 30 gadu cietumsodu. Seļezņova kunga shēmas noveda pie vairāk nekā divu miljonu kredītkaršu numuru nozagšanas un tālākpārdošanas, kā rezultātā tika nodarīti zaudējumi vismaz 170 miljonu dolāru apmērā. Saskaņā ar tiesas dokumentiem šī kopsumma varētu pieaugt līdz miljardiem dolāru. Seļezņova kunga upuru vidū bija 3700 finanšu iestādes un 500 uzņēmumi visā pasaulē, tostarp vairāki restorāni Sietlas rajonā".

Olimpiešu diskreditācija

Olimpiādē varu ir pārņēmusi LGBT kustība, klāstīja odiozais propagandists Vitālijs Tretjakovs, ierosinot veidot alternatīvu pasākumu ar nosaukumu "naturaliāde", kurā piedalītos "normāli" sportisti, nevis "visādi transvestīti".

Īpaši krievi uzbruka alžīriešu bokserei Imanei Kelifai, klāstot, ka viņa esot transvestīts. Proti, par sievieti pārtapis vīrietis, kā rezultātā boksa mačā vīrietis esot nežēlīgi "dauzījis" pretinieci sievieti. Tādas, lūk, esot Rietumu olimpiskās vērtības.

Patiesībā tie visi ir meli un izdomājumi. Kelifa ir piedzimusi kā meitene un visu mūžu startējusi sportā kā sieviete. Un, ja nu kādu interesē, tad Kelifai nekad nav bijuši vīriešu dzimumorgāni.

Izdevums "USA Today" skaidro, ka Kelifai ir seksuālās attīstības atšķirības, kas pazīstamas kā DSD (differences in sex development) jeb atšķirības dzimuma attīstībā. Tas ir retu pazīmju kopums, kas saistīts ar gēniem, hormoniem un reproduktīvajiem orgāniem, kuru dēļ cilvēka seksuālā attīstība var atšķirties no citiem, norāda Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests. Dažreiz tas var izpausties tā, ka sievietei ir XY hromosomas, bet citādi attīstība ir pilnībā sievišķīga.

CNN ziņo, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) stingri atbalsta Kelifas dalību 2024.gada spēlēs, un SOK pārstāvis Marks Adamss norādīja, ka viņa "dzimusi sieviete, reģistrēta sieviete, savu dzīvi nodzīvojusi kā sieviete, boksējusies kā sieviete, viņai ir sievietes pase". Adamss arī piebilda, ka šī nav "transpersonu lieta".

Jāpiebilst, ka neviens no šiem skaidrojumiem neparādās Krievijas propagandistu vēstījumos, kur, kā jau minēts, dominē versija - vīrietis, kurš pārģērbies par pretējo dzimumu, sit sievieti.

Līdztekus krievi, protams, vaimanā par piesārņoto Sēnu un klāsta, ka peldēšanas sacensības saucot par "urīnterapiju". Lieki piebilst, ka tā šīs sacensības dēvē tikai krievi.

Tomēr, lai arī propagandisti kliedz, "cik labi, ka krieviem nav jāpiedalās "apkaunojošajā" olimpiādē", var just, ka tas tomēr ir sāpīgi. Par to liecina propagandistu bēdas, ka pasaulē notiek 30 bruņoti konflikti, kuros iesaistītas 60 valstis, taču SOK sankcijas vērsusi tikai pret "mūsu speciālo operāciju".