ECB ceļ procentu likmes; Kazāks brīdina par plašāku inflācijas spiedienu
Inflācijas spiediens eirozonā ir kļuvis plašāks, Latvijas Bankas mājaslapā publicētajā paziņojumā atzīmē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes pagājušajā nedēļā pieņemtos lēmumus.
Viņš min, ka nenoteiktība joprojām ir augsta. Pretstatā iepriekšējām gaidām konflikts Tuvajos Austrumos turpinās, un piegādes ķēdes joprojām saskaras ar traucējumiem. Naftas cenas joprojām ir augstas un var saglabāties paaugstinātā līmenī ilgāku laiku.
Kazāks norāda, ka eirozonas kopējā inflācija maijā pieauga līdz 3,2%, kamēr aprīlī tā bija 3%, savukārt pamatinflācija palielinājās no 2,2% aprīlī līdz 2,5% maijā. Preču cenu inflācija palielinājās nedaudz - no 0,8% līdz 0,9%, savukārt pakalpojumu cenu inflācija pieauga no 3% līdz 3,5%.
"Būtiska sekundārā ietekme pagaidām nav vērojama, un vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidas saglabājas stabilas. Īstermiņa inflācijas gaidas kopš konflikta sākuma ir būtiski palielinājušās, un uzņēmumi norāda uz pieaugošu cenu spiedienu, kas, visticamāk, izraisīs turpmāku cenu īstermiņa kāpumu," min Kazāks.
Lai ierobežotu inflācijas spiediena tālāku paplašināšanos un mazinātu sekundārās ietekmes risku, ECB Padome ceturtdien, 11. jūnijā, vienbalsīgi nolēma par 0,25 procentpunktiem paaugstināt galvenās procentu likmes. Šāds pakāpenisks pieaugums ir atbilstošs un pamatots dažādos iespējamajos attīstības scenārijos - gan tad, ja riski materializējas augšupvērstā virzienā, gan tad, ja tie īstenojas lejupvērsti attiecībā pret bāzes scenāriju, skaidro Kazāks.
"Naftas cenu dinamika pēdējā laikā bijusi lēna, un monetārās politikas transmisija joprojām ir laba, tādējādi procentu likmes var pielāgot pakāpeniski. Ar šo lēmumu ECB Padome saglabā labas iespējas nepieciešamības gadījumā reaģēt uz turpmākajām norisēm, lai ierobežotu inflācijas spiedienu un vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2% mērķrādītāja līmenī," uzsver Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī norāda, ka aktualizētā kopējās inflācijas prognoze 2026. gadam ir paaugstināta līdz 3% no iepriekš martā prognozētajiem 2,6%, 2027. gadam - līdz 2,3% no iepriekš lēstajiem 2%, bet 2028. gadam samazināta līdz 2% pretstatā iepriekš prognozētajam 2,1%. Pamatinflācijas prognoze pašreiz ir 2,5% 2026. gadam (iepriekš - 2,3%), 2,5% 2027. gadam (iepriekš - 2,2%) un 2,2% 2028. gadam (iepriekš - 2,1%).
Vienlaikus ekonomikas izaugsmes prognoze šobrīd 2026. gadam ir 0,8%, kamēr iepriekš tika prognozēta izaugsme 0,9% apmērā, 1,2% apmērā 2027. gadam (iepriekš - 1,3%) un 1,5% apmērā 2028. gadam (iepriekš - 1,4%).
"Salīdzinājumā ar inflācijas prognozēm izaugsmes prognožu korekcijas ir nelielas, jo lielākā daļa korekciju tika veikta jau marta prognozēs. Pašreizējā prognoze neietver pēc prognožu sagatavošanas termiņa publicētos pārskatītos 2026. gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datus, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzrādīja kritumu par 0,2%. Tomēr šie dati nebūtu ietekmējuši monetārās politikas lēmumu, jo izaugsmes prognozes pārskatīšana galvenokārt saistīta ar Īriju. Izslēdzot Īriju, eirozonas tautsaimniecība pieauga par 0,3%, un attiecīgās izmaiņas lielā mērā attiecas uz grāmatvedību, nevis tautsaimniecības pamatdinamiku," skaidro Kazāks.
Tāpat viņš norāda, ka ieilgušais konflikts Tuvajos Austrumos un ilgstošie piegādes traucējumi nozīmē straujāku naftas rezervju samazināšanos, savukārt to atjaunošanai, visticamāk, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Tas nozīmē, ka naftas cenas var saglabāties augstas ilgāk. Lai gan darbaspēka piedāvājuma apstākļi nedaudz uzlabojas, tas joprojām ir samērā ierobežots. Šāda situācija var veicināt noturīgāku inflāciju, palielināt vēlākas sekundārās ietekmes risku un radīt nelinearitāti. Turklāt enerģijas cenu šoks ir globāls, tādējādi tas var ietekmēt arī importa cenas. Līdz ar to inflācijas riski joprojām ir augšupvērsti. Augstas nenoteiktības un inflācijas kāpuma gaidu apstākļos izaugsmes riski saglabājas lejupvērsti.
Pēc Kazāka minētā, ņemot vērā augsto nenoteiktību, ir lietderīgi saglabāt līdzšinējo reakcijas funkciju un darbības veidu, proti, pieņemt uz datiem balstītus lēmumus katrā sanāksmē atsevišķi, iepriekš nenosakot procentu likmju virzību. Katrā sanāksmē notiek pilnvērtīga lēmumu pieņemšana, saglabājot pilnīgu rīcības brīvību, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% mērķrādītāja līmenī.
Noguldījumu iespējas uz nakti likme palielināta līdz 2,25%, galvenā refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,4%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%.
Jaunās likmes stāsies spēkā trešdien, 17. jūnijā.
