
Aiz propagandas priekškara: Maskavas "piekāpšanās" un Ziemassvētku dāvana no Trampa

Sākotnējo ASV iesniegto Ukrainas miera plāna piedāvājumu krievu propagandisti savos raidījumos pasniedza ar lielu sajūsmu, jo tas faktiski paredz Ukrainas kapitulāciju un daudzviet Rietumos to jau iesaukuši par ASV prezidenta Donalda Trampa Ziemassvētku dāvanu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Svētdien Ženēvā norisinājās sarunas starp ASV, Ukrainas un Eiropas delegācijām par ASV piedāvāto 28 punktu plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Pēc sarunām Ukraina un ASV izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā norādīts, ka sarunu vedēji ir izstrādājuši atjauninātu un pilnveidotu miera ietvaru, turklāt Vašingtona un Kijiva paziņoja, ka nepieciešama tāda vienošanās, kas apliecina Ukrainas suverenitāti. Pagaidām Kremlis vēl nav komentējis Ženēvas tikšanos. Taču, kā to norādījuši vairāki komentētāji, grūti iedomāties, ka Kremlis piekritīs jebkādām izmaiņām, ja tās patiešām paredzēs reālu Ukrainas suverenitāti.
Krievijas propaganda par ASV piedāvāto plānu, kas sastāv no 28 punktiem, pauda nedalītu atzinību, tajā pašā laikā paužot bažas, vai "kara kurinātāju" eiropiešu spiediena rezultātā Tramps savas domas nemainīs. Krievi arī liekulīgi klāstīja, ka Maskava no savas puses arī esot izrādījusi piekāpšanos, lai gan nav skaidrs, kā tieši tas izpaudies.
Faktiski Trampa piedāvājumā Kremlis dabūja visu, ko tas vēlējās, - primāri jau Donbasu, ieskaitot tās teritorijas, kuras kontrolē ukraiņi. Turklāt tas iet komplektā ar Donbasa de iure atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu, kas būtu jāveic ne tikai Ukrainai vien.
Miera plāns un korupcija Ukrainā
Kremļa ideologi apgalvoja, ka ASV piedāvātā miera plāna parādīšanos noteica divi primārie aspekti: krievu panākumi frontē un korupcijas skandāls Ukrainā.
Krievijas valsts domes deputāts un Putina partijas "Vienotā Krievija" galvenais ideologs Oļegs Morozovs klāstīja, ka visi uzliesmojušā korupcijas skandāla pavedieni ved tieši uz Balto namu un Vašingtonu. Runa, protams, ir par iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena laiku. Morozova ieskatā pašreizējā Baltā nama administrācija maldīgi pieņēma, ka varētu izdarīt uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski spiedienu, neizraisot korupcijas skandālu. Kad kļuva skaidrs, ka šis scenārijs nedarbosies, šis trieciens (korupcijas atmaskošana) tika dots.
Morozovs pauda uzskatu, ka Trampa 28 punktu plāns ir katastrofa Zelenskim jebkurā gadījumā. Ja viņš atteiksies tam piekrist, tad amerikāņi korupcijas skandālā nopludinās tādas lietas, ka Zelenskis kā politiska figūra neizdzīvos. Savukārt, ja prezidents plānam piekritīs, viņš būs zaudējis savas pozīcijas Kijivā, kur "daudzi nevēlas" šā miera plāna akceptēšanu.
Kremļa ideologi pūlējās iegalvot, ka aiz visa Ukrainas korupcijas skandāla stāvot Zelenskis, kas bijis korupcijas shēmas piesedzējs un "Krusttēvs". Un operāciju "Midas", protams, esot vadījušas ne jau Ukrainas pretkorupcijas iestādes, bet amerikāņi, kas tādējādi vēloties izdarīt spiedienu uz Zelenski un panākt Ukrainas piekrišanu miera plānam.
Par Ukrainas un Eiropas nevēlēšanos piekrist ASV plānam Putins izteicās, ka "gan Kijivai, gan Eiropas kara kurinātājiem ir jāsaprot, ka notikumi, kas risinājās Kupjanskā, neizbēgami atkārtosies arī citās galvenajās frontes zonās. Varbūt ne tik ātri, cik mēs vēlētos, bet tie neizbēgami atkārtosies. Un kopumā tas mums ir izdevīgi, jo tas noved pie speciālās militārās operācijas mērķa sasniegšanas ar bruņotiem līdzekļiem bruņotas cīņas ceļā. Īsāk sakot, tas viss nozīmē, ka Kijivai ir skaidrāk jāpaskaidro tās intereses miera panākšanā. Patiesībā tieši to mēs arī darām frontē".
Kremļa diktators arī uzsvēra, ka Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie joprojām dzīvo ilūzijās un sapņo par Krievijas stratēģisku sakāvi kaujas laukā. "Manuprāt, šī nostāja izriet ne tik daudz no kompetences trūkuma - es tagad neapspriedīšu šo jautājuma aspektu -, bet, visticamāk, no objektīvas informācijas trūkuma par situāciju, reālo lietu stāvokli kaujas laukā. Un, acīmredzot, ne Ukraina, ne Eiropa nesaprot, pie kā tas galu galā varētu novest," draudēja Putins.
Tikmēr odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs attiecībā uz Eiropas Savienības iebildēm minētajam miera plānam atsaucās ne vairāk ne mazāk kā uz Staļinu un viņa uzdoto jautājumu Vatikānam - cik jums vispār ir divīziju?
"Visiem kara partijas atbalstītājiem ir skaidri jāsaprot, ka Krievija ir gatava turpināt demonstrēt un pierādīt savu pārākumu kaujas laukā ne tikai pār Ukrainas nacistiem, bet pār visiem Eiropas nacistiskajiem neliešiem, kas vienā vai otrā veidā atrodas frontes līnijās, vai nu ar izlūkošanas vienībām, algotņiem, aprīkojumu vai sakaru līdzekļiem. Jūs visi tiksiet atstāti sapūt. Un notikumi Kupjanskā neizbēgami atkārtosies citās frontes daļās," klaigāja Solovjovs.
Savukārt staļinists Nikolajs Starikovs pauda ieskatu, ka tad, ja Eiropa gribētu mieru, tā noslēgtu ar Krieviju neuzbrukšanas paktu. Taču tas netiek darīts. Neuzbrukšanas paktu kā konceptu gan savulaik esot kompromitējis Hitlers, taču eiropieši jau neesot citādāki. Ja Eiropa nepiekritīs Trampa miera plānam, tad tā būšot sevi salaulājusi ar Hitleru, demagoģiski klāstīja Starikovs.
"Sajukušie" poļi un "histēriskie" briti
Polijas ārlietu ministra Radislava Sikorska paziņojums, ka Krievija ir teroristu valsts, atsaucoties uz veikto Polijas dzelzceļa mīnēšanu, izsauca propagandistu dusmu lēkmi. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva paziņoja, ka Polija ir sajukusi prātā, paziņojot, ka vainīga Krievija, kaut gan spridzināšanā taču aizturēti divi Ukrainas pilsoņi. Par viņu ilgstošu sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem, Skabejeva, protams, noklusēja.
Savukārt Krievijas pilnvarotais lietvedis Polijā Andrejs Ortašs paziņoja, ka tad, ja, nedod Dievs, Polijā nolaidīsies citplanētieši, arī vaina tikšot uzvelta Putinam.
Tieši tikpat ciniska un melu pilna bija krievu reakcija uz incidentu, kad Krievijas izlūkkuģis "Jantar" iebrauca Lielbritānijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos un vērsa lāzerus pret britu novērošanas lidmašīnu pilotiem, kas uzraudzīja krievu kuģa darbības.
Krievi britu skarbo reakciju raksturoja kā militāru histēriju, apgalvojot, ka "Jantar" esot civilas nozīmes kuģis. Turklāt Krievijas vēstniecība apsūdzēja Lielbritāniju Eiropas drošības tālākā degradācijā ar provokatīvu retoriku.
Savukārt militārais propagandists Igors Korotčenko pauda sašutumu par Lielbritānijas aizsardzības ministra Džona Hīlija teikto: "Mans vēstījums Krievijai un [diktatoram Vladimiram] Putinam ir šāds - mēs jūs redzam, mēs zinām, ko jūs darāt." Korotčenko vārdiem runājot, "palieciet salās un koncentrējieties uz aizsardzību. Bet Lielbritānijas teritoriālajos ūdeņos nav Krievijas karakuģu. Es saprotu, ja Temzā parādītos Krievijas zemūdene un parādītu vai nu periskopu, vai karogu, tad varbūt Hīlija kungs varētu kaut ko kliegt. Bet šajā gadījumā viņš demonstrē savu nekompetenci un, es teiktu, rakstura vājumu. Turi sitienu! Ja redzat Ziemeļu flotes miermīlīgās misijas pētniecības kuģus, kas veic kaut kādus pētījumus, nu, novērojiet, izvērtējiet, bet neļaujieties publiskai histērijai. Tas nepiestāv šāda statusa amatpersonai".
Savukārt par tā sauktajiem Krievijas atriebes triecieniem par uzbrukumu Voroņežas termoelektrostacijai, Korotčenko civiliedzīvotāju bojāeju noklusēja. Tā vietā viņš paziņoja, ka atriebības triecieni esot bijuši simetriski un doti pa tāda paša veida infrastruktūru, kā tā, kuru ukraiņi vēlējās iznīcināt Voroņežā. Tie ir meli, jo krievi kārtējo reizi sita pa civilo infrastruktūru, nogalinot mierīgos iedzīvotājus. Korotčenko arī pauda, ka "atbildēt nāksies ikvienam nacistam, kurš sevi pielīdzina Napoleonam vai Hitleram".
Propaganda baltkrievu gaumē
Baltkrievu propagandisti valsts televīzijā demonstrēja sižetu par to, kā "Rietumi sagrāva Dienvidslāviju" un kā serbi esot nepatiesi apvainoti genocīdā, lai gan viss bijis tieši otrādi. Šādus melus Baltkrievijas televīzijas izplata, lai parādītu, ka Ukrainas notikumi ir turpinājums aizsāktajam Dienvidslāvijā. Gan krievi, gan baltkrievi vēl joprojām uzskata NATO veikto bijušās Dienvidslāvijas bombardēšanu par neleģitīmu. Jāatgādina, ka tās mērķis bija pārtraukt serbu militāristu veikto Kosovas albāņu vajāšanu un uzsākto etnisko tīrīšanu.
Krievi un baltkrievi kategoriski noliedz, ka serbi būtu pastrādājuši noziegumus pret cilvēci, lai gan Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls ir noteicis, ka Kosovas albāņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu. Par galvenajiem vainīgajiem genocīdā tribunāls atzina Bosnijas serbu armijas vadošos virsniekus.
Taču baltkrievu galvenie ienaidnieki joprojām ir kaimiņvalstis, vispirms jau Polija. Līdz ar to valsts televīzijā tika demonstrēts ļoti garš poļiem veltīts sižets, apgalvojot, ka Polija atrodas ekonomiskā sabrukuma un kraha priekšvakarā. Baltkrievi rādīja intervijas ar vietējiem poļu iedzīvotājiem, kas sūdzējās, cik sliktas kvalitātes pašvaldību daudzdzīvokļu namos viņiem esot jādzīvo.
Baltkrievijas televīzija apgalvoja, ka Polijā esot vairāki rajoni, kas pārvērtušies par nabadzības geto, un poļi aiz izmisuma slīkstot alkoholismā. Polijas labie ekonomiskie rādītāji esot viltojums un attiecoties tikai uz "korumpēto" eliti un ierēdņiem, kamēr vienkāršajiem poļiem dzīve esot ļoti grūta. Šādus faktus bija jāapstiprina it kā autentiskajām ielu intervijām ar "nejauši sastaptajiem" Polijas iedzīvotājiem.
Jāpiebilst, ka Baltkrievijas varai ir ļoti nozīmīgi diskreditēt tieši Poliju, jo tā ir viena no galvenajām Baltkrievijas opozīcijas atbalstītājām.






































