Aiz propagandas priekškara: miermīlīgās Krievijas stabilā ekonomika

Kremļa ideoloģiskās lakstīgalas arī plaši apsprieda "izcilo" Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova interviju amerikāņu propagandistam Takeram Karlsonam, kurš pazīstams ar savu prokrievisko nostāju un kuram interviju savulaik sniedza arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tajā pašā laikā krievi ne ar vārdu, pat ne ziņu raidījumos, nepieminēja Lavrova dalību EDSO samitā Maltā. Tas arī nav pārsteidzoši, jo Lavrovs Maltā bija starptautiskā izolācijā, un viņa runas laikā daudzu valstu ārlietu ministri, tostarp arī mūsu ārlietu ministre Baiba Braže, pameta zāli.

Savukārt par Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova pagājušās nedēļas telefonisko sazināšos ar ASV bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Čārlzu K.Braunu tika teikts tikai tas, ka Gerasimovs amerikāņu kolēģi ir brīdinājis par Krievijas hiperskaņas raķetes plānotajiem izmēģinājumiem Vidusjūrā.

Līdztekus šoreiz tika apspriesta arī iekšpolitika, precīzāk Krievijas ekonomiskā situācija. Vēstījums bija skaidrs - panikai nav vietas, Krievijas ekonomika ir labā situācijā, rubļa kursa kritums nav nekas briesmīgs. Tā teikt, guliet mierīgi, dārgie pilsoņi.

Putins mierina iedzīvotājus

Pēc ilgas klusēšanas pagājušās nedēļas forumā "Krievija sauc" Putins izteicās par ekonomisko situāciju valstī un rubļa kursa straujo lejupslīdi. Krievijas diktators apgalvoja, ka, neraugoties uz Rietumu sankcijām, agresorvalsts ekonomiku ne tikai nav izdevies iznīcināt, bet tā ir pilnībā atkopusies un ir ļoti labā situācijā.

Putins arī klāstīja, ka Krievija jau sen vairs nav tikai energoresursu eksportētāja un tai esot ļoti attīstīta ražošana, kas amortizēšot iespējamo naftas cenu krituma ietekmi.

Raidījumā "60 minūtes" tika intervēts Krievijas "VTB" bankas prezidents Andrejs Kostins, kurš paziņoja, ka rubļa lejupslīde nav nekas briesmīgs un vispār Krievija ļoti labi varot iztikt bez dolāra. Kostins ieteica iedzīvotājiem šajā situācijā rubļus noguldīt komercbankās, kur noguldījumu likme pārsniedz 20%. Tā ir tik augsta tādēļ, lai slāpētu inflāciju.

Kostins arī uzsvēra, ka, neraugoties uz "ne vienkāršo" situāciju, valsts pilda visas savas sociālās saistībās pret iedzīvotājiem, ar to domājot algu un pabalstu izmaksu. Vienlaikus Kostins atzina, ka situācija nav vienkārša un inflācija ir augsta, taču tās esot tikai īslaicīgas grūtības.

Tikmēr Rietumu domnīcas un ekonomisti uzskata, ka Krievijas pašreizējā ekonomikas izaugsme nav ilgtspējīga un to var ļoti būtiski iedragāt gan jaunas sankcijas, gan naftas cenu pazemināšanās. Tajā pašā laikā neviens neņemas prognozēt, ko nozīmē "nav ilgtspējīga" - vai runa ir par viena vai piecu gadu perspektīvu.

Vēl vairāk, starptautiskās domnīcas un eksperti uzskata, ka pagaidām vairums Krievijas iedzīvotāju izjūt ekonomiskus ieguvumus no kara Ukrainā. Lai gan atalgojuma palielināšana ir bijusi īpaši dāsna militārpersonām, arī daudzās citās nozarēs algas ir ievērojami palielinājušās, piemēram, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā.

Piemēram, domnīca "Atlantic Council" raksta, ka kopumā iebrukums Ukrainā ir ļāvis miljoniem krievu izkļūt no nabadzības. Daudzi krievi nepārprotami ir guvuši finansiālu labumu no kara. Militārie līgumi ir izrādījušies īpaši ienesīgi valsts biznesa elitei, savukārt Rietumu uzņēmumu aiziešana ir radījusi brīvas nišas, kuras Krievijas uzņēmumiem aizpildīt.

Savukārt laikraksts "Deutsche Welle" ziņo, ka Putina apjomīgajiem militāro tēriņu plāniem vājš rublis ir ļoti izdevīgs. Tas nozīmē, ka Kremlim var būt vairāk vietējās valūtas, ko tērēt, jo ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta ir ārvalstu valūtās. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs publiski izteicies, ka vājais rubļa kurss ir ļoti izdevīgs vietējiem eksportētājiem.

Arī franču laikraksts "Le Monde" uzskata, ka Krievijas kara ekonomikai, kur militāri rūpnieciskais komplekss šobrīd ir galvenais izaugsmes dzinējspēks, šis rubļa kursa kritums varētu šķist laba ziņa. Tas palielina ieņēmumus no izejvielu eksporta, kas joprojām galvenokārt ir izteikti dolāros.

Ekonomisti prognozē, ka tas, cik lielā mērā ekonomikas lejupslīde kļūs par Krievijas problēmu, ir atkarīgs tieši no naftas cenas nākamgad. Ilgstoša eksporta ieņēmumu samazināšanās izraisītu strauju ekonomikas perspektīvas pasliktināšanos. Centrālā banka nevarētu efektīvi iejaukties, jo lielākā daļa tās rezervju ir iesaldētas saskaņā ar Rietumu sankcijām. Rubļa devalvācija, augstā inflācija un recesija būtu neizbēgami.

Krievi lavierē par Sīriju

Dažāda kalibra Kremlim pietuvinātie "politologi" par Sīrijas asiņainā režīma krišanu izsakās ļoti piesardzīgi. Tas skaidrojams ar to, ka Sīrijā atrodas divas Krievijai nozīmīgas kara bāzes, kuras tā par katru cenu grib saglabāt.

Līdz ar to Kremlis, kurš vienmēr atbalstījis Bašaru al Asadu, nevar atļauties tagad zākāt opozīciju, jo ar to būs jārunā par kara bāzu likteni.

Tā kā starptautiski izskan runas, ka Sīrijas opozīcija cita starpā izmantoja Krievijas nespēju iejaukties un aizstāvēt Asadu un Rietumi jau runā par Sīrijas notikumiem kā "pliķi sejā Putinam", propagandisti steidza paziņot, ka Krievijai šajā valstī nekad neesot bijis sauszemes karaspēka un vispār aizstāvēt Asadu esot bijis Irānas pienākums.

"Kremlini" vairākas reizes atkārtoja pirms pāris gadiem Putina teikto, ka "mēs negrasāmies būt lielāki sīrieši, nekā ir viņi paši". Proti, valdošais oficiālais Kremļa naratīvs ir šāds: Krievija iestājas par mierīgu varas nodošanu Sīrijā, aicina iztikt bez vardarbīgas eskalācijas un ir gatava konstruktīvām sarunām ar jauno Sīrijas valdību.

Vienlaikus krieviem šķita svarīgi uzsvērt, ka notiekošais nekādā veidā neesot saistāms ar Krievijas vājumu, jo krievi nekad neesot vēlējušies iesaistīties Sīrijas iekšējās cīņās, kas, protams, ir meli. Krievija savulaik ir sniegusi atklātu militāru atbalstu Asadam. Tagad krievi paziņo, ka atbalsta sniegšana Asadam bijis Irānas pienākums.

Kā jau minēts, propagandisti absolūti izvairījās no Sīrijas opozīcijas atklātas kritizēšanas un gānīšanās par to, jo zina, ka no jaunās Sīrijas pārvaldītājiem būs atkarīgs krievu kara bāzu liktenis.

Vien odiozais Krievijas valsts domes deputāts, ģenerālis Guruļovs paziņoja, ka 30 000 nemiernieku nekad nebūtu spējuši gāzt Asada režīmu, ja nebūtu plašā mēroga "nodevības" Sīrijas armijā.

Tikmēr Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta vecākais līdzstrādnieks Hamidreza Azizi radio "Brīvā Eiropa" pauda, ka notikušais Sīrijā ir smags trieciens Krievijas apgalvojumam, ka tā joprojām ir globāla lielvara militārās un politiskās ietekmes saglabāšanas ziņā ārvalstīs. Viņaprāt, tagad arī citas valstis, piemēram, Āfrika un Latīņamerika, varētu pārskatīt savu atkarību no Krievijas un paļaušanos uz to.

"Straujā Asada režīma sabrukums Sīrijā - režīma, kuru Kremlis palīdzēja atbalstīt kopš 2015.gada, - ir stratēģiski politiska sakāve Maskavai un ir ievedusi Kremli krīzē, jo tas cenšas saglabāt savu stratēģisko militāro bāzi Sīrijā. (...) Krievijas nespēja vai lēmums nepastiprināt Asada režīmu, jo Sīrijas opozīcijas ofensīva guva straujus panākumus visā valstī, arī iedragās Krievijas uzticamību kā uzticamam un efektīvam drošības partnerim visā pasaulē, kas savukārt negatīvi ietekmēs Putina spēju iegūt atbalstu visā pasaulē," raksta Kara studiju institūts (ISW).

Lavrovs, Orešņiks un Gruzija

Krievi ļoti lepojās ar to, ka nākamā gada otrajā pusē Baltkrievijā tiks izvietota jaunā vidēja darbības rādiusa hiperskaņas raķete "Orešņik". Svētdienas vakara ziņu raidījuma vadītājs Dmitrijs Kiseļovs ar neslēptu gandarījumu paziņoja, ka "Orešņik" nepieciešamas tikai astoņas minūtes, lai sasniegtu Londonu.

Kā klāstīja citi propagandisti, jo mazāks attālums raķetei jāveic, jo tās darbība ir graujošāka, liekot saprast, ka Eiropas valstis ir nopietni apdraudētas, jo Baltkrievija ir lielisks poligons raķetes palaišanai.

Tikmēr Lavrovs savā intervijā Takeram Karlsonam steidza paziņot, ka ASV nevajagot dzīvot ilūzijās, ka apdraudēta ir tikai Eiropa. Ja būs nepieciešams, Kremlis varot dot triecienu arī pa ASV.

Vienlaikus Lavrovs liekulīgi pauda, ka Krievija nekādā gadījumā nevēloties kodolkaru, tā vispār esot miermīlīguma iemiesojums, kuru provocējot Rietumi. Cinisma apoteoze bija viņa paziņojums, ka "ne mēs šo karu sākām". Proti, Krievijai tas esot aizstāvības karš.

Jau kuro reizi melojot par "aizsardzības karu", netiek sniegti nekādi fakti vai pierādījumi par to, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukraina būtu gatavojusi kādu militāru ofensīvu pret Krieviju. Lavrovs arī uzsvēra, ka pašlaik notiekošo Ukrainā viņš nesaucot par karu, jo tas esot izteikts hibrīdkarš, kas nozīmējot Rietumu "iejaukšanos" un NATO vēlmi iznīcināt Krieviju ar Ukrainas rokām.

Kā ciniski meloja Lavrovs, pierādījumi tam, ka Krievijas spēki slaktējuši civiliedzīvotājus Ukrainas pilsētā Bučā, ir inscenēti un "klaji provokatīvi". Tāpat viņš izteica pieņēmumu, ka Rietumi slēpj pārbaužu rezultātus Vācijas slimnīcā, kas noteica, ka nu jau mirušais Kremļa kritiķis Aleksejs Navaļņijs ir saindēts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu "Novičok". Navaļnija nāvi cietumā Krievijā Lavrovs pat pieļāvuma formā saistīja ar vāciešu veiktajām medicīniskajām manipulācijām, ārstējot opozicionāru.

Savukārt par Gruzijā notiekošajiem protestiem "kremlini" meloja, ka protestētāju skaits esot mazāks par viesu skaitu "normālās" gruzīnu kāzās. Propagandisti atklāti slavēja Gruzijas neleģitīmo valdību, kura, atliekot iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES), pasargājot valsti no iesaistīšanas Ukrainas karā. Visiem esot skaidrs, ka ES Gruzija nepieciešama tikai tādēļ, lai to iesaistītu karā pret Krieviju un piespiestu gruzīnus karot Ukrainas pusē.

Gruzijas valdība, atsakoties "iet Rietumu pavadā", patiesībā glābjot Gruzijas valsti un tautu no iznīcības, jo Rietumi Gruzijai gatavojot Ukrainas likteni.

Daži propagandisti arī uzsvēra, ka Gruzijai nav nekādas saistības ar Eiropu, un tās atrašanās ES būtu pretdabiska no visiem aspektiem. Tikmēr gan ģeogrāfiski, gan sociāli un vēsturiski, kā arī politiski vienīgā dabiskā ģeopolitiskā telpa esot Krievija, Baltkrievija, Gruzija un Moldova.