Aiz propagandas priekškara: par Lielbritānijas iznīcināšanu un Zelenska nomaiņu

Līdztekus tikpat zīmīgi ir tas, par ko Kremlis klusēja vai minēja, tikai garāmejot. Vispirms, protams, jāmin Krievijas augstāko militārpersonu aresti, no kurām visredzamākā ir Krievijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieka Vadima Šamarina aizturēšana. Ja Rietumu presē un domnīcās, kas nodarbojas ar Krievijas iekšpolitikas analīzi, minētās aizturēšanas bija viens no visplašāk apspriestajiem tematiem, tad pašā Krievijā par to vēstīja tikai ziņās, taču nevienā no diskusiju raidījumiem, kur apspriež "svarīgākos" jautājumus, militārpersonu arestus pat nepieminēja. Savukārt 23. maija, kad notika Šamarina aizturēšana, vakara ziņu izlaidumā par to pavēstīja vien pāris teikumos.

Zīmīgi, ka šī ziņa, kas jebkurā demokrātiskā valstī būtu viena no galvenajām, Kremļa televīziju ziņu raidījumos tika pavēstīta kā viena no pēdējām, tādējādi to pēc iespējas marginalizējot. Izskanēja vien tas, ka aizturēšana notikusi cīņas pret korupciju ietvaros. Tāpat jāmin, ka nebija neviena eksperta komentāra par notikušo.

Krievi, klāstot par uzbrukumiem Harkivai, protams, nepieminēja visu civilizēto pasauli šokējošo Harkivas tirdzniecības centra bombardēšanu, kurā atradās 200 cilvēki. Vēl joprojām dominējošais naratīvs ir nemainīgs - "mēs uzbrūkam tikai militārajai infrastruktūrai".

Savukārt par Igauniju satraukušo incidentu Narvā, kad Krievijas robežsardzes dienests 23. maija agrā rītā vienpusēji demontēja 25 gaismas bojas, ko Igaunija bija uzstādījusi Narvas robežupē, lai iezīmētu ūdens ceļu, Krievijas ziņu raidījumā bija izsmējīgs sižets, kurā tika paziņots, ka tie ir Igaunijas puses izdomājumi un nekas tāds neesot noticis.

Krievi arī nepieminēja sākotnējo Aizsardzības ministrijas ieceri mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā. Jāpiebilst, ka šis likumprojekts no ministrijas tīmekļvietnes gan ļoti ātri pazuda.

Raidījuma "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" vadītājs, propagandists Solovjovs svētdienas vakarā aizrāvās ar garu tirādi par "slikto" Igauniju un tās prezidenta Alara Karisa teikto, ka Krievija ir jānospiež uz ceļiem. Solovjovs savos pārspīlējumos izteica diezgan komiskus draudus un vienlaikus paziņoja, ka neviena cita tauta igauņiem nav darījusi tik daudz laba kā krievu tauta un Krievija. Solovjovs gan neprecizēja, ko viņš ar šo "labumu" domāja.

Lielbritānijas vienkārši vairs nebūšot

Jau kopš kara sākuma skanošie krievu kodoldraudi vairs nevienu nebiedē, tikai apliecina Kremļa bezspēcību. Ja nu vienīgi tie nomierinoši iedarbojas uz pašmāju auditoriju. Šoreiz to žvadzināšanas iemesls ir ASV atļauja un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga aicinājums alianses dalībvalstīm, kas piegādā Ukrainai ieročus, atcelt ierobežojumus to izmantošanai, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.

Jāatgādina, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons jau maija sākumā vizītē Kijivā paziņoja, ka "Ukrainai ir tādas tiesības. Krievija veic triecienus Ukrainas teritorijai, un ir pilnīgi saprotams, ka Ukraina izjūt nepieciešamību nodrošināt savu aizsardzību".

Kremļa propagandisti kārtējo reizi kliedza, ka pārkāptas visas sarkanās līnijas, ka NATO atklāti iesaistījusies karā ar Krieviju, ka agresorvalsts dos atbildes triecienus utt. "Kremlini" norādīja, ka ikvienam triecienam pa Krievijas teritoriju sekos atbilde, taču triecieni nebūšot pa Ukrainu, bet gan tām valstīm, ar kuru ražotajiem ieročiem doti triecieni pa Krievijas teritorijām.

Ja ar britu ieročiem ukraiņi dos triecienus pa Krievijas teritorijām, tad Lielbritānija tiks noslaucīta no zemes virsas un tās vairs vienkārši nebūs, paziņoja odiozais "militārais eksperts" Igors Korotčenko. Propagandisti steidza klāstīt, ka Lielbritānijai karš ar Krieviju būšot pēdējais tās vēsturē, jo miglainā Albiona tikšot iznīcināta.

Jāmin, ka krievu draudēšana Londonai nav nekas jauns. Jau 2022. gada decembrī Krievijas ģenerālis un Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs pauda, ka viena no galvenajām Ukrainas kara uzkurinātājām esot Londona, līdz ar to šīs valsts militārā infrastruktūra esot leģitīms Krievijas raķešu triecienu mērķis. Kā redzams, par laimi un patiesībā arī likumsakarīgi, šie draudi palikuši tikai tukšu pļāpu līmenī.

Lukašenko Putina nāvīgajos skāvienos

Putins 23. maija vakarā ieradās Minskā, kur viņš Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko ierosināja rīkot kopīgas militārās mācības, kurās tikšot izmēģināts kopīgs taktiskais kodoltrieciens. Tas ir cieši saistīts ar Krievijas karaspēka Dienvidu kara apgabalā uzsākto pirmo mācību posmu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanā un izmantošanā. Krievijas Aizsardzības ministrija savā paziņojumā atkārtoti uzsvēra, ka mācības tiek rīkotas, "reaģējot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem" Krievijai.

Kodolieroču un to radīto draudu analītiķi norāda, ka mācības ir Putina brīdinājuma signāls, lai atturētu Rietumus no dziļākas iesaistīšanas karā Ukrainā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", piebilstot, ka Baltkrievija ir sniegusi loģistikas atbalstu Krievijas karā ar Ukrainu, Krievijas spēkiem iekļūstot Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas sākotnējās ofensīvas pret Kijivu laikā 2022. gada februārī.

Lukašenko arī paziņoja, ka neviens Krievijas un Baltkrievijas ienaidnieks "aiz okeāna" nenoslēpsies. Savukārt Putins kārtējo reizi uzvilka viltus miera baloža masku un dūdoja, ka Krievija nekādā gadījumā nevēlas izmantot kodolieročus un Rietumi ir tie, kas provocējot kodolkonfliktu. Tajā pašā laikā Putins atkārtoti apliecināja, ka šie ieroči var tikt izmantoti, ja tiks apdraudēta Krievijas valstiskā suverenitāte. Šī Putina mantra, kas ierakstīta arī jaunajā valsts aizsardzības koncepcijā, gan nevienā brīdī netiek konkretizēta, atšifrējot, kas tieši būtu uzskatāmi par "draudiem valsts suverenitātei".

Vēlas "kancelēt" Zelenski

Saistībā ar to, ka 20. maijā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim beidzās amata termiņš, bet jaunas vēlēšanas kara dēļ netiek rīkotas, Putins 24. maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka Zelenski neuzskata par leģitīmu Ukrainas prezidentu. Jāuzsver, ka Putins ir vienīgais kādas valsts līderis, kurš šādi pozicionējies. Visa pārējā pasaule Zelenska leģitimitāti neapšauba un atzīst, ka Ukrainai ir tiesības kara laikā prezidenta vēlēšanas nerīkot.

Putins arī liekulīgi klāstīja, ka būtu gatavs miera sarunām ar Ukrainu, taču ar Zelenski tās nekad nenotiks, jo viņam neesot tādu pilnvaru. Tāpat Krievijas diktators apgalvoja, ka Ukrainas parlamentam un konstitucionālajai tiesai ir jāpārbauda Ukrainas konstitūcija, lai noteiktu to amatpersonu likumību, kas palikušas amatā pēc noteiktā termiņa, ko Putins raksturoja kā Ukrainas iekšējo lietu, par kuru viņš tomēr izvēlējās izteikt viedokli.

"Putina atsaukšanās uz Ukrainas konstitūciju, vienlaikus nepārprotami noliedzot Zelenska leģitimitāti, ir dīvaina, jo Ukrainas konstitūcija nepārprotami atļauj amatā esošam prezidentam atlikt vēlēšanas un palikt amatā pēc sava pilnvaru termiņa beigām karastāvokļa laikā. Zelenska lēmums atlikt 2024. gada marta vēlēšanas pilnībā atbilst Ukrainas konstitūcijai. Lai gan šķiet, ka Putinam trūkst izpratnes par Ukrainas likumiem, viņa paziņojumi virza plašāku Krievijas informācijas operāciju, kuras mērķis ir degradēt ukraiņu uzticību Zelenskim, attēlojot viņu kā vienīgo šķērsli miera sarunām," raksta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW).

Domnīca arī atsaucas uz Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas direktorāta brīdinājumu, ka Krievija rīko informācijas operāciju "Maidans 3", lai grautu vietējo uzticību un starptautisko atbalstu Ukrainas valdībai, grautu Zelenska leģitimitāti, sētu paniku un kūdītu uz konfliktu.

Vērts pieminēt, ka Rietumu un Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ir minējuši bijušo prokrievisko Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču kā iespējamu Kremļa izvēlētu Zelenska aizvietotāju. Zīmīgi, ka Janukovičs, kurš 2014. gada Maidana laikā aizbēga uz Krieviju, 24. maijā līdz ar Putinu un Krievijas aizsardzības ministru Andreju Belousovu ieradās Minskā, lai piedalītos sarunās ar Lukašenko. Ukrainas izlūkdienesti laikrakstam "Ukrainska Pravda" norādījuši, ka, iespējams, šis brauciens paredzēts, lai sagatavotu Janukoviču "speciālajai operācijai", viņu atjaunojot Ukrainas prezidenta amatā.

Vienlaikus par Putina teikto, ka viņš gatavs miera sarunām, bet ne ar Zelenski, ISW norāda, ka "Kremļa retorika un Krievijas militārās darbības liecina, ka Putins joprojām nav ieinteresēts jēgpilnās sarunās un jebkādā izlīgumā, kas viņam liegtu turpināt neatkarīgas Ukrainas valsts iznīcināšanu".

Savukārt ziņu aģentūra "Reuters" 24. maijā ziņoja, ka četri Krievijas avoti, kuri pašlaik strādā vai ir strādājuši ar Putinu, paziņojuši, ka Putins ir gatavs sarunām par pamieru, kas atzīst pašreizējās frontes līnijas, un ka Putins ir gatavs pasniegt savai sabiedrībai pašreizējo okupētās Ukrainas teritorijas apjomu kā Krievijas militāro uzvaru.

"Kremlis regulāri izliekas, ka izrāda interesi par jēgpilnām miera sarunām kā daļu no ilgstošas informācijas operācijas, kuras mērķis ir pārliecināt Rietumus piekāpties attiecībā uz Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, un nav skaidrs, vai neprecizētie Krievijas avoti, kas runā ar Rietumu medijiem, virza šos centienus un tā tiešām ir precīza Putina interešu un uzskatu atspoguļošana. ISW nevar noteikt Krievijas avotu apgalvojumu par Putina nodomu patiesumu, un šie privātie anonīmie paziņojumi krasi kontrastē ar Krievijas oficiālo publisko retoriku un rīcību," raksta domnīca.

Krievu militārās "tīrīšanas"

Kā jau minēts, Kremļa kontrolētie mediji ļoti skopi ziņo par Krievijas augstāko militārpersonu arestiem. Tikmēr opozīcijas medijs "Meduza" vēsta, ka tā sauktie Z propagandisti un "vojenkori" ļoti atzinīgi izsakās par šīm tīrīšanām, jo militāro "vanagu" aprindās jau kopš kara sākuma ir vērojama neapmierinātība ar Krievijas armijas neveiksmēm un sašutums par korupciju un tā saukto armijas izzagšanu.

"Nesenie piecu Krievijas augstāko militārpersonu aresti, visticamāk, ir tikai pirmie no vairākiem desmitiem militārpersonu, kuri tiks aizturēti drošības dienestu visaptverošās tīrīšanas rezultātā," vēsta neatkarīgais laikraksts "The Moscow Times", atsaucoties uz Kremlim un Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošiem avotiem. Tie arī norādījuši, ka šāda veida aizturēšanas operācijas varēja notikt tikai ar Kremļa svētību.

"Šķiet, ka tīrīšana ir kulminācija kara laika iekšējām cīņām un sacensībām par resursiem starp drošības dienestiem un Aizsardzības ministriju un tā iezīmē padomju ēras VDK pēcteces FSB uzvaru, pateicoties bijušā VDK aģenta prezidenta Vladimira Putina labvēlībai," raksta "The Moscow Times".

Divu nedēļu laikā kopš ilggadējā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu negaidītās gāšanas aizturēti četri augsta ranga virsnieki pēc apsūdzībām, sākot no kukuļdošanas līdz pilnvaru ļaunprātīgai izmantošanai. Šiem arestiem uzņemot apgriezienus, tie var izvērsties par "lielākajām tīrīšanām" mūsdienu Krievijas vēsturē, laikrakstam "The Moscow Times" sacīja kāda Krievijas valdības amatpersona, piebilstot, ka pašlaik "tur [Aizsardzības ministrijas ēkā] ir vairāk čekistu nekā militārpersonu".

Uz laikraksta jautājumu, vai tīrīšana varētu kavēt kara gaitu, satraucot militāro vadību laikā, kad Krievija cenšas izmantot Kijivas munīcijas trūkumu, avots atbildēja pavisam skaidri: "Vai jūs tiešām domājat, ka kāds no viņiem [FSB] šajā brīdī ir noraizējies par speciālās operācijas panākumiem."