Saeimas ēka uzbūvēta “uz kauliem”! Kā tas ietekmē deputātus un ko par to saka ekstrasensi? FOTO

Pirms septiņarpus gadiem veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Svētā Jēkaba baznīcas, burtiski Saeimas durvju priekšā, tika atrakta plaša viduslaiku kapsēta, un ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli. Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, toreiz pastāstīja, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Pie vēsturiskajiem izrakumiem mudinājis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Artūra Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu tika pārapbedīta, bet daļa nodota tālākai izpētei Latvijas Universitātes Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Kaulu kambaris zem Saeimas un katedrāles

Kapsētas teritorija, kas stiepjas uz Saeimas pusi, skaitījusies trūcīgo draudzes locekļu daļa. Savukārt uz Doma baznīcas pusi vērstā saulainā dienvidu puse jau skaitījusies prestižāka. 19.gadsimta vidū uzbūvētais Vidzemes bruņniecības nams, tagadējā Saeima, savulaik uzcelta jau virs kapsētas.

Izrakumos tika atklāta viduslaiku kapsētas pēdējā, beigu fāze, lielākoties 17.gadsimts un drusku 18.gadsimts, kas ir pati virskārta. Pēc tam virs tā kultūrslānis praktiski vairs nav audzis. Apbedījumu slānis sākas jau drīz zem bruģa, ap 1,7-1,8 metru dziļumā uz Saeimas pusi. Dziļākais izrakumu punkts sniedzies nedaudz dziļāk par trim metriem. Tas ļāvis konstatēt 10-11 apbedījumu kārtas, kur pēdējā sasniegtā bijusi aptuveni no 15.gadsimta, bet dziļāk neesot rakts. 13.-14. gadsimta slānis palicis neskarts, bet par to liecinājuši atsevišķi priekšmeti, kas laika gaitā nonākuši augšējos zemes slāņos.

Savukārt priekšmetisko atradumu neesot bijis īpaši daudz - dakstiņu un keramikas lauskas, 16. gadsimta Rīgas brīvpilsētas un 17. gadsimta zviedru šiliņi. Kristīgajās tradīcijās, līķautā apbedot, kapu piedevas bijušas retas - pa kādai vienkāršai saktiņai vai nazītim. Vēlāk arheoloģiskie izrakumi turpinājās pašā Svētā Jēkaba katedrālē.

Svētā Jēkaba katedrālē veidos Latvijā pirmo kaulu kambari:

Pirms trim gadiem katoļu baznīcas pārstāvji teica, ka, lai paustu pienācīgu godu plašo katedrāles grīdas remontdarbu laikā atrastajiem kauliem un galvaskausiem, katedrālē veidos Latvijā pirmo osāriju jeb kaulu kambari. Bet Jauns.lv skaidroja, kā senā viduslaiku kapētā ietekmē gan Saimas ēkā notiekošo, gan Saeimas deputātu darbu.

Binārās enerģijas

Latvijas ezotērikas un parapsiholoģijas asociācijas vadītājs Valērijs Paramonovs uzsver, ka gan cilvēks, gan Zeme darbojas binārā enerģētiskā sistēmā – ar pozitīvo (plus) un negatīvo (mīnus) polaritāti: jebkura vieta, kurā dzīvo vai strādā cilvēki, uzkrāj noteiktu enerģētisko un informatīvo nospiedumu, un īpaši spēcīga ietekme esot vietām, kur agrāk bijušas kapsētas vai notikuši traģiski vēsturiski notikumi.

Ja ēka uzcelta vietā, kur agrāk bijusi kapsēta, šī vieta saglabā informāciju par tur apglabātajiem cilvēkiem. Viņš atsaucas uz gadījumiem, kad arheoloģiskajos izrakumos atrastas tranšejas ar simtiem kaulu – piemēram, ap 300 apbedījumu vienuviet. Šādas vietas, viņaprāt, nevar uzskatīt par “neitrālām”. Apbedījumu vietās paliek enerģētiskais lauks, kas var ietekmēt tur uzceltās ēkas un tur strādājošos vai dzīvojošos cilvēkus. Ja šī enerģija ir negatīva vai “nepārstrādāta”, tā var radīt spriedzi, konfliktus vai pat veselības problēmas, pat izraisīt domas par suicīdu.

Tas, ka Latvijas Saeimas nams būvēts senas kapsētas vietā, varot ietekmēt gan pašas ēkas enerģētiku, gan lēmumus un procesus, kas tajā notiek. Vietas vēsturiskais slānis – īpaši, ja tas saistīts ar apbedījumiem – rada fonu, kas ietekmē cilvēku domāšanu un rīcību. Ja šis fons ir negatīvs, tas var veicināt nesaskaņas, destruktīvus lēmumus vai vispārēju spriedzi.

Valērijs Paramonovs vairākkārt uzsver, ka izšķiroša nozīme ir cilvēka domai un nodomam (mērķim). Cilvēks ir bināra būtne, kas pastāv starp plusu un mīnusu. Ja cilvēks apzināti vai neapzināti “izvēlas” negatīvu domāšanu, viņš pastiprina mīnusa enerģiju. Šādas negatīvas enerģijas uzkrāšanās var izpausties arī fiziskā līmenī – piemēram, onkoloģisku slimību vai alkoholisma veidā. Tāpēc svarīgi esot strādāt ar savu domu, to disciplinēt un attīrīt.

Svētvietu smailes neitralizē negatīvismu

Kā pretstatu laicīgā ēkām, kas uzbūvētas uz kapsētām, Valērijs Paramonovs min svētvietas – baznīcas, klosterus, piemēram, Vatikānu, Pleskavas-Pečoru klosteri, Kijivas Pečoru lavru un citas. Šādās vietās regulāri notiek dievkalpojumi, tiek lietotas svētbildes, darbojas zvani – un tas rada pozitīvu, attīrošu enerģētiku.

Baznīcās notiekošā kalpošana esot veids, kā neitralizēt negatīvo fonu. Savukārt parastos dzīvokļos un birojos šāda darba ar enerģiju neesot, tāpēc tur varot uzkrāties negatīvais. Viņš iesaka izmantot sveces vai vīraku kā simbolisku attīrīšanas metodi mājokļos, lai garīdznieks to (telpu) iesvēta.

Baznīcas pozitīvās enerģijas iedarbība uz ēkām, kas uzceltas uz senām kapsētām, darbojas arī ārpus dievnama mūriem (tas atkarīgs no dievnama torņa augstuma) – 500 vai pat 1000 metru rādiusā. Līdzās Saeimai ir divas katoļu baznīcas – Jēkaba katedrāle un Marijas Magdalēnas baznīca, kas var neitralizēt negatīvo enerģiju.

Vietas, kur bijušas kapsētas, saglabā enerģētisku informāciju; uz tām uzceltās ēkas, tostarp Latvijas Saeima, var tikt ietekmētas no šī vēsturiskā slāņa; cilvēka doma un nodoms var pastiprināt gan pozitīvo, gan negatīvo enerģiju; svētvietās ar rituālu palīdzību iespējams mazināt negatīvo fonu; vēsturiski notikumi un apbedījumi atstāj ilgstošu enerģētisku nospiedumu. Šī interpretācija balstās ezoteriskā un enerģētiskā pasaules skatījumā, kurā fiziskā vide, vēsture un cilvēka apziņa tiek uztvertas kā savstarpēji cieši saistītas.

“Mirstīgās atliekas būtu jāsavāc”

Ekstrasense Agnese Ziediņa Jauns.lv teica, ka nevajadzētu būt tā, ka ēkas atrašanās senas kapsētas vietā radītu negatīvu ietekmi: “Tam tā nevajadzētu būt. Mirstīgās atliekas būtu jāsavāc un ar cieņu jāapbedī kādā citā, neitrālā vietā. Tīri ētiski, nav pareizi ikdienā staigāt pa kauliem.” 

Jūtīgiem cilvēkiem telpā, kura uzbūvēta senas kapsētas vietā atrasties varētu būt grūti, jo mirušo atliekas sevī nes visai smagas enerģijas. Tādi cilvēki var sūdzēties par nogurumu, nespēku, sliktu pašsajūtu, neizskaidrojamu trauksmi un nemieru. Var būt grūti koncentrēties. Reizēm var rasties neizskaidrojami fiziski simptomi. Tomēr, cilvēki kas ir mazāk jūtīgi parasti nekādas nepatīkamas emocijas, nepieredz. Un ietekme ne ar ko neatšķiras no tā, ja cilvēki strādātu kādā muzejā, kur atrodas mirstīgās atliekas,” saka Agnese Ziediņa.

“Tad jau būtu jānojauc visa Latvija!”

Vietnes “Ezoterika Tev” pārstāve Jauns.lv teica, ka nesaredz problēmas tajā, ka kādas ēkas un būves Latvijā uzceltas uz gadsimtiem senām kapsētām, jo senāk Latvijā nav bijušas baznīcas, kurām klāt nebūtu bijušas kapsētas.  Ja mēs nevēlētos kādas ēkas redzēt “uz kauliem”, tad pēc būtības būtu jānojauc teju visa Latvija – ne tikai Saeimas ēka, jo raugoties vēsturiskā griezumā, diezvai atrastos kāda vieta, kur kāds nebūtu miris vai apglabāts.

Piemēram, bērnudārzs Rūjienā vai mākslas skola Āgenskalnā atrodas pie kapiem, arī Purvciema daudzstāvu namiem būtu slikta aura, jo tās būvētas uz savulaik esoša purva, kur gājuši bojā cilvēki dažādu laiku un notikumu rezultātā. Savukārt pie Mazās Juglas krastiem I Pasaules kara laikā ir krituši tūkstošiem karavīru, bet tur šodien plešas privātmāju sektori. 

Protams, esot ekstrasensi un pareģi, kuri pelna naudu paziņojot baisas un sensacionālas ziņas no sērijas “vissirslikti.lv”. Bet tas nav nopietni, jo tā nav problēma, par ko būtu “jālauž šķēpi”. Ja kāds tautas priekšstāvis dara sliktas lietas un “nedraudzējas ar galvu”, tad jau problēma nav tajā, ka parlamenta ēka uzcelta “uz kauliem”.