Aiz propagandas priekškara: Austrumeiropas iznīcināšana un Mamikina "gudrības"

Līdztekus par propagandistu peramo zēnu kļuva Krievijas Centrālā banka, kas tika apvainota sabotāžā un gandrīz vai valsts nodevībā saistībā ar tās lēmumu paaugstināt bāzes procentlikmi līdz 19%, tādējādi padarot dārgākus kredītus.

No Trampa līdz Mamikinam

Krievijas propagandas melu mašinērija savus zobratus atkal ar milzīgu paātrinājumu grieza svētdienas vakara lielajās ziņās, kur to vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs, stāstīja par ukraiņu karavīru "zvērībām" Kurskā, kur tiekot spīdzināti krievu civiliedzīvotāji. Kiseļovs demonstrēja kaut kādus redzami viltotus ar telefonu uzņemtus video kadrus, kuros it kā ukraiņu karavīri ar spēku vēršas pret Kurskas iedzīvotājiem.

Tie ir klaji apmelojumi, kuriem nav neviena faktoloģiska pierādījuma. Vēl vairāk, tas nepārprotami ir mēģinājums ne tikai dēmonizēt ukraiņus, bet pārliecināt visus, ka dokumentālās liecības par krievu zvērībām Ukrainas pilsētās Bučā un Irpiņā ir falsificējums.

Savukārt raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" pēc ilgāka pārtraukuma no politikas mēslaines bija izvilkts bijušais Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, kurš izsludināts starptautiskajā meklēšanā par Krievijas kara noziegumu slavināšanu. Šoreiz Mamikins klāstīja, ka visu krievu dzimtene ir Krievija, tādēļ aicināja visus krievus ikvienā valstī sniegt savu ieguldījumu, lai palīdzētu. Īpaši svarīga esot Eiropā dzīvojošo krievu balss. Mamikins vien svaidījās ar šādiem saukļiem, nekonkretizējot, kā tieši ārpus Krievijas dzīvojošie krievi varētu "palīdzēt".

Līdztekus Mamikins gaudās, cik bīstamas esot šogad Latvijā notiekošās mācības "Namejs", un nepatiesi apgalvoja, ka pirmo reizi vēsturē pašreizējās mācībās tiekot izspēlēta kauju vešanas taktika pilsētās un citās blīvi apdzīvotās vietās. Mamikina ieskatā Baltija un Somija radot milzīgas briesmas Krievijai, jo tur valdot nacisms un rusofobija.

Starptautiskajā meklēšanā izsludinātais noziedznieks arī meloja, ka Latvija esot noteikusi administratīvo atbildību par to, ka publiskās vietās cilvēki sarunājas krievu valodā.

Propagandisti pieminēja arī ASV notikušās prezidenta amata kandidātu priekšvēlēšanu debates starp republikāņus pārstāvošo Donaldu Trampu un demokrāti Kamalu Herisu. Ja vēl pirms divām nedēļām Krievijas prezidents Vladimirs Putins sev vien zināmu iemeslu dēļ fanoja par Herisu, kam gan Rietumu analītiķi nenoticēja, tad pēc debatēm Kremļa ideologi paziņoja, ka neviens no kandidātiem nav "mūsējais" un nav Krievijai draudzīgs. Tiesa, tika gan pieminēts, ka Tramps nav sniedzis konkrētu atbildi uz jautājumu, vai Ukrainai karā ir jāuzvar.

Propagandisti arī uzsvēra, ka Putins debates nav skatījies, taču ir izteicis lūgumu viņa personību neizmantot ASV "iekšpolitisko jautājumu risināšanā". Tas, protams, ir absolūti liekulīgi, zinot Krievijas iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, kas, piemēram, Vācijas gadījumā, lobējot galēji labējo partiju "Alternatīva Vācijai" (AFD), pat netiek īpaši slēpts.

Austrumeiropa tikšot iznīcināta

Visi Kremli apkalpojušie ideologi apgalvoja, ka ASV un Lielbritānija jau ļoti sen esot pieņēmušas lēmumu dot raķešu triecienus pa Krievijas teritoriju un tikai izliekoties, ka vēl nekas nav nolemts.

Šajā sakarā Putins paziņoja, ka Ukrainai nav kapacitātes dot šādus triecienus, tāpat tā nav spējīga noteikt triecienu mērķus. Tādēļ ir skaidrs, ka šādus triecienus pa Krievijas teritoriju, ja tādi notiks, dos NATO valstis, kas arī noteiks mērķus, un Ukraina tiks izmantota tikai kā teritorija, no kuras NATO dot šādus triecienus.

Tādēļ Putina ieskatā tas būs NATO kara pieteikums Krievijai, kam nekavējoties sekos asimetriska atbilde līdz pat taktisko kodolieroču pielietošanai. Solovjovs uzsvēra, ka visiem, kas pazīst Putinu, esot skaidrs, ka viņa roka nenodrebēs.

Šajā kontekstā interesanti, ka propagandisti ne ar vārdu nepieminēja Latvijā un Rumānijā ielidojušos krievu dronus, vien noteica, ka ziņas par kādās Eiropas valstīs it kā ielidojušiem krievu droniem parādoties tāpēc, ka eiropieši notriec dronus, kas tiek raidīti uz Ukrainu.

Krievi uzsvēra, ka iespējamās kodolsadursmes gadījumā vissmagāk cietīs Austrumeiropa, kas tiks vienkārši nolīdzināta no zemes virsas. Bijušais Krievijas prezidents, tagad Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Dmitrijs Medvedevs 14.septembrī brīdināja, ka Kijiva var tikt pārvērsta par "pelēku izdedzinātu pleķi", ja tiks mīkstināti ierobežojumi Ukrainas Rietumu ieroču izmantošanai triecienos pa Krievijas teritoriju.

Pēc Medvedeva rakstītā, "anglosakšu imbecili" nevēlas atzīt, ka Krievijas pacietībai ir beigas un taisnība ir tiem ekspertiem, kas brīdina, ka Krievija izmantos kodolieročus, ja tās pacietība tiks izsmelta.

Tikmēr laikraksts "The Guardian" uzsver, ka Eiropas līderi ir samazinājuši Krievijas līdera draudu nozīmi. "Ir nepieciešams ļoti nopietni uztvert visus notikumus Ukrainā un Ukrainas un Krievijas frontē, taču es nepiešķirtu pārmērīgu nozīmi jaunākajiem prezidenta Putina paziņojumiem," laikrakstam norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, piebilstot, ka "tie drīzāk parāda sarežģīto situāciju, kāda ir krieviem frontē".

Arī Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers par Putina draudiem sacīja, ka "šo konfliktu sāka Krievija. Krievija nelegāli iebruka Ukrainā. Krievija var nekavējoties izbeigt šo konfliktu. Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību".

Savukārt Pīters Bators, aizsardzības politikas eksperts, kurš vēl nesen bija Slovākijas vēstnieks NATO, "The Guardian" skaidroja, ka "Krievijas režīms un jo īpaši prezidents to parasti dara [izsaka kodoldraudus], kad nezina, kā reaģēt - tā parasti ir tikai retorika. Ja mēs esam guvuši kādu mācību no Krievijas agresijas pret Ukrainu, tad mums nevajadzētu klausīties Putinu. Viņš mums visu laiku ir melojis".

"The Guardian" arī atsaucas uz kāda augsta ranga Austrumeiropas diplomāta viedokli, ka Ukrainas ieroču izmantošanai nevajadzētu noteikt nekādus ierobežojumus. "Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vienai valstij ir atļauts aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti pret citas valsts agresiju tā, kā tā uzskata par vajadzīgu. Problēma patiesībā ir vienkāršais fakts, ka militārajam atbalstam Ukrainai ir ierobežojumi," sacīja diplomāts. Viņš arī piebilda, ka Putins turpinās draudēt tik ilgi, kamēr šie draudi kādu ietekmēs.

Krievijas Centrālā Banka - sabotieri

Aizvadītās nedēļas nogalē pēc Krievijas Centrālās bankas paziņojuma, ka cīņā pret inflāciju un pārmērīgu kreditēšanu tiks paaugstināta bāzes procentlikme līdz 19%, visi pašpasludinātie politologi un ekonomisti metās pārmest bankas vadībai, ka tā nepamatoti bremzē ekonomikas izaugsmi un "nesaprot" Krievijas aktuālo situāciju. Izskanēja pārmetumi, ka šajā brīdī, kad valdošais noskaņojums esot "visu frontei, visu uzvarai", Krievijas Centrālā banka vēloties bremzēt ekonomiku.

Odiozais Krievijas domes deputāts ģenerālis Andrejs Guruļovs pat paziņoja, ka bankas vadība ir sabotieri un tās lēmumi uzskatāmi par sabotāžu, un par to būtu jānosaka kriminālatbildība. Līdztekus Solovjovs kliedza, cik tas esot nepareizi, ka kara laikā nedraudzīgais Starptautiskais Valūtas fonds viesojas Centrālajā bankā, jo viņi būtu no turienes jāpatriec.

Tikmēr Centrālās bankas pārstāvji pauž bažas par Krievijas iedzīvotāju parādu nastu un min tādus ekstrēmus gadījumus, ka uz vienu parādnieku tika atrasti 27 kredīti. 2024.gada maija beigās Krievijas iedzīvotāji bankām bija parādā 35 triljonus 221 miljardu 348 miljonus rubļu. Gada laikā pieaugums bija gandrīz 22%. Patēriņa kreditēšana gada griezumā pieauga par 18%, ko ekonomisti skaidro ar kredītkaršu popularitāti. Turklāt tikai kopš gada sākuma auto kreditēšana ir palielinājusies par 26%, un tas nav pārsteidzoši: automašīnu pieejamība ir rekordzemā līmenī. Pat lombardi uzrāda pozitīvu dinamiku: tur līgumu skaits paliek nemainīgs, bet vidējais rēķins ir pieaudzis dārgmetālu sadārdzināšanās dēļ.

Nav pārsteigums, ka Centrālo banku uztrauc augstā inflācija un kreditēšanas burbulis, kuram plīstot, ir risks atkārtoties pagājušā gadsimta 90.gadu beigu traumatiskajai pieredzei. Tāpat nav pārsteigums, ka propagandisti šādas prognozes izsmej un sludina arī turpmāku nepārejošu izaugsmi.

Tikmēr domnīca "War on rocks" raksta, ka "valstī, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo no valsts pabalstiem un nabadzības līmenis 2021. gadā pārsniedza 13% (lai gan paši nabadzības kritēriji ir daudz zemāki nekā Rietumos), un kur 62 procentiem krievu nav uzkrājumu, Krievijai ilgtermiņa risks ir nonākt ekonomiskajā situācijā, kas ir identiska tai, kāda bija pirms Padomju Savienības sabrukuma".

Ja Krievija plānoja, sākot ar 2025.gadu, samazināt savus militāros izdevumus, tagad viss liecina, ka tie tiks saglabāti pašreizējā līmenī un, iespējams, pat palielināti, arī norāda domnīca. "Lai gan Krievijai joprojām ir finansiālas iespējas finansēt visus federālā budžeta posteņus līdz 2024.gadam, tostarp iebrukumu Ukrainā, pateicoties tās finanšu rezervēm, situācija varētu mainīties jau 2025.gadā. Tā kā federālās valdības ieņēmumi (no eksporta un nodokļiem) nav pietiekami, lai segtu izdevumus (un starpību vairs nevar segt, izmantojot rezerves), Krievija drīzumā varētu būt spiesta izdarīt krasas budžeta izvēles," uzskata domnīca.