Eksotisks rimeiks. Seriāla "Sandokan: The Pirate Prince" recenzija
Itāļu melodramatiskais megagrāvējs "Sandokans" 20. gadsimta 70. gados kļuva par vienu no visu laiku visvairāk skatītajiem piedzīvojumu seriāliem gan Itālijā, Vācijā un Francijā, gan arī Latīņamerikā un Āzijas reģionos, pateicoties ģeniālai formulai – par galvenās pirāta lomas atveidotāju izvēloties tolaik populārāko indiešu izcelsmes aktieri Kabiru Bedi, kuram šī loma nodrošināja darbu arī Holivudā. Un formula nosaka arī to, ka krāšņas, episkas pirātdrāmas ar īstām cīņām okeānos un salās sola lielu popularitāti arī pēc piecdesmit gadiem. Tādēļ itāļu sabiedriskais medijis "Rai" nolēma atjaunot Sandokana fenomenu un radīt savu oriģinālproduktu ar globāli pārdodamu kvalitāti.
Tātad, kā šis noslēpumainais Malaizijas tīģeris, kā to dēvē romāna oriģinālā, ir izdzīvojis tik ilgi dažāda kalibra ekrānos un grāmatas lappusēs jau kopš 1883. gada, kad to tekstā iedzīvināja itāļu rakstnieks Emilio Salgari?
Sandokans, pirmkārt, ir cīnītājs pret netaisnību un pirāts... tāds kā mūsdienu gangsteris Tomijs Šelbijs, tikai mazāk apģērbts un vairāk orientējas tieši uz kuģu ceļojumiem, naidnieku apkarošanu un britu imperiālistu nokaušanu vēsturiskās kostīmdrāmas ietvarā. Tā ir Sandokana cīņa Indijas okeāna plašumos pret Eiropas imperiālistu negausību, kuri visi vēlas Borneo salas bagātības un pieeju starptautiskiem tirdzniecības ceļiem. Sandokans vēl neapjauš, ka viņā pašā rit dižciltīgo asinis. Jaunajā ekranizācijā Borneo salas notikumi grozās ap 1845. gadu, kad pirāts izliekas par avarējuša kuģa tirgotāju, lai iefiltrētos britu konsulātā, bet apjauš, ka konsula meita Marianna (Alana Bora) varētu kļūt par viņa jauno romantisko mērķi, kas šo visu padara par neiespējamo misiju.
Borneo sala, kuru pašlaik apdzīvo trīs valstis – Indonēzija, Malaizija un Bruneja – vēsturiski bijusi daudzu politisku ķīviņu cēlonis, par ietekmi tajā savulaik savā starpā cīnījās Nīderlandes un Lielbritānijas karaliste, kā arī vietējie sultāni. 19. gadsimtā britu impērija ieņēma salas ziemeļus, un brits Džeimss Brūks pasludināja sevi par Balto radžu valdnieku. Pirātu uzbrukumi salas kuģiem tolaik bija bieža parādība. Šis sociāli politiskais konteksts itāļu rakstnieku Salgari 1883. gadā iedvesmoja radīt vienu no visu laiku veiksmīgākajiem itāļu romāniem. Un jā... tik populāro 1976. gada filmu «Sandokans» PSRS nemaz nerādīja.
Salgari skaudrais liktenis
Pašam romāna autoram Emilio Salgari (1862–1911) ir bijis skaudri traģisks mūžs – viņš slavu un bagātību tā arī nekad neieguva. Mūsdienās viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku populārākajiem un visvairāk tulkotajiem itāļu izklaides literatūras flagmaņiem, tomēr dzīves laikā nereti saņēma niecīgu atalgojumu un dzīvi beidza pašnāvībā, savā slavenajā pirmsnāves vēstulē trūkumā vainojot izdevēju vēlmi iedzīvoties uz sava pelnošākā rakstnieka rēķina.
Salgari ir bijis izcili ražīgs autors, kurš savas dzīves laikā uzrakstījis vairāk nekā 200 darbu, par pamatu ņemot vienīgi savu spilgto iztēli. Kaut arī allaž interesējies par jūrniecību, viņš piedzīvojumus eksotiskās pasaules vietās aprakstījis, visu mūžu dzīvojot Itālijā.
Arī rakstnieka ģimenes dzīve bijusi skaudri traģiska – neilgi pēc vīra nāves drīz arī sieva Aida, kura sirgusi ar mentālajām problēmām, devusies mūžībā. Lūk, skumja likteņa ironija, kur darba oriģināla autoram no šīs galvu reibinošās spozmes 200 gadu garumā – ar neskaitāmām ekranizācijām, grāmatu izdevumiem un pat komiksiem – netiek nekāds labums.
Sandonkans ir tiešām populārs
20. gadsimtā Salgari radītie varoņi kalpojuši par iedvesmu gan vesternu karalim no itālijas Serdžio Leonem, rakstnieka grāmatas bērnībā lasījuši daudzi pasaulslaveni režisori un rakstnieki, tostarp arī Pablo Neruda un Umberto Eko. Viens no Kubas revolucionāro partizānu kustības līderiem Če Gevara savā biogrāfijā min, ka izlasījis 62 šī autora darbus – protams, katra paša ziņā, cik daudz viņam var ticēt.
Tiesa, pirmās Salgari darbu ekranizācijas ir bijušas ar nelielu budžetu, un tās bieži uzņēma Spānijas dienvidos. Savukārt 1976. gada Sandokana ekranizācija izceļas ar tam laikam vērienīgu budžetu. Visi 19. gadsimta kostīmi tiek speciāli pašūti, bet filmēšanas lokācijas atrodas Taizemē un Malaizijā, kur mitrais klimats nereti sagādā lielus izaicinājumus aktieru darbā. Seriālu ik nedēļu skatās ap 80 000 000 visas pasaules iedzīvotāju. Tikmēr galvenās pirāta lomas atveidotājs Kabirs Bedi vēlāk, 1983. gadā, jau filmējas Džeimsa Bonda franšīzē «Octopussy».
Itālijas eksporta prece
Mūsdienu Sandokana ekranizācija sabiedriskā medija kopražojumā ar citiem Eiropas uzņēmumiem vienu no dārgākajiem Itālijas seriāliem pēdējās desmitgadēs nodrošina ar 30 000 000 eiro budžetu. Seriālam ir sarežģīta scenogrāfija, bet lokācijas vietas atšķirībā no leģendārā priekšgājēja ir galvenokārt Itālijas dienvidos (Kalabrijas reģionā), arī Toskānā un Romas apvidū, veiksmīgi imitējot Borneo reģiona autentiskumu Eiropā. Itāļi ar šo projektu lepojas un dēvē to par globālu fenomenu, tā tikai turpinot straumēšanas uzņēmumu stratēģiju – piedāvāt skatītājiem sen nodibinātu, leģendāru seriālu rimeikus un gūstot peļņu ar pārbaudītām vērtībām.
Eiropā pēdējos gados ir filmēti daudzi slaveni seriāli, parādot krāšņo dabas skatu potenciālu kino industrijas vidienē, ienesot naudu vietējiem uzņēmējiem un lielajiem Holivudas producentiem ļaujot ietaupīt filmēšanas izmaksas.
Kā tad ir veicies mūsdienu ekranizācijai? Skatītāji jau lauž krēslus un apgalvo, ka sērijas ar aizturētu elpu noskatījušies vienā piegājienā. Sniegtajās skatītāju atsauksmēs jaušams, ka Sandokana un Mariannas attiecības piedāvā gaumīgas pikantērijas un gandrīz vai iekļaujas romantiskas telenoveles kvalitātēs. Skaitļi turpetī saka, ka pirmās sērijas demonstrēšanas laikā Itālijas sabiedriskajā medijā skatījumi sasnieguši 5.8 miljonus, no tā izriet straumēšanas uzņēmumu tālākā interese. Gandrīz puse no auditorijas ir 15 līdz 24 gadus jaunas sievietes, tikai mazliet mazāk ir šīs pašas vecuma grupas jaunieši.
Nevar noliegt galvenās lomas izpildītāja Kena Jemena harismu un seksapīlu. Tāds nu viņš ir, mūsdienu Sandokans – ar ogļu melniem, gariem matiem, nevainojami trenētu torsu un visām tām fiziskajām atribūtikām, kas pie ekrāna piekausē daiļo dzimumu. Kens Jemens ir ārkārtīgi pazīstams albāņu izcelsmes aktieris, kurš izveidojis starptautisku karjeru, pateicoties itāļu, turku, spāņu un angļu valodas zināšanām. Līdz pat 2024. gadam viņš bijis arī aktīvs sociālajos tīklos, taču tad tos pametis, lai pievērtos aktiera darbam un labdarībai.
Mūsdienu seriālos pazīstami vārdi vairs nav obligāts priekšnosacījums – kā gan citādi var izskaidrot, ka Mariannas lomai ir uzaicināta salīdzinoši mazpazīstama britu aktrise Alana Bora ar tikai pāris ievērojamām lomām kino? Savukārt otrā plāna lomās dominē jau slavu ieguvuši Eiropas un ASV aktieri, viņu vidū – skots Džons Hanns, nodrošinot seriālam starptautisku radošo komandu. «Sandokana» globālā veiksme lielā mērā nav iedomājama bez priekšgājēja, arī vēsturiskā rimeika «Shōgun» popularitātes. Japānā balstītā 17. gadsimta sāga vēsta par Džona Blektorna piedzīvojumiem samuraju laikā, tematiski līdzīgi iezīmējot gan varoņa attiecības ar dažādajām kultūrām, gan izceļot viņa romantiskās attiecības. «Shōgun» 2024. gadā kļuva par pirmo japāņu valodā demonstrēto seriālu, kas ieguvis «Primetime Emmy» balvu labākā drāmas seriāla kategorijā, kopumā iegūstot vairāk nekā 15 «Emmy» balvas un uzstādot jaunus nomināciju rekordus skaita ziņā. Visādi citādi tā jaunā sezona gaidāma 2027. gadā, un piedzīvojumu žanra auditorijai «Sandokans» ienāk perfektā laika rāmī, aizpildot tukšumu ar vēl vienu krāšņu, episku pirātdrāmu. To, vai šis seriāls iegūs industrijas apbalvojumus, ir pāragri spriest, tomēr ne jau visam šajā TV pasaulē ir jānāk ar kritiķu atzinību. Reizēm svarīgākais ir tieši skatītāju mīlestība. Galu galā viņi ir tie, kuri nodrošina reitingus, un šajā ziņā Malaizijas pirāts trāpījis tieši sirdīs.
