Aiz propagandas priekškara: ar Ukrainu nekas nebeigšoties
Aizvadītā nedēļa Krievijas propagandistiem padevās diezgan garlaicīga. Tā vien šķiet, ka ideoloģiskā pulvera krājumi ir krietni vien patukšoti un bez spilgtiem ārējiem katalizatoriem propagandas mašinērija ir sākusi buksēt.
Pašlaik galvenā degvielas padeve Kremļa ideologiem nāk no ASV, proti, šīs lielvalsts politiku var apspēlēt līdz bezgalībai, sūrojoties par amerikāņu vēlmi uzkundzēties visai pasaulei un centieniem iznīcināt Krieviju.
Galvenie temati, par kuriem ne pārāk enerģiski centās izpausties propagandisti, bija Eiropas Padomes asamblejas lēmums atzīt ukraiņu bērnu deportāciju uz Krieviju par genocīdu, Dienvidkorejas prezidenta Juna Sukjola vizīte ASV, gaidāmais Ukrainas pretuzbrukums un ukraiņu it kā pastrādātie "noziegumi" Bahmutā. Protams, ideologi arī gari un plaši apspēlēja telekanāla "Fox News" lēmumu atlaist no darba skandalozo žurnālistu Takeru Karlsonu, kurš pazīstams kā dažādu viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatītājs.
Lai arī krieviem ar Ukrainas iekarošanu nesokas un daudzu militāristu prognozētais, ka Bahmutu ieņemšot, vēlākais, 23. februārī, ir izrādījusies vien vēlmju domāšana, tomēr tas netraucē vienam no galvenajiem propagandistiem Vladimiram Solovjovam stāstīt par Baltijas valstu, kas ir NATO alianses locekles, denacifikāciju, kā arī kliegt, ka ar Ukrainas sakaušanu nekas nebeigšoties, tad būšot kārta gan Baltijai, gan Polijai, gan Moldovai. Propagandisti Krievijas sabiedrībai vēlas iestāstīt, ka viņu valsts atkal ir uzņēmusies vēsturisko misiju tāpat kā Otrā pasaules kara laikā cīnīties ar fašismu, kas gan pastāv tikai viņu galvās. Līdz ar to iedomātais fašisms ir kļuvis par attaisnojumu jebkāda veida agresijai pret citām valstīm.
No vienas puses, šķiet, ka šis karš ir pierādījis, ka krievu armijas militārā kapacitāte ir ļoti zema un tie ir tikai murgaini sapņi par "varam atkārtot" un "iešanu uz Berlīni". Tomēr, no otras puses, kā intervijā žurnālam "Sestdiena" ir norādījis Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, Krievijai uzvarošie kari ir vajadzīgi ik pa pieciem sešiem gadiem. Tāpēc jau Gruzija un Centrālāzijas valstis baidās, ka Krievija, tā kā tai nav paveicies Ukrainā un uzvaru vajag, var mesties virsū kādam citam.
To apliecina arī propagandistu retorika, ka Krievija nepieļaus ASV "saimniekot" NVS valstīs. Faktiski krievi vēl joprojām arī 21.gadsimtā dzīvo Aukstā kara ģeopolitiskajās reālijās, kur dominēja lielvaru ietekmes zonas. Kremļa ideologi atkārtoti uzsver, ka ir "mūsu" valstis, kuras nekādā gadījumā nedrīkst pieslieties Rietumiem. Aizvadītajā nedēļā šī domāšana spilgti izpaudās attiecībā uz Kazahstānu, kas esot pārāk draudzīga Rietumiem un esot aizmirsusi, ka par savu ekonomisko augšupeju tā esot parādā Krievijai. Savukārt kā labais piemērs tiek minētas Āfrikas valstis, kuras neesot aizmirsušas, cik daudz tām ir palīdzējusi Padomju Savienība un tagad pateicībā esot lojālas Krievijai.
Bērnu piespiedu genocīdu neatzīst
Vienbalsīgu sašutumu krievu propagandistos izraisīja Eiropas Padomes asamblejas lēmums atzīt ukraiņu bērnu deportāciju uz Krieviju par genocīdu. Eiropas Padomes parlamenta rezolūcijā teikts, ka ir "pierādījumi, ka deportētie bērni ir saskārušies ar "rusifikācijas" procesu, tos pāraudzinot krievu valodā, kultūrā un vēsturē". Tāpat rezolūcijā norādīts, ka Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu pārvietošana bija sistemātiska valsts politika, lai iznīcinātu šo bērnu saiknes ar dzimteni un iznīdētu nacionālās identitātes iezīmes. Ukraina ir paziņojusi, ka kopš pagājušā gada 24. februāra ir nolaupīti un nogādāti uz Krieviju vairāk nekā 16 000 ukraiņu bērnu. Daudzi no viņiem ievietoti aprūpes namos.
Turklāt, kā norāda starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch", deportēti ir tikuši nevis tikai bāreņi, kā melīgi apgalvo Krievija, bet dzīvu vecāku bērni, kuri ir nolaupīti savām ģimenēm, tās izšķirot.
Tikmēr propagandisti apgalvo, ka viņi esot "evakuējuši" tikai bāreņus no kara darbības zonām un par šiem bērniem neviens neesot licies ne zinis. Krievi cenšas sevi iztēlot par vientuļu un pamestu bērnu glābējiem, lai gan starptautisko cilvēktiesību organizācijām ir kaudzēm pierādījumu par vardarbīgu ukraiņu bērnu nošķiršanu no ģimenēm. Ne velti Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus saistībā ar ukraiņu bērnu deportācijām.
Propagandisti savos melos izvēlējās principu, ka vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Līdz ar to televīzijas raidījumos straumēm plūda nepatiesi apgalvojumi, ka patiesībā ar bērnu nolaupīšanu nodarbojoties ASV, kas esot nelikumīgi izvedusi tūkstošiem bērnu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas. Lieki piebilst, ka šiem izteikumiem nav nekādu pierādījumu.
Tāpat krievi klāstīja, cik pareizs ir bijis 2012. gadā pieņemtais lēmums aizliegt krievu bērnu bāreņu adopciju uz ASV. Vairāki Krievijas domes deputāti klāstīja, ka līdz 2012. gadam no Krievijas esot izvests milzīgs skaits bāreņu, kas Amerikā esot padarīti par vergiem. Līdz ar to propagandisti steidza apgalvot, ka patiesais genocīds esot noticis pret krievu bērniem. Tikai viņi aizmirsa piebilst, ka šos bāreņus neviens nenolaupīja un viņi tika adoptēti uz Ameriku ar Krievijas valsts svētību. Tāpat visi runātāji "aizmirsa" to, ka 2012. gadā pieņemto likumu par kļūdu nodēvēja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un arī tā laika izglītības ministrs paudis bažas, ka tādējādi apdraudēti būs tie bērni bāreņi, kuriem Krievijā atrast audžuvecākus nav izdevies.
Ziemeļkoreja ir Krievijas draugs
Vēstot par Dienvidkorejas prezidenta vizīti ASV, lielākais akcents tika likts uz ASV vēlmi dominēt Austrumāzijas reģionā, kur Dienvidkoreja kļūšot par Amerikas vasali un marioneti. Vienlaikus propagandisti pauda, ka ASV no Ziemeļkorejas iznīcināšanas attur tikai tas, ka šai valstij ir atombumba. Tika izteikti pieņēmumi, ka Lībijas diktators Muamars Kadafi, tāpat kā Irākas diktators Sadams Huseins vēl joprojām būtu dzīvi, ja šīm valstīm būtu bijuši kodolieroči. Tāpat Kosova vēl joprojām būtu Serbijas sastāvā, ja serbiem būtu atombumba. Līdz ar to, kā apgalvo propagandisti, ja nelielas valstis vēloties saglabāt savu neatkarību un nepakļauties ASV spiedienam, vienīgā izeja esot sekot Ziemeļkorejas piemēram un apgādāties ar kodolieročiem. Tas esot tikai tāpēc, ka Amerika ar savu uzvedību sekmējot kodolieroču izplatīšanos, jo valstīm neesot citu iespēju sevi aizstāvēt.
Pie viena dažāda kalibra ideologi paslavēja Ziemeļkoreju par tās spēju atbrīvoties no iekšējiem ienaidniekiem un pauda, ka Krievijai no tā būtu jāmācās. Tāpat izskanēja aicinājumi Krievijas valdībai atcelt visas pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas un ar to sadarboties arī militāri, tostarp pieņemot ieročus, lai karotu pret Ukrainu.
Jāteic, ka Krievija, kura veiksmīgi ir atradusi sev ārējo ienaidnieku "kolektīvo Rietumu" veidolā, saprot, ka ar to ir par maz, lai saliedētu sabiedrību. Tāpēc aizvien aktīvāk izskan aicinājumi izrēķināties ar pašmāju opozicionāriem, kas tiek dēvēti par "Navaļnija neliešiem". Solovjovs pauda, ka šie cilvēki ir saucami par "tautas ienaidniekiem" un tā pret viņiem arī esot jāizturas. Savukārt vairāki Krievijas domes deputāti klāstīja, ka topot nacionālā stratēģija cīņai ar rusofobiju, kur tai tiks pielīdzināta faktiski ikviena iekšējās opozīcijas izpausme.
Radikāli noskaņotais militārais eksperts Igors Korotčenko aktīvi proponē, ka Krievijai, ja tā grib sasniegt rezultātus Ukrainas karā, esot jāatjauno "Smerš", kas bija Otrā pasaules kara laikā (1943. gadā) Staļina izveidots īpašām represīvām pilnvarām apveltīts pretizlūkošanas dienests. "Smerš" nosaukums ir abreviatūra no saukļa "Smert špionam" jeb "Nāvi spiegiem". Saskaņā ar BBC krievu redakcijas informāciju divu gadu laikā kopš izveides "Smerš" arestēja 700 000 cilvēku, no kuriem katrs desmitais tika nošauts. Šie skaitļi labāk ļauj saprast, uz ko īsti aicina Korotčenko, vēloties atjaunot šā dienesta darbību.
Karlsons vairs nelido
Izrādās, ka tieši krievu propagandisti ir lielākie cīnītāji par vārda brīvību visā pasaulē. Viņi pauda sašutumu par ASV telekanāla "Fox News" lēmumu atlaist viltus ziņas izplatījušo žurnālistu Takeru Karlsonu. Ņemot vērā ierasto lietu kārtību Krievijā, izskanēja apgalvojumi, ka Karlsonu atlaist esot licis ASV prezidents Džo Baidens. Kremļa ideologu ieskatā Karlsons no darba atlaists tikai tāpēc, ka paudis varai netīkamus viedokļus. Par viņu kā viltus ziņu autoru netika minēts ne pušplēsta vārda. Karlsona atlaišana ir propagandistiem nepatīkams trieciens, jo teju neviens raidījums "60 minūtes" neiztika bez vairākiem Karlsona sižetu demonstrējumiem.
Saistībā ar Karlsona padzīšanu propagandisti piesauca slaveno Voltēra teicienu, ka es varu simts reizes nepiekrist sava oponenta viedoklim, taču esmu gatavs atdot savu dzīvību par to, lai viņam būtu tiesības paust šo viedokli. Šāda nekaunīga liekulība vienkārši apstulbina, ņemot vērā notiekošo viņu pašu valstī, piemēram, neseno Krievijas tiesas lēmumu piespriest opozīcijas politiķim Kara-Murzam 25 gadu cietumsodu. Tāpat visi Voltēra citētāji izliekas nemanām absurdos arestus par kara neatbalstīšanu.
Peripetijas ap Bahmutu
Solovjovs kārtējo reizi pabija Ukrainā izvietotajās krievu karaspēka vienībās un rādīja sižetus, kuros stāsta, cik varonīgi un cildeni ir "mūsu puiši" un kā viņi cīnās ar ikonām krūšu kabatās. Izrādās, viņi ir ne tikai cilvēku, bet arī pamestu suņu un kaķu glābēji un pašaizliedzīgi varoņi. Tas izklausās augstākajā mērā ciniski, ņemot vērā starptautisku izmeklētāju savāktās liecības par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem, starp citu, ieskaitot ukraiņu civiliedzīvotāju mājdzīvnieku izšaušanu.
Tā sauktie kara korespondenti atklāti izplata melus, ka ukraiņu karavīri, atkāpjoties no Bahmutas, esot demolējuši un izlaupījuši dzīvokļus. Tāpat tiek atražots stāsts par to, cik nežēlīgi ukraiņi izturoties pret tiem cilvēkiem, kuri nevēlas pamest Bahmutu un gaida krievu armiju. Vienlaikus militāristi uzsver, ka ukraiņu karavīri no Bahmutas esot nevis jāizspiež, bet gan jāiznīcina.
Savukārt par gaidāmo pretuzbrukumu tiek stāstīts, ka krievi tam ir pilnībā gatavi, pretinieks esot spēcīgs un nežēlīgs, bet Krievijas armija to sakaušot, jo ukraiņiem neesot savu pilnvērtīgu gaisa spēku.
