Aiz propagandas priekškara: civilizāciju sadursme ar sātana varā esošajiem Rietumiem

Propagandisti ir pilnībā pārņemti ar slavenā amerikāņu vēsturnieka un rakstnieka Semjuela Hantingtona radīto terminu "civilizāciju sadursme". Viņuprāt, tieši tas pašlaik notiek Ukrainā. Krievi pēdējos divus gadus ļoti aktīvi aizstāv ideju, ka ir nevis vienkārši parasta tauta kā, piemēram, vācieši vai itāļi, bet gan īpaša "civilizācija", kurai turklāt piemīt nenoliedzams mesiānisms.

Faktiski Krievija savu identitāti būvē uz pretstāvi Rietumiem. Ja Rietumi ir globālais ļaunums, kas ar savu "imperiālismu" un "koloniālismu" apdraud "brīvo" pasauli, tad Krievija ir "nerietumu" pasaules aizstāvības avangardā. Kā izteicās viens no Kremļa propagandistiem, Krievija ir vienīgā saprāta saliņa haosa pārņemtajā Rietumu pasaulē.

Zīmīgi, ka Krievijas ditators Vladimirs Putins teju katrā savā uzstāšanās reizē kā mantru atkārto vēstījumu, ka karu Ukrainā izraisīja ASV, kura 2014.gadā sarīkoja Ukrainā "valsts apvērsumu". Visabsurdākais, protams, ir "kremlinu" apgalvojums, ka Rietumi pašlaik revanšējas par Krievijas uzvaru Otrajā pasaules karā. Aktuālais krievu naratīvs ir, ka Rietumu valstis nekādi īsti sabiedrotie nebija, jo loloja simpātijas pret Hitleru.

Rietumi ir Sātana varā

Odiozais čečenu specvienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs, kas ir biežs propagandas raidījumu dalībnieks, nenogurstoši atkārto, ka pašreizējais karš ir sadursme starp Dievu [Krievija] un Sātanu [Rietumi]. Alaudinovs visās savās runās atkārto nacistu iecienīto frāzi "Gott mit uns" ("Dievs ir ar mums"), sludinot, ka Dievs ir Krievijas armijas pusē. Arī bēdīgi slavenais propagandists Vladimirs Solovjovs nemitējas uzsvērt, ka ir "kristīgs cilvēks", tādēļ iestājas pret Rietumu "sātanisko vērtību" iznīcināšanu.

Faktiski Kremļa ideologu izpildījumā karš Ukrainā ir pielīdzināms krusta kariem, kad ticīgie devās atbrīvot Svēto zemi no saracēņiem. Būtībā šāds reliģiskais diskurss piedod jēgu gan karam, gan daudzajām nāvēm un kalpo par mierinājumu kritušo ģimenēm.

Lai pierādītu, ka Rietumi ir Sātana varā un tajos tiek iznīcinātas kristīgās vērtības, neiztrūkstoša visu propagandas raidījumu sastāvdaļa ir vēršanās pret LGBT komūnu. Īpaši šajā ziņā izceļas raidījums "60 minūtes", kurā ir gari sižeti par transpersonām ASV armijā, amerikāņu ģenerāļiem - vīriešiem kleitās, par it kā Rietumos legalizēto pedofiliju, "masveidīgo" dzimumu maiņu bērniem.

Visi propagandisti uzsver, ka šajā "izkurtējušajā" un izvirtušajā Rietumu pasaulē, kas apsēsta ar visdažādākajām seksuālajām patoloģijām, pareizticīgā Krievija ir vienīgā, kas stāv kristīgo vērtību sardzē. Lai precīzāk iezīmētu šo pretstāvi, Solovjovs savā kārtējā monologā klāstīja, ka kamēr ASV praida mēneša ietvaros Baltajā namā tā vadība tiekas ar "pidarasiem", tikmēr Putins viesojas Ziemeļkorejā, kur skaisti sapucēti bērni pionieru formās dzied padomju dziesmas.

Jāteic, ka seksuālais diskurss ir ļoti klātesošs propagandistu vēstījumos. Tā, piemēram, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiek dēvēts par "pindosek", kas ir sarežģīta lingvistiska slenga konstrukcija, kur salikti kopā divi vārdi - amerikāņu apzīmējums "pindosi", kuram ir seksuāla konotācija, un "gomosek", kas ir nicinošs homoseksuālu cilvēku apzīmējums. Reakcionārais "politologs" Sergejs Mihejevs, runājot par Rietumu politiķiem, nekautrējoties tos sauc par "pidariem", šo apzīmējumu izmantojot kā visparastāko lamuvārdu.

"Kremlini" aizgāja pat tik tālu, ka, rādot kadrus no 2023. gada Francijas prezidenta Emanuēla Makrona un Zelenska tikšanās, kuros Makrons ar Zelenski sveicinoties apkampjas, paziņoja, ka abi prezidenti beidzot "iznākuši no skapja" un jau atklāti izturas kā mīlnieki.

Jāatgādina, ka šajā kontekstā savu artavu saņēma arī Latvija. Proti, vesels melu raidījums savulaik tika veltīts valdības vadītajai Evikai Siliņai, apgalvojot, ka viņa jaunībā ir filmējusies pornofilmās. Tika rādīta intervija ar jaunu sievieti Evitu par viņas darbu pornoindustrijā un salīdzināta šīs Evitas seja ar Siliņas, pieaicinot personu, kas sevi dēvēja par fizionomu jeb ekspertu par sejas līniju noteikšanu.

Lielbritānija ir globāls ļaunums, bet Ameriku vada "prātu izkūkojis" večuks

Krievu attieksme pret Rietumiem ir nepārprotama - tajos valda imperiālisms un koloniālisms savienojumā ar bezdievību, atdzimstošu nacismu un seksuālām perversijām. Tajā pašā laikā pret katru no lielvalstīm ir nedaudz cita ideoloģiska attieksme.

Pret pasaules varenāko lielvaru ASV krievu attieksme ir izsmējīga, cenšoties savai sabiedrībai to iztēlot kā milzi uz māla kājām. Teju katrā raidījumā ir izsmējīgi sižeti par prezidenta Džo Baidena neveiklajām situācijām, paziņojot, ka Ameriku vada demences pārņemts vectētiņš. Krievi arī priecīgi joko, ka vienīgais kritērijs ASV prezidenta kandidātam ir spēja patstāvīgi uzkāpt un nokāpt pa lidmašīnas trapu.

Savukārt par Lielbritāniju tiek paziņots, ka tā pašlaik ir "lielākais ļaunums" pasaulē un galvenā kara kurinātāja. Agresīvais "militārists" Igors Korotčenko par Lielbritāniju teica, ka tā ir "degradējoša valsts ar koloniālu pagātni un jūras pirātu mentalitāti".

Krievi atkārtoti ir izteikuši draudus "noslaucīt Londonu no zemes virsas". Krievu draudēšana Londonai nav nekas jauns. Jau 2022.gada decembrī Krievijas ģenerālis un Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs pauda, ka viena no galvenajām Ukrainas kara uzkurinātājām esot Londona, līdz ar to šīs valsts militārā infrastruktūra esot leģitīms Krievijas raķešu triecienu mērķis.

Par Kremļa naida pret Lielbritāniju iemesliem britu medijs "Unherd" raksta, ka "Maskavas elite Lielbritāniju bieži uzskata par savas valsts spoguļattēlu - savulaik diženu impēriju, kuras mērķis ir novērst savu pagrimumu un atjaunot lielvaras statusu". Tāpat medijs uzskata, ka Kremli ir aizvainojušas Lielbritānijas izlūkdienestu spējas, jo tieši ASV un Apvienotās Karalistes izlūkdienesti, pretēji Francijas ziņojumiem, 2022.gada februāra sākumā brīdināja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir nenovēršams.

Patiesībā Kremļa naidam pret Lielbritāniju ir pavisam vienkāršs cēlonis - tā ir transatlantiska lielvara, kurai ir kodolieroči, un kura sniedz ļoti nopietnu palīdzību Ukrainai. Lielbritānijas kopējais militārais atbalsts Ukrainai sasniedz gandrīz 12 miljardus mārciņu, un Apvienotā Karaliste jau ir piegādājusi Ukrainai spārnotās raķetes "Storm Shadow" un tankus "Challenger 2". Jāatgādina, ka bijušais britu premjers Boriss Džonsons bija pirmais Rietumeiropas valdības vadītājs, kurš 2022.gadā apmeklēja Zelenski Kijivā. Tāpat Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas izpildīja 2023.gadā NATO samitā Viļņā G7 valstu doto solījumu noslēgt divpusējus drošības līgumus ar Ukrainu.

Šveices laikraksts "Neue Zürcher Zeitung" raksta, ka salīdzinājumā ar citām Rietumeiropas valstīm Lielbritānijā ir vislielākais iedzīvotāju atbalsts gan Ukrainai, gan sankcijām pret Krieviju. "Iemesli šim proukrainiskajam noskaņojumam ir sarežģīti. Ekseteras Tomsona universitāte to saista ar Apvienotās Karalistes vispārējo akceptu militārajām operācijām ārvalstīs, kas tradicionāli ir daudz spēcīgāks nekā, piemēram, Vācijā. Citi novērotāji piesauc Otrā pasaules kara vēsturi, kas joprojām ieņem nozīmīgu vietu britu nacionālajā apziņā arī mūsdienās. Daudziem britiem bombardēšanas reidi Kijivā šķita kā atbalss no nacistu uzbrukumiem Blitzkrieg [zibenskarš] laikā," vēsta laikraksts.

Tāpat tiek minēts, ka 2018.gadā notikušais uzbrukums bijušajam Krievijas izlūkdienesta darbiniekam Sergejam Skripaļam, ko veica Krievijas aģenti Solsberijā, palielināja britu sabiedrības skepsi pret Krieviju. "Atšķirībā no daudzām kontinentālās Eiropas valstīm neviena politiskā partija nav aicinājusi pārtraukt Lielbritānijas atbalstu Ukrainai kā līdzekli ekonomiskās krīzes mazināšanai," uzsver medijs.

Līdz ar to Lielbritānijas nopietnā militārā jauda un apjomīgais finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai apvienojumā ar augstu sabiedrības atbalstu ir pietiekams iemesls Kremļa naidam un arī bailēm.

Savukārt ar Vāciju ir pavisam vienkārši, jo vēsturisku iemeslu dēļ pret šo valsti uzkurināt negatīvas emocijas krievu sabiedrībā ir ļoti vienkārši. Līdz ar to propagandistiem tikai atliek paziņot, ka Vācijā atdzimst revanšisms un nacisms, lai krievu sabiedrība tam pilnībā noticētu.

Solovjovs un citi propagandisti ļoti prasmīgi manipulē ar Otrā pasaules kara traumām, lai savai sabiedrībai censtos iestāstīt, ka atkal ir iestājies 1941.gads, un Krievijai vēlreiz jāpilda vēsturiska misija, atbrīvojot pasauli no "brūnā mēra. Ne velti ģenerālis Guruļevs klāsta, ja vācu tanki būšot krievu vēsturiskajās zemēs, ar to saprotot Ukrainu, tad būšot "вставай страна огромная" ("celies milzīgā valsts"), kas ir mega populāras Otrā pasaules kara laika dziesmas nosaukums.

Liberālisms aizejot no vēstures skatuves

Krievijas autokrātiskajai varai visnetīkamākās ir tādas liberālisma vērtības kā cilvēktiesības, vārda brīvība un tiesiskums. Tādēļ "kremlinu" skatījumā liberālisms ir bīstams un to nepieciešams diskreditēt. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām propagandisti steidz paziņot, ka liberālisms ir aizejoša parādība uz Eiropas politiskās skatuves.

Lai gan krievi sevi pasniedz kā antifašistus, tomēr tas netraucē Kremlim un propagandistiem paust atbalstu Eiropas galēji labējām partijām. Dažāda kalibra "politologi" cenšas krievu auditoriju pārliecināt, ka liberālisms piedzīvo savu norietu, ar Rietumu demokrātiju esot pagalam bēdīgi un tieši labējie būšot tie, kas izglābšot Rietumu civilizāciju.

Kā pozitīvais piemērs tiek minēts bijušais ASV prezidents un gaidāmo prezidenta vēlēšanu oficiālais amata kandidāts Donalds Tramps un Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kas cīnoties par savu valstu nacionālajām interesēm, vienlaikus atzīstot, ka arī citām valstīm tādas varot būt. Tā ir visai tieša atsauce uz to, ka Krievijai var būt savas nacionālās intereses, kurām nepārprotami ir koloniāls raksturs. Proti, vēlme paturēt savā ietekmes zonā bijušās padomju republikas, izņemot Baltijas valstis, izrādās, ir leģitīmas nacionālās intereses, kuras izprotot gan Tramps, gan Orbāns.

Rezumējot Krievijas attieksmi pret Rietumiem, vērts pieminēt domnīcas "The Conversation" secināto: "Jo autoritārāka ir pasaule, jo mazāka iespējamība, ka demokrātiskās balsis Krievijā radīs atbalstu citās valstīs. Problēmas Putinam rada ne tikai demokrātiskas valstis, bet arī tādas starpvaldību institūcijas kā ES, kas atbalsta uz cilvēktiesībām un demokrātiju balstītu programmu. Putins vienotu ES un tās pretestību Maskavas neliberālajai vīzijai uzskata par draudu. Tāpēc viņš cenšas sabotēt Rietumus, vājinot demokrātiskos projektus ES".