Aiz propagandas priekškara: kā Krievija pēkšņi aizmirst un nesadzird Trampa draudus

Te iezīmējās ārkārtīgi interesants pavērsiens krievu ideoloģiskajā retorikā. Ja vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei propagandisti par Trampa izteikumiem ārdījās un bija tuvu histēriskiem dusmu izvirdumiem, tad svētdienas vakara lielā ziņu raidījuma vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs, par Trampa draudiem neminēja ne pušplēsta vārda, par to nerunāja arī svētdienas vakara sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu", lai arī pirms tam Solovjovs solīja visus satriekt ar "orešņikiem".

Iemesls izmaiņām ideoloģiskajos izteikumos ir pavisam vienkāršs. Sev vien zināmu iemeslu dēļ Putins izvēlējās par Trampa draudiem Krievijai nerunāt, tā vietā uzsverot, ka Krievija ir gatava pragmatiskam dialogam, kurš balstās uz "līdztiesību un savstarpēju cieņu".

Kodolsprādziens un militārs spēks

Līdz Putina paustajai samiernieciskajai retorikai visi propagandisti kā viens ārdījās par Trampa draudiem sagraut Krievijas ekonomiku, un atskanēja bļāvieni par vilšanos Trampā, kurš sevi parādot kā vāju cilvēku.

Teju vislielāko sašutuma izvirdumu ideoloģiskajos prātuļotājos izraisīja ASV prezidenta teiktais, ka viņš novērtē Krievijas palīdzību ASV Otrā pasaules kara laikā, lai sakautu fašismu. Tas visiem vecā kaluma ģenerāļiem un "politologiem" bija daudz par daudz. Tika kliegts, ka Berlīni ieņēma tieši Sarkanā armija, nevis kāds cits, un vispār "mēs varam atkārtot". Kārtējo reizi tika skandēta mantra par "vēstures pārrakstīšanu" un centieniem mazināt krievu tautas nopelnus Eiropas atbrīvošanā no fašisma.

Savukārt par Trampa centieniem piespiest Krieviju uz miera sarunām visi propagandisti klāstīja, ka Trampam neesot ko piedāvāt Krievijai, ka neesot sarunu priekšmeta, ko apspriest. "Pašreizējā Kijivas režīma saglabāšana kaut vai daļā Ukrainas teritorijas ir permanents militārs drauds Krievijai," klāstīja "politologi", piebilstot, ka pašreizējās Ukrainas varas nomaiņa esot obligāts jebkuru miera sarunu priekšnoteikums.

Tāpat Kremļa ideologi vēstīja, ka tad, ja vienošanās par mieru notiks pēc amerikāņu ieceres, "tas būs pretēji speciālās militārās operācijas mērķiem un pretrunā ar Krievijas drošības interesēm".

Propagandisti attiecībā uz Trampa draudiem sagraut Krievijas ekonomiku atsaucās uz alkohola problēmu nogurdinātā Krievijas drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva teikto, ka "vislabākā atbilde draudiem ir militārs spēks". To tūdaļ uzķēra ģenerālis un Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs, paziņojot, ka vislabākā atbilde Trampam būtu kodolsprādziens Novaja Zemļā, kas ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām. Kopš 1954.gada daļu arhipelāga teritorijas aizņem kodolieroču izmēģinājumu poligons. Solovjovs no savas puses gan dedzīgi bilda, ka labāk kodolsprādzienu būtu izmēģināt nevis Krievijas teritorijā, bet Londonā. Savukārt par ASV sankcijām Krievijai Solovjovs izteicās šādi: "Sākumā būs slikti, tad ļoti slikti, un tad mēs visu noklāsim ar "Orešņik"."

Protams, ka neizpalika arī Eiropas valstu lamāšana, to līderus dēvējot par "rusofobiem". Dažādi "politologi" klāstīja, ka "Eiropa bez kara Ukrainā nav nekas. Absolūti sociāli degradēta teritorija ar nulles perspektīvām". Jā, un, protams, Eiropas Savienība vistuvākajā laikā sabrukšot.

Jo grūtāk, jo niknāki

Visi propagandisti klāstīja, cik smieklīga ir iedoma, ka Krievijas ekonomika ir tuvu kraham un ka to ASV varot iznīcināt. "Kremlinu" iedomu un vēlmju domāšanas pasaulē ASV neesot tādu resursu, lai ekonomiski nospiestu Krieviju. Tikmēr teju visi starptautisko Rietumu domnīcu analītiķi uzskata, ka būtiska naftas cenu lejupslīde Krievijas ekonomikai būs nāvējoša.

Jo grūtāk ārējā spiediena rezultātā būs Krievijai, jo niknāki būs tās cilvēki pret ienaidnieku, par to tikmēr kliedza Guruļovs. Tāpēc cerēt, ka krievi piekāpšoties ekonomisko grūtību priekšā esot naivi un muļķīgi.

Lai demonstrētu rūpes par cilvēkiem un to, cik labā stāvoklī ir Krievijas ekonomika, Putins paziņoja, ka februārī gaidāmā pensiju indeksācija būs lielāka par sākotnēji plānoto un atbildīs reālajai inflācijai - 9,5%. Tajā pašā laikā opozīcijas medijs "Novaja Gazeta" vēsta, ka Krievijā īres cenas pieaugušas par 27%, bet hipotēkas kļuvušas nepieejamas augsto procentu dēļ. Varas iestādes lūdz attīstītājus iesaldēt dzīvokļu cenas, un krievi bankām ir parādā rekordaugstas hipotēku procentu likmes.

Krievija sankciju dēļ saņems par trešdaļu mazāk valūtas nekā līdz šim. Rietumu medijos sastopami izteikumi, ka Putins sēž uz "tikšķošas finanšu bumbas", kas var detonēt jau tuvākajā laikā.

Interesanti, ka propagandisti jau labu laiku izsaka pārmetumus Krievijas Centrālās bankas vadībai par tās noteiktajām augstajām procentu likmēm, lai slāpētu inflāciju. Tā Solovjova ieskatā ir kaitniecība, jo bremzē "dabisko" ekonomikas izaugsmi. Tā, protams, ir populistiska īstermiņa domāšana, un inflācijas neslāpēšana būtu tikai īslaicīgs atvieglojums vidusšķirai ar katastrofālām sekām nabadzīgajiem, bet tie Krievijas varu nekad īsti nav interesējuši.

Samiernieciskais Putins un ņirdzīgais Mamikins

Interesanti, ka Krievijas diktators nekādā veidā nereaģēja uz Trampa draudiem, tikai viņa runasvīrs Dmitrijs Peskovs izteicās, ka tajos neesot nekā jauna. Vēl vairāk, kā paziņoja Putins, ja iepriekšējās vēlēšanās Trampam nebūtu "nozagta" uzvara, visticamāk, konflikts Ukrainā nebūtu sācies. Tādējādi Kremļa saimnieks absolūti pielien Trampam, atkārtojot viņa retoriku.

Putins intervijā propagandistam Pāvelam Zarubinam sacīja, ka "mēs ticam pašreizējā prezidenta izteikumiem par viņa gatavību sadarboties. Mēs vienmēr esam tam atvērti un gatavi sarunām". Putins savas attiecības ar Trampu raksturoja kā "lietišķas, pragmatiskas un uzticamas".

Diktators pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka ir gatavs cieņpilnam dialogam ar ASV, taču neredz iespēju runāt ar Ukrainu, jo tās prezidents Volodimirs Zelenskis savulaik noteica pārrunu ar Putinu aizliegumu. Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha medijiem apliecināja, ka šis Nacionālās Drošības padomes aizliegums vēl joprojām ir spēkā.

Tikmēr laikraksts "The Guardian" par Putina reakciju uz Trampa izteikumiem nedēļas nogalē nāca klajā ar virsrakstu "Krievijas prezidents ieņem manāmi labvēlīgu toni, mazinot Trampa ekonomiskos draudus".

Kā vēsta laikraksts: "Kāds avots Krievijas Ārlietu ministrijā sacīja: "Putinam nepatīk publiski draudi. Viņš vēlas, lai ar viņu runā kā ar līdzvērtīgu. Ir skaidrs, ka jebkurš darījums prasīs zināmu laiku"."

Putins Trampa ekonomisko brīdinājumu varot vērtēt skeptiski, jo viņš visa kara laikā ir paudis pārliecību, ka Krievijas ekonomika ir izturējusi Rietumu sankcijas labāk, nekā to gaidīja lielākā daļa ekonomistu gan Krievijā, gan ārpus tās. Vienlaikus "The Guardian" norāda, ka Trampa draudi ir izraisījuši neapmierinātību Maskavas elitē, dažiem politiķiem un nacionālistiem reaģējot negatīvi, un valsts televīzijā pastiprinājušās agresīvas noskaņas.

Savukārt Zelenskis savā kārtējā video uzrunā sacīja, ka Putins cenšas "manipulēt" ar Trampu un viņa vēlmi panākt mieru. Vienlaikus Ukrainas prezidents pauda pārliecību, ka "nekādas Krievijas manipulācijas neizdosies".

Kādreizējā Eiropas Parlamenta deputāta no Latvijas Andreja Mamikina uzstāšanās Solovjova šovā atkal izcēlās ar ņirdzīgu viltus stāstu piesaukšanu. Šoreiz Mamikins izlēma sildīt veco ideoloģisko zupu par Latvijas premjeri Eviku Siliņu. Proti, viņš atsaucās uz Siliņas izteikumu, ka arī Latvija var dot savu ieguldījumu miera sarunās. Atsaucoties uz bēdīgi slavenu nomelnošanas kampaņu, Mamikinaprāt, Siliņas, kas jaunībā esot bijusi "vieglas uzvedības meitene", ieguldījums varētu būt tāds, ka viņa varētu miera sarunu laikā vai nu sēdēt Trampam klēpī, vai pasniegt šampanieti. Līdztekus Mamikins arī atkārtoja veco stāstu, ka Latvija nespēj nokomplektēt obligāto dienestu un atpirkšanās cena esot 3000 eiro, arī šajā gadījumā atsaucoties uz citu šķietami viltotu stāstu. Šādu naidpilnu viltus analīzi par Latviju Krievijas skatītājiem piedāvā bijušais Eiropas Parlamenta deputāts.